LAT | Publisko iepirkumu reforma 2026: būtiskās izmaiņas un praktiski padomi

Publisko iepirkumu jomā no 2026. gada jūnija stājušās spēkā būtiskas izmaiņas, kas ietekmē gan pasūtītājus, gan piegādātājus. Lai palīdzētu labāk orientēties jaunajā regulējumā un izprast praktisko ietekmi, rīkojām Sorainen vebināru, kurā apskatījām svarīgākos reformas aspektus.

Vebinārā pārrunātās tēmas:

• Reformas būtiskākās pārmaiņas
• Grozījumi hronoloģiskā secībā pēc to stāšanās spēkā 
• Atsauces uz piemērojamo regulējumu
• Kā plānot turpmāko darbību? 

Šis vebinārs būs noderīgs ikvienam, kas ikdienā strādā ar publiskajiem iepirkumiem vai piedalās tajos – gan publiskajam sektoram, gan uzņēmējiem.

👩‍⚖️ Vebināru vada Katrīne Pļaviņa-Mika – zvērināta advokāte, LTRK Publisko iepirkumu komitejas vadītāja un viena no publisko iepirkumu reformas virzītājām. Kopš 2016. gada aktīvi iesaistījusies regulējuma pilnveidē, un vairāki viņas izstrādātie priekšlikumi ir ieviesti šajā reformā.

Transcript

0:32

Nu var tai reforma beidot irgan reīz. Iestājusies jo lielākā daļa jauno noteikums tāsies spēkā 9. jūnā jau pat visām drīz nākamna dēļ. Tāpēc mums šita šobrīd labs brīts, kad tad atskatīties, kas ir tas lielais darbs, ko visi iesaistīties, paveikuši pēcā gadā, lai reforma būtu praktiska, lai viņai būtu patiesībā tūlītējais efekts, tik par likumēšanas procesu to var teikt. Un otrkārt arī paskatīties uz tiem jautājumiem, kas var būt pie kuriem vēl mums visiem kopā, viņš viņi aplādā, lai tā viens spākā nākoņē, viņiem būtu visākais pieņos mums likienas dzīvē. Tā jau aizcinājumā minējā mums ir stūdza laika šodien, tādām briefinga veida webināram atvēlēta kolēģika, ko noteikti redzat kauk par ekrāns tūrīt, viņa arī laikna palīdzēs ir kādi jautājumi, kurš droši par rakstīt tērtētās sadļā un arī ties jautājums, kurš daži no jums pieteicas pietikumā, arī protams prezentā varēsim apskatīt. Mēģinam šo uzverēt kā briefingu noteikti tam arī seko iepirku uzraudzības birovi dažādi redzējumu un skaidrojumu, bet tas vis vēl tā teikt vasaras laikā turpināsi. Bet tas kādā veidā es šodien gribēju jums šo materiālu izklāstīt, ir tāad koncentēties par kādu būt. Piemēram, mēs nejiesim dzīvumā par apakšu uzņēmēju mājas no sadaļām jo 62 mācisko iepirkuma likumā un izteikt jaunā redakcijā, bet vienīgais un būtākais. Vatik pēc būtībā vienīga pārmais ir tas, tā drošības iestā negatīvās atzenums, un var nomainīt personā, vis pārējais patesībā, būtībā tas pats. Tā droši iepazīties skaidras. Iesim saur grūzījumiem holoidiskā sēībā pēc to spēkā stāšanās. Un tadīs katram slaidam lejā redzēsiet, datātu uz piemērojumu regulējumu proci, kurš likums kurš plans tagad būs no konkrētā brīža spēka un arī krozījumu likumprekt plants. Tā kāds neskaidrīgs, lai jūsot atrast to stivos aktus, kuriem jums ir jāskatās, lai saprastu saturu. Beigās viņš mēņasim padomāt par to kā plāno turmāko darbību, visiem iesaistīta. Kas staņs kā nākamē 9. jūnija. Pirmām kartām transformējās daļie iepirkumi. Šis ir šķiet no praktīņu vidokļu, no diezgan pašapē, bet tādā juridiskā vietā vēl nebijām samainījuši mūsu jau ikdienas uzstādījās un nebijām ielikuši to kādā veidā mēs strādājam ir ilks pēc jautājumiem iepirkumā. Tadad gan publisko iepirkumu likumā, gan sabētiko pakāpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, būtībā ir jaunas mētispējā iepirkuma izstāšana, un tas praksējā nozīmē citas izmaiņas. Praksē tas nozīmē, kas vaudzē spēku zaļā iepirkuma regulējums, kas bija publisko ieperkom likumā, viens tais punts un tad pazūt jūridiski no tiesās sistēmas minus skabnet notek. Un tad tospēka izcinājums, turmā piedāvās kompetenšu centri, kas ir tevi pantā publisko iepirkumu likuma, saskaņā ministre regulējumu. Parat apskatīties to grūzām, turties divi teikumi, nekā vairāk dažā no tā konceptuālā ieķēsa saņēma bija tāda, ka patiešām mums ir katra svara savā nozē noteikti nosauktē kādu kompetentas centru vai iestāda vai pasūtītāji, kur diezgan labi māki par pilspēku risinājumu un māku strādāt zaļu. Tiena skabinētā būs līdz galām jāizdomā, vai mēs organizēju šos kompetenšu centrs pēc resolu principa vai kout kā citādāk, bet tas, kas arī uzņēmēja organizācijām, izskara, tas nav mērķis, lai būtu viens kompetenšu centrs, mērķis ir salikt savāk, apzināt visu, kas ir un saprast, kādā veidā mēs risam arī horizontālās ilspējas jautājus. Viemēram, viens no risinājiem ko likumda, kā nieķēri likumā ir, ka no tīriem transportlīdzekiem, bez kaut kādos ļoti specifiskos gadījumu, to tomēr varēs atteiktas. Un tad pārmaiņama no likuma mērķi vedokli, kas arī šeit ļoti interesanta, lai gan tur bija ļoti plaši diskusijas par to, bet tomēr no mērķi izsleik vārda maksimāli samazinot risku. Proti, mēs dzīvām milspēks risām, ja mēs gribam piekt inovācijas, tad laikam tā izvē pieeja, no kurā mēs izvēramies, no riska, nebūs īsti pareza. Un tād, ka esamēti kompēšu centi, ja nāk iekšā mūsu ikdienā pagaidām vairāk kā koncepts nekā praktisks instruments. Tad vienuliet ir ka viņu īsta siltspējas principles, bet tā arī būs tā vieta, kur mēs atīstam iepirkumu standartizāciju un centralizāciju. Protams arī nu varam to darīt par noteiktām jomām. Betad tas būs ministras kabinet diskusijas lods. Pat nevar pateikt vai šeit nākamā valdībā, bet tas ir tas, kas ir jāizidē. Tā mums ir jauna izņēmuma likumā. Tie divi viens ir tas, ko mēs neievēsām pirms 10 gadiem no direktīvās korupcijas novēšanas un apkārtšanas birojas iebilda. Šādam izņēmumu bija tajā gadā tajā laikā bija vairākas korupcijas lietas, kur tāda sauristiskiem pakalpojiem tikai iespējams, izšķērēt līdzekļi un iespējams, tas notik arī korupcijas saistā, bet šobrīd daudz kas ir mainījies un beidzot mums būsā pakalpojumu tiesvedībā vai lai sagatavotos tā. Tad ļoti šāps visnībā izņēmums, bet viņš tady būs iete likumā un to pasūtīt varēs izmantot. Otra lieta, kas ir saistīta arās apdraudījumu gadījumu, kā tād būs izņēmums ir iepār pārtika preksta un kritiskās zāles ar rezervēm. Jūtā tur arī atšķiras regulējums arī nacionāli ir bet līdz šīm teorētiski būtībā būtku iepirkuma likuma kontekstā, tāpēc šī divi izņēmumi arī mums navāli. Viss man šķiet, svarīgākais un paslūtītā perspektīvas teikā paradigmu precīzējošais kūzījums ir jāuns publisko iepirkumu likuma divu primāranes, tad es pēc elas objektiem patiesībā arī prasē daudziem tas ir tas tās situācija n daudz cita. Tātad šeit likumdais arī reaģējot arī uz dažādu organizāciju iebilumiem par to, ka mums ir problēmu ar atbildību iepirkomos un mums ir problēmu ar iepirkumā izpildz kontroli, nonācē pie šī regulēm, kur arī būtu vērā, un saprotami iekupējā šeit. Mēs vien kopīgi izglīt ka, pirmkārt pasūtītājs, ir atbildīgs par iepirkumu efektivitā. Šīs tā šī veidē faktisk reaģē uz valas kontroles revīzijas ziņojuma par zaļo autobus iepirkumu, kur kā jūs atceraties pašvalības nesadarbojas pārsā un iepirka autobus, kas bija ļoti zemas kvalitāts un otrāti arī reaģētiās zemkoņas ministrijas autobus lods iepirkumu, kurš arī plaši izskanēja presē, no tā ir rū par to, ka tie iepirkumi nebija efektīvi, vai tiešām bija optimāli organizē. Tātad šeit par to atbild pasūtītājs. Viņš bija diskusīs par to, vai dažām pasūtītājs ir pareza terņins, ko šeit lieto, betiski šeit ir domāts, un likumdevei griba ir rūt par dieestādu vai kapitāla sabiedrības vadītāji, kurš tad ir atbildīgs, nevis kā esmu ieraduši redzēt, atgājējās publiski pēc tam, ka viņš neko nezina komisija neatkarīgi. Otra daļi tā šīm teikumā ir tas, kā tad pasūtītājs rīkojas saskaņā arī šķēgšanas novēšanas likumu, to tādā arī prasē labi zinām un tas būtībā vienkārša no šī sācē. Otrā daļa gan ir svarīgāka, tādā ziņā, ka tā paskaidro ar kādu instrumentu pasūtītājs publisko iepirkumu likumā īst no šos uzstātimus un šo atbildību demonstru. Tad pasūtītājmi ir jārodrošina iepirkumi iekšējās kontroles sistēmu un tikai vienveida precīzāk papīri, bet arī darbība. Tad konkrēt mehānis, konkrētas personas, kurš ir atbildīgs par konkrētiem posmiem. Un šāru sistēmā ir jāpapēr vis iepirkums cekls no iepirkuma sagatavošanas līdz iepuma līdzam pilnīgi izpilde. Tad ir rūp, ka mēs skatamies uz iepirkumu nevis tikai uz kādu procesu es skaidro arī sēles budžē komisijai, kurā iepirkuma komisija kābūt par organizāciju un tēņu daudzu, labība pat reisīja. Bet tiešām nook skaidru sistēma. Mir vajadzības šīs vajadzības mēs noformulējam tādējādu virgu izpētam iedodam uzdāvā komisijai komisija veic iepirkums pēc tam ir iepirkamīguma izpilde ir konkrēti uzraugi un tāda galā izvēējums par to, ko mēs varam atzīties tālāk. Tas ir tas, kā šai kontroles sistēmai vajadzētu strādāt. Tālāk, protams, vis vairāk gaidīja tie grūzījumi. Likumā bija attiecībā uz izslēgšanas noteikumiem un tie tūlīt jau veidot būs iestājušies, var būt protams viņu navik kardināta kā lielākā daļa mūsu nozērs būtu cerēja, bet ir tikai pateikti. Un tad, kas mainās jau Jūnā. Un šeit prātāki lielāks vis, lielās pārmains būs tālāk, bet mums izdevās izcīn. K tā Jūnā ir konkrēta labība labākās konkrēt ieguvuma ir konkrēt ieguvuma birokrātīgazināšanu. Tad pirmām kārtām, apakšuņēme koncerta un pārbaudē vairs nebūligāta. Ko tas nozīmē, tas nozīmē, ka pasūtītājs, tad gatavo nolikumu izvēlās, va viņš grib to pārbaudīt vai negrib. Šitām tas ir ļoti skaidra jāpaka noikumā un prasē, mankārt, tas nozīmē, ka tajā brīdī ka pasūtītāji, tas ir svarīgi, jo piemēram, iepirkums, attiecās uz kristās infrastruktūras objektu. Vams tas tiek veic drošības vaidzībā un tam līdzīga izgā to vadzētu pārbaudīt, bet tas ir neliās būda ar iepirkums var būt dirkē, bet īpaši attiecībā uz koncepte. Protams, visgaidītākās pārmais ir tas, ka patiesā labu guve. Beidzot, mēs varām pamatā nok malā un viņš vairēt, bet arī šeitms paredz, ka patiesā labu un guve pārbaudē pasūtītāju vai izvēli, un pasūtītājs vēlē to ņemties. Kā uzina prācē, tas ir diezgan apgrūtinoši, bet ja vēlās, ka to var darīt. Un atkal ja to dara, tad ieliek iepirkum noikumā, un tad visiem skaidr, ka šo pārbaudu veiks un arī uzņēmē vairs tagatavot dokumentāciju. Un trešā ļoti jaukā lieta, un tiešām liela. Es domāju, ka tam būs visākais effekts, jo kā atceraties valsts kontroli norādīja 90% gadījumu uzņemties uzņēmumu izslēdzes no iepirkumu tikai tādēļ, kad tur nodokļu parādi. Ta šeit jāpsūtītais konceptais nodokļu parādu, viņam būs vienākums, prasīt vai pretendēces vēlās veikt uzlicējās atjaunnošanu. Proti tāpēc ir juridiski uzticamības atjaunošanas pantā, mēs ielku iekšā arī nodokļu parādu, kur līdz šīm tur tā nebija. Un tad praksē tas nozīmē, ka, pasūtītais konstēta nodokļu parāta, rakstu pretendentam dod pēc dienas, vai pēc darbas, lai to samaksā un iesniegt izzaņi vien stārībā, vai arī var būt pierādīt, ka parāts nav bijis, kā tas dažūt ar deklarācijām un tam līdzīgi. Bet ja nekā zīņu naviks pēc tam šiem piecām darba dienām pasūtītājs pārā šo pretendente balstoti uzekcija, bet tad čķāšā mantra attiecībā normu. Tā kā tas ir arī tas būsē lielas pārmais, starās arī ar kaut kā datopiem konkrētiem paslītājiem. Un tad noslēdzot to, kas noska no 9. jūri, kur tā ir pie noteikumi, kurš piemēro izlīdzētos iepirkumos no 9 jūn. Tad pirmā kārtā, piemēram, tās likuma prasības, kas ir spēka izlināšanas dienā, tā vienmēr atcerāties arī bija pārēti noteikumos un šis prīps ir saglabāts. Še arī bija viens no jums jautājās par zaļu iepirkumu, jo, tad, saļā iepirkuma pantas zaudē spēku, unlaikus protāms pasūtītā turpinātu ir dažādas ilspējas preks, kurš noteikumi regulēja. Tad no juriskās metodas pareiz būtu ilgspēties princes konkrētā iepirkuma prasībās. Tad irelikums par zaļā iepirkuma prasībām un tā ir daļa no tehniskās specifikācijas kā noteikumi pa lielā ir biju līdz šiem. Tas, kas ko mēs esam redzēju prasēju, tie no jums, kas ir saskaruši no minimālās kabertrošības noteikumiem, tad arī tie noteikumi zaudē spēku uniem vēl nebija. Tad turību skaidroju, var piemērot vecos, bets, no juriskās tehnīks veidokās īst pareiz. Bet svarīgākais ir tiešām šē pasūtītām pašām saprast, kas tad ir tās prasības, ko valās piemērot, viņš dokumentācija skaidru norādīja, un tad jau arī visiem pretendentiem būs skaidrus par koju. Un ja mēs runāj par noteikumiem, attiecībā uz nodokļu parādījiem, tas pat personīgais verdokl, ir tāds, kā varētu pastrīdēties par uzticmības atjaunošanu. Par tagad izlinātajiem iepirkom par nodokļu parāda gadījumiem, jo patiesībā direktīvu to pieļā, un šīm tas bija mūs likums, kur likumda bija izvēlējies šādi iespēja neatja. Bet tas ir tas, lai palieku var būt parām publikācijām un nākamajā diskusijām. Tagad būsim jauki padīšu vasaru un sagaidīšu vēl arī ziemsātu šobad. P tā stāsies spēkā vairāk citi grozīmi, publisko iepirkumu likumā, sabirisko pakāpoju sniedzēju iepirkumu likumā. Un tagad no tiem būtie no tie grozīmi, kuriem arī pamatām ir jāgatavoties, ir sakojoši. Pirmām kartām gu aizlēms, izmantoj iepirka krievijas un baktīri izcēl. Šeit tas, kas ir jācerās, ir kā šīs preces tad būs jāizdējās iepirkt ne viena iepirkumā arī darījumos kas būs zems lēš. Kād es dzirdēju šēks mainīsies, tas vēl nenotiks 2027. gadā, bet tadad, jāuz esmu šajiem zemslēšu iepirkumiem aptieks šis ierobežojums. Un tad mehānisms ir ļoti vienkārš, ja ir Krievīgs vai Valkrīves republikas izcēlšanas pre pakalpojumu, tā šāda iegādātā līguma neslēdz. Praktiskais mehānisms šeit ir iegādāji apliecinājums, un tad arī proces pasūtītājum vedat padomā, kādas ir sakas iepirkuma līgumā. Tiecībā uz to atlas tas netiek konstatēts, bet iepirka procedūrā, bet tālāk tāda iepriekšumu izpildē, tas tiek faktiski darīts. Šeit tas ir tas mehānis, nav pasūtītājām, jābūt izmeklētājam, bet gan iegādāji ir jākontrulē piegāta ēda. Bija diskusija arī komisā par komponentiem. Tad mēs šeit runām tikai parceur, pašas preces izcēļas vai ir jāakņājās līdz komponentas detailācijas pakāpē. Šādas vārds netiek lietots ar tā nav regulē mērķis. Regulējuma mērķis būtu vienkāršām. Jā, tas, protrams, ir ēvies pēc nacionālās savienības priekšākuma. Mērķēr, lai tadījās sais arī ekonomiska krīvijas federāciju bāktejas reparīce. Tālāk no 27. gadu būtībā būt, bet beidot savā spēkā pilnā apmērā jaunais regulējums attiecībā uz izlēšanas noteikumiem. Un šeit mums ir tad obligāti izslēšanas iemesli un tādi, kuru vairs nav obligāti. Tad būtībā apgriežās otrā, tas līdzs, kas mums bija obligātājiem un fakultīviem izlēšanas noteikuma, viņš kā arī gais apriešās. Kas no nākamā gadā būs obligāti izslēšanas iemesla. Pirmais joprojām nekā nav pazudšana kriminālās ne notokļu parādās, tie paliek. Tālāk likandēris ir atkāpies no faktiski atkāpies no vēl stigā būtnēka karta sakām, nesniedzot var būt tāidra veidējiem, kā tad ir bijis, bet ielicās atgrieties pie visām vecās sistēmas pirmada, kur tā mēs izslēdzam tikai par tām karteļiem, kur ir konstatē konkrētas padodu. Sākā par šīm pazījumā, kur sakīt piedāvājumu iepirkumu atlīdzīgi par šo pasūtīt varies izvēlieties vai izslēgtu vai ne. Tas nebūs obligāts. Obligāti, būtu tikai konkrētas padomas lēmum un radītās saktas. Tadlāju par visam jauna izleikšanas noteikumi, pirmām kātā, tā kas paplaši savienības sankcijas, bet krievību Balt Krievija proti amatpersonā pretendentam, vai pasūtī tā izvēlās tadšuņēmai personā, kas turstās, tad amatperson ir krievijas vai Batkrievijas pilsots, un šeit, ko jūs pārbaudat, jūs pārbaudat reģistrācijas informāciju. Ja persona ir dublu pilsons, tas nozīmē, ka ir šo valstu pilsē un viņu slādzā. Tas ir āšanas āvalsta reģistrāts, redzat to informāciju atkal. Ladzībā, tādēļumē veidam šajā punktā. Un tad joprojām karstas polisks temats betad jaunas izslēgšanas noteikums no puisko iepirkumu likumpektīvas un arī SPēj silā no 27. gadada ir apstākliska persona par jurist ir norādīta sarakstā par uzņēmumiem, kas veikuši importu nova eksporta uz Krievijas Federāciju vai Bārkrīcijas republiku. Tātad šīs ir plaši presēģir regulāri apspiežamies eksportētā importētājs saraksts viņš būs visāk, veidā būtumē vēlāk ekonomistrās sagatavumu un tād no šis terķļa gada beigts viņš būs publiski pieejams, likumā nav precīzāk pateiks kur un kā, bet šī publiskā pieejība ir prasība. Un tādad salīdzinot vienkāršu sarakst ar pretendentu par ku vēlāk tas pasūtītājs, pasūtītu unāktā visienti, ka viņš ja sad. Tālāk ir arī izslēšanas noteikuma, fakultatīvā daļa un turstā šija fakultatīšanas noteikumi, būs pa lielā visi pārēja, kas no sera, kas nav mainienes. But es viņu facti. Sauc par jaunu pamatu, pro tam, sienstā, tas nozīmē, ka viņš ir transformējies, mums ir tadad nosicīt jauns pamatas piedātājs nepildra būt saistības. Propasti tajos gadījos tiešām katru savā nozē, zināma par iegādātājiem, kur nav būt prātīgi, un būtībā izmanto trūkums un pasūtītājs agatavojos iepirku līgumos tad bija likumdavējiem aizsargāt pasūtītāju šādos gadījumu, jo visam triviā pasūtītāji baidās, vien atkārpties no līgumiem, situācijās, kurās ir Eiropas fondu finācējums. Manprāt, tas nav pareiz un tas nedos to efektu, bet mēs spējām kopā ar LTK sagatavā šo redakciju daudz go, kura ļāva nonākt pie kompromisas par to, kā tam izslēšanas noteikām būtu jāizkatās, tiešām mēģinot nodalītos grūprātīgos no negotprātīgiem iegādātājiem. Tātad šis fakultīja izlēšanas pamat ir tāds, ka pieādē nepilda būtiskas saistības, un viens no trim apstākļiem, tad ir tiesības vien izslēgt. Tad pirmais apstāklis ir tad ir iestāšās tiesības vienpusē izbeig līgumu, bet tagad mēs brasām, lai līgums būtu izbeigts, tad turpā tā nebūs, pietiek ir iestāties apstākļi. Un tad tas ir precēzēta normā. Tad otra kā, jāir iestāji zaudējuma atlīdzināšanas pieākums, šis revoļs nāk no direktīvas un arī tādad ir ietverts. Un treš ir pasūtīta, kas ir arī īstībā vis vairāk pusāc uzņēmēs. Pasūtītājs ir piemērojusi līgumsodu, bet tas, ko mēs tā, kas ir komisa rezultāts, ir ka nevizku līgumsodu, bet tad par sistemātisku līgum prasību pārkāpšanu, kas liecina par būtiskiem līgumizpūkumē. Šai tad pirmā karā, tas nozīmē, ka daās rūpīgi ir jāpievēši Ligums daļa līgumā un arī mums jācinšās kā nozē, izglītot pasūtītāji, gana arī noteikti būs objekta vairāk iepirka uzradzības birojā un attiecībā tas ir tas ir tas arī pamatata, jaunā pamatis, un tad mēnāt kaukā risināt nekodprātīgumīga izpilde publiskā sektorā. Redēsim, kādas iest praksē, mēs es piercīki, mēs panācām, uzņēmumiem iedzīgāku kompromisu, bet man nav pārliecības, ka šī skaistīja, šeit skaistīja notikumi tiešām iestāsies un domāju, ka pie šī jautājami arī politiski mēs atgriezīsies vai vēlāk. Bet tas, kas atkal ir ļoti svarīgi, pat svarīgākais visā visajā visās pārmaiņās ar izleikšanas noteikumiem, ir tas, ka izslēšanas noteikums ir jānorāda noikumā, tur jānāda arī tās personas, par kurās izleikšanas notikums pārbauda. Ja, jo tagad vairs nav likums, kas ir tā vieta, kur var saprast, kurš kvalificējās un kurs ne, bet tā vieta būs iepirkuma noikums līdz to no tā viidok viena sāžītā, uzņēmum par vie pasītājiem, bet tā tas ir svarīgākais, ka tas tiek atklāta nokā norādījās noikumu, tad viņš var saprast, vai lais vain. Tas arī visē, kas notiks 27. gadā un tadā brīdē mēs nonācim 228. gadā kur, tā beidot Sākā, izmainas attiecībā uz iepirkom līdz no slekšanu. Tā tas izskatās, es mēneju copsēkt, lai jums ir skaidra bilda. Tātad vienkāršjo to piee mums ir Eirop Savienības sliekšņi, no kuriem mēs rēģinām arī publikācijas Eirop Savienības veisnes tam līdzīgi un tā sadalās preņu pakalpojumiem būt darbiem, tālāk tad mums ir Latvijas, Latvijas tās salcimie slēkni, kas būs jaunu, proti, tā presta pakalpojumi faktiski tik iepirkt likuma kārtībā tieši tāpat kā Eirop Savienības slēgšņos pro 300 euro bet būtiem jaunais liecas būs viens miljon. Un tad visu, kas i zem šīm sumām, visi iepirkumi notiks vienkāršotā kārībā. Mazais iepirkums, kā mēs saprotu šobrīd vai nebūts, viņš tā tiek svīcots, un ir zemslēšanu darījumi. Viņi tādā ir līdz no šīmām. Likumā tas saucās vienkārš iepirkums, presēja daudz dzirdējuši par to, ko mēs saucām par slumda dēlu un attiecīgi tas kompromis, kas tika panākts, ka tā pirāš ministrī nosauc par vienkāršoto iepirkumu, ku ieviešu prema pakalpojiem no 20 tūkstošiem eiro un būdarbiem no 30 tūkstošiem euro. Un turda, kā jūs redzat, tāpa sēka daļā veidojās arī no šīs posmas, kurā tad daudz iepirkums. Līdz ar to zem 20 tūkstiem preciem pakalpojumiem un zem 30 tūkstošiem būdarbiem nenotiek nekas, probab, tur nav nekā procedūra un tas paliek uz manēšējās kontrolas sistēma patram pasūtītājam un tas paliek uz izšķēršanas novēšanu likuma prasība ievērošanu. Realitā tai protams, tas, kas nā kopā ar reformu ir ieparkumu, zinām centralizāciju, patra iepirkums veicā pašvaldības un centralizēt to pievis, līdz ar to tā cerība ir kašē maze iepirkumi faktiski būs ļoti maz un notiks elektroniski. To vēl redzē 12. gadā. Un tād, vis beidot, koš vienkārš iepirkums nozīmē un kas not zēnes liegšanas. Trēnoties ādā gadā pirmām kārtām iepriekš plāns savur pēc iespējas ir visu darītu. Pēc iespējami, ko nevar paredz. Viņa varedzēt, tas ir plān. Tad šeit parādā šī centralizāciju, tā pašvalības visas iestā un kapitā sabiedrības arī lēku savā iepirkuma plānā. Tādā veidā arī būs pārskata par to, kādē pašādība saimniecība filma aina un tā, kur iespējams, kaut ko optimizēt. Piemēram, kā varētu redzēt no valsts kontroles revīzijas iekšējie resorā. iekšējē resorā vairāk pasūtītāji iepirka brunas - ļoti līdzīgus, vairāk pasūtītā iepirka citus pakalpojumus līdz to kā valstē arī radās jautājums, kāpēc netik sunēts un pasūtītājs nebaidās saprast, bet turbīsi iedāpības. Tajā brīdī kā iepirkuma plānu, mēs sākām reizēt. Tātad prevalpojiem no precējumu pakalpojumiem no 20 tūkstos eiro un būdarbiem no 30 tūkstāš eiro, ir jāpublicē iepirkums sludinājums un tas ir jāpublicē Ju PV. Tas nav guš tas ko, ko mēs ie domājām, kad mēs uzņēmumu organizācijas mēņu parāšu regulē, bet, iepirkam uzācijas bīreis saka, ka tā ir viņu publica sistēma, tad tā ir viņu publikācijas vadīt sistē. Un tād šajā sludinājumā tam ir obligāts sastāvdaļa, bet tā būtība ir tāda, kas ir vienkārša tiešām kā sludinājums, kā mēs esam pieduši redzēt Sānu, LV un sitos, portālos, kas tur pateic par kādas mēķis ko pārkav. Ir skaidrs, ka tam ir kaukā lētā suma, kas ir lielāka par 20 tūkstošiem, bet var būt precīzāka. Un tur ir saita uz vietni, kurā ir tāla sīkāka informācija, vai kurā var būt par tas iepirkums tiek organizēts. Tātad šis sudēņs ir jāienvieto vismaz piecas dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas biežēl tās ir piecas dienas, nevarējām panākt neko labāku. Tā kā šī pēdējā bīžie, projram, partimas teorētiski varētu notikt, bet cerēsim, ka tā nav. Faktiski pazūtītājs vēsturi, lai piedāvājumu iekarum, uzraudzī vēlējās kopā par finanšu ministrīka šos piedāvājums, tomēr piemēram iesniedz elektronisko iepirkumu sistēmā vai citā līdzvē. Tas tā nav gluža brīva izvēle šīm iepirkums sistēmām ir savā certifikācijas un drošības prasības, kurām mēs pareji saprotām, ka šobrīd atbilstu vēl tikai nerko elektronisko iepirkumu sistēmu, bet man prāt arī viens no iemeslo garām pārreiz termiņiem, broci iespēj, tad certificēt rītības sistēmas. Joprotums daudz arī cenšās izmantot iepirkumu vai jau šobrīd zemslēkšanas iepirkuma. Es domāju, ka tā edizai ir ļoti skaidri, un šeit mēs virzamies un arī politī ļoti vēlās, lai mēs virzamies uz maksimāli digitalizā, automatizētu zemslēšu zemslēšu iepirkumu organizēšanu. Tur, kur tas ir, protams iespējams. Un tas, kas ir nepatīkams pēdējā brīžī pārmais, bet roties, no praktiskā aspektsē, viņš var sasapast, ja, tā pretendētas nav iesniedz piedāvājumu, tad pasūtītājs variet uz veikalu, turiski. Vai pirkt ekonomiski visdzīko piedāvājumu, kurš atbildstā vajadzībā. Šis attiecās gan uz precē no pakalpojiem. Praksē tādība tiešām ir tāda, ka izgribāsi uz veikalu, protrams, jautājums, kas ir tas, ko pasūtītājs pērk virš 20 tūkstošiem veikalā, bet šeit vairāk ir run par mēlēm un tiešām dārgākām precērtām. Un otra kārt, arī par pakalpojumiem, lai gan pakalpojumus ir pamatāciju no finanš ministrijas kā tiešu lēse un dažādos digitālos produktus, vienžēl mankārt, tas regulēšanas it par plašu un šeitām gribētu cerēt, ka viņu pasūtītā izmanto kā ekonomiski izdzavīgākā piedāvājuma atrašanai, kurš atbildas pasūtītā vajadzībā nevis apkārt šo regulēmu. Un līdz ar to, kad, kad tas proces ir noslēdzies, tad mums joprojām tā arī šobrīd paliek iespējā pārsūdzēt to tiesā, bet protams, kā tas ir šobrīd, šāda pārsūdzība neaptra likum darbību un bar lūgtu paga noregulē. Šis ir tas, kā izskatās zemlēšu iepirkumu no 28. gad 1. janvā. Let to arī šīm procesam ir iespējams un jāgat. Un vajag gatavoties jau tagad. Tas tad ir lieli saitāja, ko aitī no katru no jums paturēt prātā, tad domāju par to, kā strādā sen nākamadun un valā. Attiecībā to, ko mēs varam darīt savu rīt. Pirmām kartām visās pusē pasūtītājum piegādātājiem joprojām dokumentiem ir jābūt kārtībā. Tā ir kaut kāds noikums lielākā daļā no gadījumu ir jābūt skaidrībā kaut vai konceptuālā kādā veidā mēs organizējām sepirkumus, ir jābūt skaidrībā ir kuras izlešanas noteikums un pēc kopumā pasūtītājs piemēra. Trošām nebūt vēsturums, ka pasūtītājs vaidās arp dažādām izvēleēm no nolikumu. Un kas ir svarīgākais pils objektiem, tadšējās kontrolas sistēma ir jāpapildina. Tad viņā ir jāciecās uz visu procesu, sākot no iepirkumu plānošanas un beidot ar līdzumizpil. Šis, manuprāt, arī ir tāds no vislielākais darbiņš, kas tagad visiem ir priekšā. Otra lieta ir skaidrs, ka mēs visiem ir jāmācās piegāts ķēdzē izvēīties no Krievijas batkrēvijas precē un tad arī pakalpojumiem un jāsāk, tā pierast, ka šis šīs aspekts arī ir jāpārba tehniskais piedāvājums. Trešajā, trešā gadā, trešais aspekts ir tāds, kā rīt var sāk konceptēties pašvalībā, tomēr uz centrāla apāta vajadzībām un apjomu ne struktūra vienībām, jo tādē centrālē, iepirkami plāno visas vajadzības. Centrālais aparāts ir tas, kas vislabāk redzē, kur var ietalpīt, kur var rīt kopīgs iepirkums un tam līdzīgi. Un savāk to gadījumu, kur struktūrienai vaiidība. Meist arī iepirkt, vai tu izskajēja arī dažādā cita piemēri, tie palīdzam sliegšanu, to var turpinātu darīt, bet tikai izestā 20 tūkstoši, tad pašvalība būtu līdz pat augšai, jāzaņem tas iepirkums noka. Uzņēmumu pusē mēs arī daudz runāj par birokrātīs mazināšanu un par to, lai uzņēmējiem, nav jāpilda desmit lapas par mazuk 10 tūkstoš vēku iepirkumu. Šeita malnieks tā pirmā lieta, ko mēs varam darīt, ir jau rītāk izmantot Eiropas vienoto iepirkumu dokumentu proti veidla pokovā izpildīt, lai apliecinātu kvalifikācijas prasību izpildības pārējo un tikai tāda tiešām uzņēmums būs uzvarētais pasūtītais loks iesnieg visu pārēja informāciju. Tā ir reāli iespējama nazinātu birokrātī šo šobrīd aizpildot tikai šo vienu veidla, iesniedzot viņu faktiski. Kandrīz visu piedāvājumu sastāvdaļa attiecībā uz kvalifikāciju. Un to jūsam darīt arī. Tā domā piedzad perspektīvā, kur iegādīt gan pasotītā reservas, gan ko darīt piegādātājiem. Pirmām kartām tas ko noteikti ļoti ar saprast arī no ilgspē pēc ierakstīšanas iepirkuma likumā, vien mēķiem ir tā ilgspējība piekļūstamība, būs pasūtītāju prakse. Tas var būt ka šobrīd reformā nav tik svarīga, bet par ko mēs esam daudz rinājuši publiski uz pasākos jau iepriekš un runās arī tālāk. Protram, ka Eiropas Savienības līme būtu vienas prasības, kuras gan konkretizēt ilspējas principa gan dažā citu, kur mums ir jāņem vērā pa visam konkrētā attiecībā tehniskās specifācijas risinājumiem, kas tiek piedāvāti. Tāpēc šī ir skaidra tendence, un jāsaprot, kāda resursa teva veltīt, lai turētu līdzīt. Otra lieta mēs virzamies uz ikdienas atbildības sistēmu visiem. Gan tā sūtītājiem, tā divu 2 prim pantu gan arī piegādātājiem, tā ar Krievijas Baltkrievijas pakalpojumu kontroles ar Krievijas Baltkrīvijas amatpersonas kontroles un elgā iespņēmiem. Trad šīs lietas nozīmē, mums ir jābūt katrā organizācija iekšējās kontroles sistēmā, kurā mēs pārbaidomāk mēs strādājam paši sevi kontrolējum attiecībā uz tām veidībā, kurām mēs palāti esmu piektīši. Tā ir tas ir nebeidzīgs debs, bet nu tady jāķērās klāta un piegā perspīvā, tā būt gaidrībā, lai tā sistēma optimāli darbojas ka pasūtītājiem pašiem, tā arī izgātājs. Interesants jautājums arī par to, ko mēs darām ar zemstiešu darījumiem. Tad labi ir vienkāršotājs iepirkums. Tas ir tur ir tāds nocīts proces. Ja mēs gribām, lai pasūtītām piegādētā vienkāršās, ja man tikai inteklēti laikmet kā visē ir uzraktīt ka kādu ļoti vars piedāvājā. Bet ir arī piederība, kas paliek pa visa zemslēšanu, un par to visu to kopumu, mankārt, mums būtu jāsākt runāt par to, kā šo kopuma digitālsē, vai mēs varam arī skaidrā vienoties par to, kas ir tie noteikumi, kā zemslēšanās zemstlēšanas varam veiksmīgi dirboties un sarunāties tā vietā, lai skatītu kurš labāk uzrakt papīšu. Tas ir tas, par ko es domāju, mēs diskutēsim vēlīgi. Vis beidzot, protams, tas tāds vairāk piezīm no visiem pārā. Visām pārējām diskusijām par un ap reformu protot, tad mēs digitalizā paredzam iespēju piesāgties valstēm. Šobrīd iepirka uzraudzības biroju ziņo, ka viņi ir pieteikuši fodu projektos jaunu ēras sagatavošanu un tas nav izman, bet vis dzīvo būtu jābūt iespējai tādad arī šai sistēmai dažādos veidos pieslēgties gan pasūtītāju elektroniskiem risinājumiem, gan dažā analītikai un gan arī ko kādiem rīkiem. Tāpēc, ja, jūs investējat digitalizācijām, domājiet par to, ka tu varētu būt iespējā nozerē arī piesēgties klāp pēc diviem gadiem. Un tas kas man arī liekas ļoti svarīgi no tā vidokļa un tām diskusijām, kas patiesībā šobrīd notiek sabiedrībā ganājā iepirkumi kriminālas uzsākšanas gan arī dažādām ziņām par iespējam korupciju veselības aprobas iestāties ir skaids, ka mēs ar likuma nevaram atrisināt to tekniskā specifikācija neatbilst virtu realitāte. Bet tāpēc arī nozācijām un pārējām uzņēmē organizācijām tiešām ir jāvēkt resurs tikai vēlēz aizināt, ietun stāstīt pasūtītāj un sabiedrībā kā vislabāk iepirkt pakalpojumus, kā nodrošinātu konkurenciju. Tieši nozācijas un nozēti ir tā zinātību, kur mēs patiesībā vēlmies redzēt ka tehnikas prestaciju prasībās beidos, kā tās vispā tiek rakstītas, gan arī bija pasūtītāji izpils kontroles. Tāpēc tā ir tā daļa, kur mēs varam noteikti visu kopā darīt vārdu. Šeit būtu brīds, ie ir vēl kādi jautājumi, ko Iva skatās, kurš tas varētu apskatīt, atvēšu vaļā tēzēvu un redzu dažāds publicētos jautājumus. Šķiet, ka tā lielāko daļu ieva ir mēģinājās atbildēt, bet par pasūtītāju atbildību ir jautājās par divant jaunu pasūtītājs nav domāts, kā iestāts vadītājs faktiski, mēs mēģinājām mēģinājām panāk, ka tas tiek ierakstīts, tur likumdais nepiekta, bet tād kopumā arī saimas juriskā biroju verķiem ir tāds, ka protams, jo jums ir gan kriņāli likum fanti dažā civilien ir tā atbildības regulējums gan arī protams prasības valas locekliem, tāpēc jā lielās līnās ārpus iepirkam iepirkuma komisijas locekļu atbildības pārēja atbildību, trotram gūtās piemēram uzdās vai kapitā sabirības vadītāji tā tas ir tas, kas ir svarīgāka ir šeit nav sodošā funkcija bet tiešām ir runa par to, ka nav tā situācija, kurā izādā vadītājs nezina, kas notiek ar iepirkumu, nav komisija neko nezina, bet 50 miljonē tais atšķirē. Tā nevar būt. Tas ir aizatbildīta līdz ir to tas instruments ko likumda vēl es iedod visiem pasūtītājumu mirā iekšējās kontroles sistēma, kas to visus riskus arī apzinu vad. Nākamais jautājums, kas attiecās uz Krievijas Baltrievijas, pretš un pakalpojumu liegumu, ļoti labs jautājums ar kā noteikti pakalpojumu izcēles valsts. Pirmām kartām noteikti ir jāvedās pēc tā, kā mēs jau to redzam sankcijas gadījumu protē, kas ir tā valsts, no kuras tas tiek sniegts. Es saprotu, ka parasti mēs iepirkījās, no to neprasām vai nekur, no kurie pakalpojums tiek sniegts, un faktiski arī nevaram sētigt ligu un Krievijas personā to aizvejē sankciju regulējas. Beidā tas būtu tas kā ko es teiktu vajadzētu pētā ne no kurvien tas pakalpums tiek sniegts. Piemēram, vienkārško sakots un programētājs atrodas Latvijā vai ka. Tas ir ļoti labs jautājums, un tas ka iznībā viņš nav izskatās līdz galām saimā. Saimā tās ir diskusijas kāds divu stunds kopā mēs pavadījām pie tā, kad ekonomikas ministrīz tās tikai, tāpēc nevar sagatavot importējošo un eksportējošu uzņēmumu sarku. Par to vēl teca arī raidības, kas notiek latvā, un tā līdzīgs. Tā diskusija tiešām pilnībā nodominēja jautājumu par Krievīņu Būt Krieviju, bichī bija vēl diskusija par pilsoņiem, bet tas tiek atrisināts. Šis nav līdz kāids piekrīta regulējumā nav, bet es teiku, jā, kad tad ir jānoskaidro kurā vietā pakalpoju sēnieg. Nu kur svēt. Un tād turpinātu šo pašu krievis baltkrīja, team jautājums ir jāmatpersā ir krīvītsā valkrievijas pilsētās ir attiecināmi arī uz mācā uzņēmumiem vai tikai uz pašu jurdisko personu. Tas būs atkarīgs no pasūtīta vēlē. No 9. jūnī pasūtītājs var izvēlēties, vai pētīt īpašnie ēdu, vai ne. No 9. jūrī tad jūs pat kaļā nolikumu un skaties. Vai pasūtītājs, tu ir izvēējies vai nav. Ir problēmi jūs īpašnie tie, attiecībā uz Kriegs Baltkrīkas pilsone. Un piemēram, lielas lielas kapitā sēdību kritiskā infrastruktūra ir pārkāta preci un grib pārbaudīt elgā, grib pārbaidīt koncernu uzņēmumus, es tas rezāk teicu, ka liela iespējība, ka jūsu. Tur uzticamīgās atjaunāšanu. Varbūt ļoti specifiskos gadījumus, kad ir tādēšanas zadījumu procesā. Bet es teiku, ka tas ir tas apstākļis, kas ir jāēstas uz reizēšā piedāvājā. Bet niekums ir tas, no kā jūs vadaties, vai visē personas augšā ēdē pārādījās. Vat ka tur atbilta, bet kokumā jā, tikai ties pakalpoju tikai izlaikti un tā nāsītu gatavošanās. Nu piemēram, darbinēki darbē, tiesā de savpās trēstā advokātu. Bet ja, tās ir konsultācijas tikai par uzteikām darbiniekam, tai ne. Tas es tā tas nošķirums. Piedrīt par sānu. Tālāk jautājums ir, lai parēji saprotu, ka šobrīd izslēšanas nosicījumos līdz 27 gadam mainās tikai tas, ka jāvē nomaksā parāc ne. Mainās arī tas, ka jāizēlās, vai vēlės pārbaudīt apš uzņēmus uz izslēgšanas noteikme, vai vēlaties pārbaudīt PLK un koncernu. Jo tady Šimpā sagādā ļoti lielu aizkavēšanos un slogu. Un vai izlēšanas nozecījuma ir spēkā, un nav jāzamazina prasības noikumā. Jāsamazina nav, bet ja gribās tad. Vienkārši. Bet tikai attiecībā uz tām personāko pārba. Ja un izslēšanas noteikuma klāta nenāk un viņi neminās. Viņa visi mainās, būtībā tikai 7. gadā. Švešanas skaidrība ir jāsaprot, ka mainās personas uz kurā, viņi atiecās. Un tād jautājums pēdējais pagaidām, ir iepirkumā, kas ir izsludināts pirms 9. jūn, pēc vēsturām ir paredzēta pēc ir jāpārbaud PLG, un vis pārējais. Jā, tas ir jāādā, tā nav izvēle. Viss, kas ir izludināts pirms 9. jūnija savu gaitu. Līdz to jūs pārstāvat pasūtītā sen objektu, tad es aidinātu apdomāt, ja tiešām gribētu, kādzība arī objektīvu, kā iepirkamā ātrāk izveid, tad būtītu un izludinātu viņu 1. jūā tad saprast, ka PLG ap pārbaud, piemēram, tur navadzīgums, tad izlimat, ko darīt ar apakšuņējiem un konceriem un tadnot pēc tam, ja ir vēlāk šīs lielāka elistības. Es patīšu šobrīd pilnībā pasūtītājiem ir atrodība par to risku, kas varētu rašnieties un to piesardzību, ko mums ir nodrošinā, ja tāda tomēr iegādātājs nav bija godprātīgs attiecībā uz dažādas saistību izpilde, kas nav pret valsti, bet ir bija privāti. Profesādā darbības pārkāšana vai likam neizpild sistemātiska likums vod un tam tiek. Tas riksājiet pie Jums un pie Jums pasūtītājiem pariet arī vienākumu vadīt un domāpersonas apakšējum vispā revis, cik dzīvi, jums ir jāde. No tiem jautājumiem, ko es vēl, ko es redzu, tas arī varētu būt. Vēl es radu pāris citus jautājumus. Pirmām kartām jautājums par ipuma efektivitāti. Tad, tā līdzēšu. Jā, tadīt atbildī par ipekuma efektivitāti. Tad jautājums ir jāpiedāvātājumi ir ļoti aizdoms, ka iepirkums nav maksimāli efektīvs. Kas ir tas, ko piedāvātājs dziks darīti iepirkuma procesā. Šeit tā pirmām kārtām jautājums, no kurā, kurā posmā mēs esam kurā laikā. Es pieņem, run 8. gadu efektivitāte, mums jāgiekš tieši ar vienkāršo iepirkumu regulējumu, un turi variant. Pirmais variants ir, protams, doties uz tie sūdzēties par rezultātiem. Ja, piemēram, jūs iesniedzētu vienkāršā iepirkā piedāvājumu bet pasūtītājs, par aizkabu un par kaut, tad jāvērtē, bet tiešām šīs nebūtas gadījās, kad ir jāvēš tiesā. Otra lieta, ko iznībā grūtāk ir novērot no kā ideāliem piegādātājiem, to labāk redzētu no acķēcijas vai konkrēt pasūtītāju apsprieš, ja pasotītājs pasotītāju prakse būtu būt neefektīviem, tad tur vairāk risināki. Pirmām kartām, tas, kas nav tik ļoti saistīts ar jurisko aspektu un tāpēc arī to detailzē, neapskatī šodien, protams, būtu šīta referents cēnes - monitorēs pasūtītājs un mēģinās kontrolēt cenu efektīvā. Tad pirmā kārtā var traukās. Otra lieta, kas kur navs arī neatceļat, protams, ir konkurētas padoms, uzraudzību, procesā, un mēs redzam, pasūtītāju prakse nav tik ļoti neefikā, ne tikai par efektivitā, bet arī par pārmēriņu konkurenas ierobežošanu. Bet tas ir tas aspēts, kurā pasūtītājs paratu. Pigādātāji var verties konkurens padom un konkurents padom, būtu gatavi saistīties, bet tas, kas viņās interesēja, šīs pasūtītā prakse sistemātisums atšķiras gadījumus tur viņi svar būt ne vienmēr arī interesēs. Tā kā tas ir tas jautājums loks. Bet kokumā jāde zemslīdznie vajadzētu būt kā būtu mazāk, bet tas, kas ir svarīgi, līdz ir to ir iesaistīties nozācijās un tiešām runā par labo praksu. To arī esatēju kā rādim kā savā atbildību šajā stājo. Tas nozīmē, ka mums ir jāiesējās aktīvāk, i precē personalizācijām un jāstāv Disknībā, to mēs visi daram arī privātā sector aspirit. Jā dokumentē kā atseviš dokumentus. Tā note ir labā praktise jautājas, vai tas ir atseviš dokuments, vai viņi ir vairāk nesāka saistīt. Piemēram, kapitā saviedībā resurtu pārvaldības politik, kas atsevišķas špirkuma procedūras noteikumi būs vēl atsevišķi kaut kasda gabaliņa no izpildzē un tam līdzīga. Tas ir tasukā jūs paši to redzat, bet kopumā parasti jā, tas ir rakstīts dokuments, kas noka arī interaktīvs dokuments interaktīvs sistē, ja jums ir kvalitāti vadības sistēmu elektroniski. Un tād, tājā jā būtībā jābūt iespējam. Tas, protams, dienas beigās ir liels jautājums, iepirkuma, bērniem, kur viņš jāuzrauk, bet viņi arī nezina šobrīd to. Bet kopā iekšējās kontroles sistēmas ir ļoti skaidrs rīks, ko arī man kolēģi arī par ko izglīt to webināro, un tam līdzīgi tadš jāzina izpo viņāla. Tā ļoti ļoti koncentrāti ar rakstaroju šo sistēmu, bet tā būs jāiež. Vat par karķeli man laikās būtīgi šis jautājums ir konstatē karpē, parasti saprot komptētās iestēles lēmumu. Jā, kas ir spēkā. Saukār tie lēmums tiek pārsūdzēts, tad viņš pieesardzīgi unņemot vairāk savierīgumu. Tātad tas spēka, vai tas jautājums ir ta, ko darī 27. gadā, tas tikai varēsi izslēgt arī izvedībā. Ne, nekas to nemainās. Vienkārši šobrīd mums ir divi pamatati, kur mēs izslēdzam konkurentu par konkurencijas tiesību pārkāpēm. Viens ir kad ir konkurenas padomas lēmums un otrs ir, kad ir pietiekams norāds. Vienkārši sakrīt piedāvājos dokumenti un tāmc pozīcijas, jums ir aizdomas, ka tur ir karķelas konkurents padom, pasūties sudas konkurens padom, prasas iedovība, un parasti nekad tāda neveik, bet dažn. Un attiecībā šoti iespēja izslēgt par iespējami pārkāpuma, jau vešā iepirkumu vietorās, tā būs turmā izvēle, un apkārt mums jāskatās pasūtītāju nolikums, ko pasūtītājs ir izvēlies darīsi. Pasūtītājs vienkārši saņem piedāvājumu no pretendenta, kurš ir kuram ir, par kuri ir pieņemts konkurencijas padomas sūdušu lēmumus, bet viņi atrodās tiesvedībā, tad pagaidā nesnāc redzējusi pasūtītājs, kurš būtu pie tikai drosmīgs un izslēgtu, bet jā, kopumā jāpaši tas ir kartās vai pasūtītā, iepirkībā, teig, ka mirīgi to var darīt, bet protams, ir jāidās ar strīda iepirkums raizvir. Jo kas ir svarīgāka, es tara arī par šo pārkāpumu, iespējams, atjaunot uzticamību. Tad jautājums, lai tas ir izdarīts vai no. Tas ir tas veidējums. Mums ir atlikušas vēl pēc minūtas. Es vēlējos jums līdz to pateikties par aktīvu jautājumu ķļošanu un dalību. Noteikti pamenīšana iepirku, uzraudzīz birois pārīt riko webināru par šoiktu stāstīsi ļoti detailsētu, kā iepirkiem plāna, ir jātais un tās lietas, bet es domāju, ka un diskasijas ganāri mūs vēlinās tāpēc iziesi arī tiem jautājumiem, ko nepaguvām, atbildēt un izdomāsim, un veid nāsim jums arī paziņot, ja tā esmu papils pasākumu vai publikāciju par team, kā mēs varam palīdzēt tikai laikums atgādinājums, sarainām advokātu birojus un iepirkumu komanda, palīdzēt dažādām lietām, sākot iekšējā kontrolu sistēmām, beidzot arī ļoti nerksturīgiem iepirkumiem, vai precīzāk procesaj ārkastā projektiem, ko financējā koncesijām un PPP projektiem. Ja jūsat eksportējošu, uzņēmumu, pārstā, arī jums iespējai pieteikties bezmaksas irdziskajai palīdzībai, tā drošu klikšņiet uz linka un redzēsiet vairāk pariena bonnu programmu un beidzot aļ jūs piesakoties linkteņ, kur cenšos laikā laikam par reform par citām lietām pasāstīt aitorē n daudz plašāka, vai publicēt kādu rakstu par tēnu tam līdzīga un arī ceram tuvākā laikā atjaunot iepirkumu jaunumu, apskat uz ko sūtam epastā, kuriem var pierakstīties mājaslapā. Reforma jādzīsa, tas dars bija ļoti intensīvs un tiešām aktualātēm laiku nepalika, bet es skaidras, ka reforma daudz cits jautājums, par kuriem tad centīsimies izglītot un arī pastāstīt, ko tu daudz īvu tiesi pielēmušas. Tā kā vēlreiz paldies jums par uzmanību un dalību un tad tiees nākamies pasākumus. Un šosāk ierakstā arī varēsiet redzēt savrainen kanālā YouTube. Palēgy.