LAT | Konkurences tiesību vebinārs

Aizvadīts Sorainen ikgadējais Konkurences tiesību vebinārs, kas šogad bija veltīts konkurences neitralitātei un publisko personu rīcības riskiem.

Pasākuma laikā tika apspriesti aktuālie tiesiskie izaicinājumi, uzraugošo iestāžu prakse, kā arī praktiski risinājumi valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat tika pievērsta uzmanība arī privāto uzņēmumu rīcības iespējām savu tiesību aizsardzībai.

📅 Vebinārs norisinājās 2026. gada 16. jūnijā.

Programmas galvenās tēmas:

- Konkurences neitralitātes būtība un tipiskākie pārkāpumi
- Konkurences padomes loma, pilnvaras un preventīvā uzraudzība
- Publiskie iepirkumi kā konkurences neitralitātes instruments
- Praktiski risinājumi valsts un pašvaldību uzņēmumiem

Vebinārā piedalījās Sorainen konkurences tiesību eksperti:

• Ieva Andersone, Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte
• Marika Grunte, vecākā juriste
• Reinis Papulis, zvērināts advokāts
• Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte
• Kārlis Oja, jurists
• Elīza Marija Roshofa, zvērināta advokāta palīdze

Transcript

SPEAKER_06 0:44

Pulsar concrets tiesības intercentes, passtot par kādu aktuā konkurens tiesības tēmu. Un šodien mūsu tēmas būs konkurens neutralitāte, kas ir tās mazāk, var būt slavens un populārs konkurences tiesību koncepts, kas ir atrodas konkurensas likums 1400 primā, var būt nav tik plaši zināms kā karte ir dominājošai stāvoklīdz. Bet reizēm praktē tomēr ļoti būtiski zināt, kas tas konkurences neitrāltāta ir un tam ir jāņem vērā konkurens neitraltāts principu, un kam tos ir izdarīgs, viņē vairāk tiesību asistī. Tātad to būs šodienas webinārs, runāsi par šo tēmu no vairākiem lentiem, pus otra stunda radumā visas slaid būs pieejami jums epastā, josat reģistēsies uz šo webinā un šoprīd ne izvedēts. Tātad esat esat mums snieguši savu e-pastu un slaidis nosūtīts, nosūtītim. Ja jums ir jautājumi par webināra tēmā, tad aizīnu izmantot ekrāna augšējā labajā pusē, jūs redzat jautājumu un atpilšanu, tu un e starļu, tur grūši apstīt jautājums webināra laikā. Ja tie jautājumi nebūtu pārliec sastrīzta, neprasīs papildītste, tad webināra elektricāsies uz tiem sniegtu īstas atbildes, tur pat šata formā. Ja tie būs tās jautājums, tād jā mums paliks laika pēc visu tēmu atlākošanas, mēs kāds jautājums arī atbildēts un webināra beidās. Bet jebkurā gadījumā protestam, arī laikā neatzinājs, pieconiem individuali ejam tālā. Shead is past webinar lektoriem. Arturiznētu nepateik, kā man paštens. Bieronia, darbojos concretas tiesības comandantā. Un shit manikas par katru pastāstīšu pirms viņa prezentācijas, dodam eastā. Tagad ķeramies pie pirmās tēnes. Pirmās tēmas laikard būs konkrētas tiesības komā svētākā jurista, Marika Grunta. Viņa no mūsu biraiem, pieredzējuši konkrētas tiesības extracedēm, lūdzē, āti irdies ievi par īvedu vārdiem un netērēsim liiku laiku.

SPEAKER_00 3:41

Čķersimies tā teik vērsim pie agiem, un drošien mana misija ir ievadīti šo ļoti interesanto tēmu. Un es savā sadājā fokusēšos uz to, kas vispār konkurences neitralitā un kuro kuros normatīvos aktos nevisos, no daļu tālāk pastāstīs un kolēģien, bet kuros ir tāikti pašu pamatī noteikti un uzvedības noteikumu. Un arī kā vienmēr šādos gadījumos kad runā par teoriju, ir ļoti svarīgi arī parādīt praktiskus piemērs, kas nejuristiem, kas gaņē auditorijas vidū arī ir ļauj labāk saprast par, par ko tad ir runa. Ja, tadamais slides. Jā, drošvienā drošvien ievad vārdā jāsaka, ka konkurenas neitralitāte irdzīks ko lieto situācijas, kurgu iesaistās ar savu administīvo darbību regulējoš darbību vai komērtsdību valsts valsts pārvaldu vai valsts īpašumā esošu uzņēmuma visbiežā otrās situāciju, bet man tas būtu pirmā. Ļoti svarīgi saprast, ka konkurenas neitralitāte šis regulējums nav primāri par to, ka valstī būtu pašvaldība ir aizliegums iesaistīties, uzņēmumiem darbībā. Bet drīzāk nodrošinātu, ņemot vairāk tās situācijas mēģinu, lai šī iesaista nekādā veidā nekā nekaitā konkurens apstākļiem ir guvu un iespējami, visiem darboties vienlīdzīgi. Dašiem pata lieta vispā, kas jāpapra prāpā par konkurētas neitralitāti tā vismaz man prāk, citu domā sēdāk, ka valsts pārvalde primāra funkcija ir valstis attīka vadīšana un dzīves atvieglošan ja servisu nodrošināšanu uzņēmumiem. Nevis iesaistē, uzņēmuma darbībā, biznesā īpaši jomās kurgas to ļoti labi spē nodrošinātu. Ļoti bieši tas konkurens problēmas sākas tieši no sādas tēesaistas biznesā kā runā sim vēlāk valsts valstīs uzņēmuma ir savas specifika, kas nav vienmēr sakīta ar dabisu komērtu privā komērtu uzņēmuma izveida un darbības principiem. Un vēl būtu pievadā svarīgi piebilst ka konkurens neitralitāte nav nekādās tāsbērns vai nem nozīmīgs instruments, kas arī redzams no konkurens padomas šākada prioritātēm, kur konkurenas neitralitā tas pārkāpumu izpēta ir līdzās nemazāk svarīgiem pārkāpumiem, kas ir kartaļi, jo īpaši publiskos iepirkumos, kā arī pārpīks mazuņniecības sektoru, kas ir pastāvī konkurences padomas uzraudzības, teikt radā. Tā kā arī šīta konkuren neitralitā tiešē radā, tas nozīmē konkurens padom seko līdz un arī aktīvi viņu uzklausīs sudzības par tādu veidu pārkāpumiem tā, un tād, kas par konkurens neitralitēšanas regulējums. Tas ir par to, ka publiskā personē, veicot šo semnieksko darbību vai ietekmējot tirgu, piemēram, ar administriem lēmumiem ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurens apstākļi visiem tirgus dalībniekiem. Attiecīgi konkurensas neitralitāts regulē mērķis, tad ir veicināt šo godīko konkurences neļau, nepamatots priekšības jo īpaši uzņēmumu ar valstas kapitālu sekmēt privāto instīvu, kā minē valstī nav jānodarbojas ar biznes, bet jāatbalsta biznes vidas veidošanās nodrošina privātā kapitāla sabiedrības. Protams, efektīvi izmanto resursus, kas ne vienmēr tā notiek vēlā iesaistās komādībā. Kur tad bieži vien veidoja šī nevienlīdzības tarpisko un privāto sektoru, vai publiskās iesaistās biznesā, bieži vien šīs nevienlīdzības dabiski izrit gan nodokļu finansējuma, gan pieas infrastruktūrai, gan dažādām regulatīvām pilvarām, gan arī vispara atšķirīgām finansējuma iespējams, gan privātiem, gan valsts uzņēmumiem. Attiecībā veidoties situācijas kur vislabākajiem nūjām, tomēr valsts valsts uzņēmums atrodās kaut kādās priekšācībās, kas nav privātiem tālāk. Un tād, kur tad ir noteikts konkurences neitralitāts tiekais regulējums, tie ir divi galvenie normatīvie akti pēc tim vēlpa, ko runās un ko letāli, bet tas fundaments galvenais valsts pārvaldes iekais likum 8. pantā, kas atbilda uz jautājumu, vai vispār un kādos gadījumos publiskas persona drīkst iesaistīties komērta sabiedrībā, komērts darbībā. Zākā konkurens likuma šķietas primant, jāviecās uz situācijām, kad šī iesaistē ir notikusi un nodrošina, jābēr vairs to, lai šī līdzās pastāvēšanu kopējā brīvā tirgu dažādiem tirgs dalībniekiem, te skaitā ar valsts vai pašaudību publiskošu kapitālu, būtu vienlīdzīga. Nākams. Tātad, un valsts pārvalds ikāts likumā 18. astotais pans, kas atbildes jautājumu vai un kādos gadījumos iesaistīties, iedba šo pamatī, ka publiskas personas komērta savu darbība kā tāda ir izņēmuma situācija. Tā nav dabiska situācija, bet izņēmuma situāciju. Un šīs likums arī nosaka, ka publiska person iesaistīties komērts darbībā tikai likumā parzētajos gadījumos. Ja īstanojas viens no likumā noteiktiem trim gadījumiem, tas nozīmē, ka šī gadījumi ir ļoti limitēti un tā pirmkārt tas irgūvās nepilnība, ko privātais sektoris nevar nodrošināt. Tas ir viens no pamatiem, kad valsts var apsvērt iāk tirgū. Otra izpēja, otras gadījums ir stratēģiski svarību pakalpojumu nodrošināšana, respektīvi tiek raidīti tādsvēku pakalpojumu, kas ir stratēģis svarīga valsts vai pašvalības admistīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībā kopumā. Trešā situācija ir īpašu stratēģis svarīgi īpašama pārvaldībā, kas ir, piemēram, valsts pašvaldības administīvās teritorijas attīstībai nepieciešams arī arī valsts drošībā. Tādējādi šī ideja ir ļoti vienkārša, ja tirgus patri nodrošinātu pakalpoju tady personai nav iesa pamats iesaistītais un ja arī tad ir šiet ir ļoti šurās situācijas, kad tas varētu būt pamatots. Nākamais. Un tadiras minēta, konkrētas likum, Čepasē sprims regulē to, kas noteikti pēc tam, kad jau šī sabiedrība valsts pašādību kapitā darbojas tirgū. Likums nosaka, ka publiskām personām ir aizliedzē savu rīcību kropļo konkurenciju, tāitā diskriminējot tirgas dalībnieku un radot tiem atšķirīgas konkurenas apstākļus, vai arī radot nepametots priekšības kapitāla sabiedrībā sabiedrībai, kurrai ir šis publiskas personas līdzības faktors. Tā arī tās var būt darbības, kuru dēļ, citas tirgas dalībnieks ir piecāstā tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāli tirs dalībnieku iekļūšanu vai darbība tirgū. Pasveidro Zeltena taiskaitā, kas nozīmē, ka līdzīgā aizliegtu vienošanos pantam un dominēšu stāvoku pantam arī šim konkuren neitralitāties pantā minēt sliktu darbību piemēri nav vismeļošā veidā ietvērti šis saraksts ir atstāts atvērts, un tas nozīmē, ka vienkārši jābūt vienmēr ir piesardzīgie ņemot vairāk, kad šī tikai tā būt milktākie piemēri, bet var būt arī citiam tālāk. Un tad viens no tādiem var būt visbiežākajiem pārkāpumu situācijām ir šīta funkcija saaukšana un priekšrocība radīšana. To saprotu to, ka nereti publiskas personas grēko ar to, ka no vienas puses tās regulē tirgu un otras pašas darbojas šajā tirgu vai paši vecā savu kapitālu sabiedrību un kā konkurens padām ir reti uzvērusi, ka ir ļoti svarīgi šādos gadījos nodalīt publisko funkciju no komē darbības. Tais skaitā arī lai nepieļautu jebkādus komatas šos šķērsu subsidēšanas riskus. Ja mēs apskatam konkurenas padomas praksi, pašu konkurenas neitraltās situācijas pārkāpumu situācijām tad vis biežāk tie ir bijuši pašvaldību informatīvie izdelumi, ar kuriem ir bijuši problēmas, arī apstētu nagadīšanas pakalpojumu joma tad situācijas, kur ir problēmas bijši ar infrastruktūras un resurs izmantošanu, kā arī ar šo pašvaldības kapitā sabiedrību, nostādīšanu privilēģētā situāciju. Tutmākie slide ir piemēra slide. Dāju par šo tēmu viņi ir īstībā ļoti sena, pats regulējums Latvā var būt nav tik sends unādos jāp nepateikšu no daudz, bet viņš nav tik sēņas kā īsnībā vecākās lietas, ko varētu attiecināt uz konkurences neitralitāte. Par šo vakarēti tikai aizdomājas, apsurot šīs dienas šo semināru. Un tadis reistamāties piemērs, kas vispār bija ļoti sen apkārtāk 2006. gadu, kad vispār tā konkurenas neitralitā, viens nebija izdomāis, var pieminēt veco slavā no visiem zināmo Rīks lidost atlēšu lietu Rīgs lidosti starpās koodīja par dominavoš tāukļu unprātību izmantošanu. Sastībā to, ka Riks lidots bija piemērolusi atlēšpoliku, kas iznī izdavīg tikai diviem lielākiem pārvadātājiem, bet virka mazāko pārvadātāju milzīgo milzīgo atlēšu sliekņu atšķirību dēļ, vispija spējusi kvalificēties atlaidēm turādām kāds piemēro diviem lielākiem, balstoties uz apkārt pasažiešu skaitu, un pēc šīs lietas īstnībā rigu pameta ļoti daudz no mazākiem pārvadātājiem, britši ēwa, finā, tu laiku un citi un palika divi lielākie Raina un verboltika. Tā kā šī bija dominēšu stāvokla lieta, bet mēs paskatamies ar šīs dienas acīm ir konkurenas neitralitā sacīm, tad iespējas padom šodien, tad es šādā lietā, droš vien kvalificā pārkāpumu pēc diviem pārkāpumiem, viens no tiem būtu konkurenas neitralitā, jo šajā gadījumā lidos Rīgas valsts kapitā sabiedrību un ministru kabinets, kas izdevšos atlēšu noteikumus no vienas puses pārstāvšu regulatīvo funkciju izdot normatīvas aktus no otras pusī darbojas komērta stirgu kā lidosta rīga un šo atlēšu politiku regulatīvā kārtā pieņem to īstano. Tā kā šeit līdzekus dominēšos stāvokļa pārkāpumā varētu mierīgi kvalificēt arī šo konkurentas neitralitāces pārkāpuma. Tā dodies tālāk. Tad arī vēl no seniem veciem flagmaņu gadījumā, kas man arī tā iesēdās prātā un šodien šodien acīm atkal uzsplaiksnī. Tas ir vecu konkurences padomas tirgas uzracību no 2010. gadu arī konkurences neitralitā vēl nebija. Tās koncepts vēl nebija radīta, bet konkurensas padom, toraiz vēter tirgas uzraudzības ietvarā, mēniecības pakalpojumu tirgu, konstēta, kopumā Latvijā ir konstētā efektīva konkurens, nekā pārkāpuma pazīmes netika atklēts, tomēr tika konstēts, ka Rī ņēmums, jo Rīgā pašādības uzņēmuma sērijas ģimētrēks bija piešķirts tu laiku ekskluzīvās tiesības uz atsevišķiem pakalpojiem, ko Rīgā nedrīkstēja darīt ne viens cits bez pamatojumu. Tā rezultātā tika būtībā ierobežot konkurens. Jo bija mākslīta monopolu situāciju kā rezultātā Rīgā cenas vairākiem pakāpumiem bija patusi augstākās nekā citur Latvija. Daudz ilgāku pakāpumu termiņā. Šīs ir dabiskas blaknas situācijas, kur monopolu, vai bieži arī mākslinieku monopoli, jo tev jāko iespējam. To es vienīgais konkurents tev nav. Attiecībā tu varīli kādu cenu gribi, un kādu terņiņ griba. Tav ne viens neko nevar teikt nekādas piedi izdarīt. Attīgi šajā gadījumā bija šis rīgs bija noticā papildu prasības, kādas nebija līdzīgiem pakalpojumiem cituratvā, pieprasot daudz plašākšu topogrāfisko specifikāciju kas uzlik nepamatotu papiltufinš logu pasūtītājam. Un arī bija kaut kādā dacevišķā pakalpojumi, kurš ekskluzī drīkstā darīt tikai šīs starīgs ģeometris vai gan to ļoti brīnišķīga spēja piedāvāti, nodrošinātu privātie uzņēmumi, piemēram, apogrāfiskā uzmērīšana, geogrāfiskie darbi, dividēziskie darbi, zemes iecība un tā tālāk. Tad šeit konkurences padomas ieteikums bija atvērt šo tirgu, nodrošinātu konkurenciju un attiecīgi arī sārto šo mākslinieku izveidot monopolu, kas arī vēlāk tika izdarīta. Bet arī šodien visticāk situācija tik turistinātu šīs konkurences neitralitā koncepta ietvaros. Tad nākamais arī mēs sākam ar hestumāti arī vecas gadījums, arī toreiz nebija konkurens neitrālā 2011. gadu, kur Riks brīvos pārvalds, kas bija recidīvs tajos laikos konkurences padomē bija sodīta reiztīs. No šiem tasēm bija saistīts ar to, ka Rīgs brīvs pārvalde bija līdz privātiem uzņēmam PKL flotas, kas nodrošināja Riks brīvos vēlkoņu pakalpojumu. Viņā domāju, ka viņš arī varētu valkoņu pakalpojumu sniegt. Bet ar to bija par maz, vēlkoņ bija uzbūvēti, vedzē to tirgu iekarot, un tad nāc sākā Rīgs brīvos kā regulatīvs orgāns, kurš caurku kapteņa lēmumiem, uz tā faktiski novirzīja kuģu pieprasījumu pēc velkoņu pakalpojumiem, uz šot rigu brīvs pārvaldes velkoņu velkoņu pakāpo un izslēdz pēc būtības PKL flapi. Un šeit arī tā situā, ko jūsināju sākumā, ka nav nošķirta regulatīvā funkcija no biznes funkcijas un būtībā regulatīvā funkcija tiek izmantotta lai ietekmētu šoti konkurenciju un atbrīvo mākslīgu vieta uz savām pašādības uzņēmumu. Šī lieta ir interesanti ne tikai ar pašu lietas fabū, bet arī to, tā ir pirmā lieta, kur būtībā tieši tik pieesāti zaudējumi, zaudējuma atlīdzināšanas pienākums. Valstī pret šo privāto uzņēmumu, 1,35 miljoni apmērā. Concurrence that resultata in the concurrence. But contact the three dogs and pakalpoints not doesn't pay us with capital subsidies and show that they are back to private sector bieži thas ironstākes. Private sectors are boys says economic principle and they probably push this labor by the financing because they're not zone. Mans laiks are instruments.

SPEAKER_06 25:26

Par ļoti interesanto ievadu un iesatu. Konkurencijas neitrāltādas būtībā un piemēruas. Tad piebildīšu, ka patiešām vērs ir ieskatīties slaidos, jo tur būs velk daši piemēram, par preju pašvaldību un par Latvijas Vesnas, ko Marika nepaguva pastāstīt. Un tad tālāk ķersimies pie Mēnu spēles, kur es pastāstīšu n daudz vairāk arī ar dažiem praktiskiem piemēramiem, kur tieši konkurentsas padome, kā iestāde var darīt un kā var rīkoties, lai uzraudzītu no vienas puses, ka konkurentas neitrāltā net tiek pārkāpta, un otras puses arī izstāvētu savā ziņ aizstāvētu privāto sektoru lai publiskais sektors nedara pāri. Dieši no šīs konkurentas nerāltāces vidokļas el tālāk. Šeit ir apkopots kādas, ir konkurens padomas likumā noteiktās pilvaras konkurences neitrāts uzraudzībā. Iestādi var uzraudzīt, var veikt pētījumus, pieņemt lēmumus, izdot brīdinātumus, ieteikumus un dažādus saistošas šekstus. Kā konkurens padom ieguvēzt informāciju par visiem šiem satrauco šajiem jautājiem, par ko jau marikas stāstījumu, par ko arī turpināsim, ir dažādi veidi, par tie arī runāsim ikā, ka tie var būt dažādi personu iesniegumi, novērojumu tirgū un pašas konkurens padoms izpēta. Runās arī par konkurensas padomas lomu preventīvā, uzraudzībā un tiesību aktu izvērēšanā. Kā konkurens padomi var sniegt atzinumus par dažādu iestāšu, sagatotiem tiesību aktu projektiem. Un arī ieteiksim, ka ir vērts jau pievēst uzmanību riskiem, ko var radīt dažā tiesību aktu pirms tie rada priekšva parkiem uzņēmumiem tālāk. Šeit ir vēlēis apkopoties un jau CK, konkurens padomas uzrauga funkcijas konkurences neitrāltā ievērošanā. Tad galvenās uzraudzības funkcijas konkurences padomē šajā gadījumā ir par publisko sektoru. Mēs esam pieveduši un var būtā ikdienā vairāk nek daudz piesargāmies no konkurentas padomas privātā sektora darbībās, piemēram, ziņām, ka konkurencijas padom ir sadī par kārtē dažādas uzņēmumu par dominējošu stāvokli, šīs sastānas attakstum dod konkrētas padomē un diez tam plašas pilneras arī tiešās pārvalts, dažādu valsts iestāšu, kā arī pastapinātās pārvaudz, piemēram, pašādības iestāšu, uzraudzībā. Tāpat arī publisko proti valstī pašvaldībā piederošu kapitā sabiedrību uzradzībā. Uzraudzība var izpausties, visāk reaktī kā izmeklēšana, pārunas lēmuma pieņemšanai zodīšanā, bet uzraudzība ir izpausties arī preventību, konkurencijas padom, jau iepriekš publiskam sektoram snieg atcinumus par tiesībā projektiem, var arī konsultēt un ir arī izdevusi vadlīnijas, ko publiskais sektors ir izmantot, lai jau iepriekš izvērta, vai viņu plānotā rīcību netraucēt konkurencijas neitrautātai. Praktē diezgan bieži arī konkurentas padomas darbība šajā tā jomā beidzas ar preventību rezultātu, kas nav mērķis balst paudē pēc būtībā sodīt pašu sevi, jo arī konkrētas padoma ir valstīs paļauces iestā. Tāpēc bieži vien līdzība, tiek mainīta pāru rezultātā, nevispiemērojot sodu vai tālāk šeit ir ēta tabliņa kurā tim no klasītājiem, kas esat juristī un ir nepieciešama zināt skaides konkurens padomas pilas un visas pieejamās instrumentas konkurencijas neitrāties lietās. T šeit ir apkopots arī ar norādījumu no likuma, konkurents padom ir pārunas, vieglākais protra instruments, bet prasē ļoti efektīvs, bieži viens, vien vairāk arī otrajā pusē ir iestāda, tie var būt ieteikumi vai viedokļi, tie var būt atzinami par noctīviem aktiem, par šo runā daudz izplašās. Tās smagākie lēmumi, smagākos lēmumus. Konkurētas padoma var pieņemt tikai uz kapitā sabiedrībām, publiskām kapitolesībā, nevis iestā iestāēm ir tikai šie piemēti trīs instrumentri bet uz kapitol sabiedrībām, konkrētas padomi var pieņemt arī lēmumus. Lēmumā var tik noteikti saistoši tiesiskais pieņēmums, kaut kas, kas obligāti, kapitles sabiedrībai ir jāādara, kā arī konkurencijas padom, var piemēroti naudas sūdu, kas var būt pat diezgan lielas. Ja mēs ņemt dažām valsts kapitā siedībā ir ļoti ievērojami apgrocējumi, šis sots var sasniegt līdz 3% no iepriekšējā gadgrocījuma. Sēam tālāk kā lieta par iespējamu konkurencijas neitrāltā pārkāpuma ir vispār nonākā pie konkurenas padomas. Ir būtībā dzi, patīs trīs seļa kopumā, divot sliņos atkopoti, pirmais un tas ir ļoti svarīgs instruments, kur izmanto trivais sektores, ka konkurencijas padom ir iegvūt informāciju iesniegumu rezultātā. Jrocin, tā kurā iestājiet, tās pašas resursi ir nedaudz ierobešoti, tā var nepaminīt visu, kas notiek, un bieži vien konkurens padoma kaut ko uzina kā pirmo impulsu, kaut kas varētu nebūt kārtībā ar konkurences netrā saņot iesniegumu no kāda privātā sektora spēlētājs, kas piemēram, iedzaudējas iepirkumā vairaudzīs tik nepiemērot iepirkumu noteikumus, ka vienkārši saprot, ka tur vispār nav jāgat piedalīties par iepirkumiem, citamē daudz detālēt arī runātim tābārā. Lai arī vienkārši asociācija pamana, ka tiek gatavot tāds tiesībā projekt, kas vispār ļoti apgrūtināts turpāk biedru dzīvi vai pat tikai izstampīnas noti. Tas ir būt arī kaits pašādības uzņēmums, kas ir panīti, ko citi kolēģi, pašaudības uzņēmumu daru un norāda, ka šāda prakste neatrības konkurencijas neitrātai. TĻad konkurenas padom ir saņēmuši šo pirmo impulsu izpētaji tā laktā ar savām plašajām pilnerām tiesīgi piepasīt un saņēg no jebkuras personas arī no iestāēm no kapitālās sabiedībā ļoti plaši informācija arī tādu, kas satura komeras noslēpumu. Un iesniegumi prakstē tiek ļoti daudzīts konkurences padome. Eliem tālējie ceļi kā padom var saņēma informāciju. Otrais patika konkrētas padoma ir izdarīti savas prioritātes, kam tā īpaši seko līdzki, piemēram, ir zināts un konkrētas padom, to ir arī paudas pie savām prioritātēm, ka tā ļoti pieskata, kas notiek publisko iepirkumu sektorā, konkrētas Padomē arī plašu piegļu iepirkumu datu bāzē, tā var paft sēlot līdzīgu arī iepirkuma rīkoju vēšas informāciju konkurens padomē un norādījumā, kaut kas iespējams nav kārtībā. Privātajā sektorā, piemēram, ja konkrētāji pietaies tikai viens pretendents, tas bieži vien jau pat par sevi var būt signāls, kaut kas nav kārtībā, tāpat arī citas iestādes var veistīs, ir sūdzībām par domē. Trešais steņš būtu tirkas uzraudzība, kas ir viens no tādiem apjonīgiem konkurencijas padomas instrumentiem. K konkurensas padome var veikt plašu tirgas uzraudzību, aptä tās spēlētājas un tajā skaitā arī veidējot publisko personu darbību un šo proaktīko kapacitā arī konkurens padom ir norādījās savu stratēģisko prioritāti dodam līdz tālāk. Ipaši pieversīšos arī konkrētas Padomas Loma ir preventīvi, tādad nevis kā uzraukama un soņi, bet kā būtībā konkurenas neitrāktācijas aizstāvi, ko var un šo konkrēts lomu. Lielā mērā izmanto privāties sektoras savā labā. Protim, ir divi konkrētas likumā nostiņāti mehānismi. Pirmkārt konkurens padomē ir patienākums, sagatavot un sniegtu atzinums par tādiem tiesībā aktu projektiem, kuros tieši vaiši kārt konkurentas aizsardzības saglabāšanas vai attīstības jautājumu. Protī kāds likumprojekts vai viņus ir kabinētu noteikuma projekta skā konkurenci, tad konkurences padom saskaņums var būt pat obligāts. Otrs gadījums ir jākurens padom saņemt iesniegumu, piemēram, no privātā sektora, vai arī pēc pašas initīvas, paminot kādu problēmu. Konkurētas padom pārti pēc savas inicetīvas, patīnā to nelūdzē, ir tiesībā izvērtēt citu institūciju, sagatavas tiesību aktu projektu un snieg atzymumus par tiem, ka tajos ir ietveras tādas normas, kas varētu tieši vai netieši ierobešot konkurenci. Attiecīgi konkrētas padom arī pēc savas inicitības, varētu isaistīties dažādu pašādības saisto noteikumu, valas iestāžu kaatot arī iekšējā normatīvu aktu izvēšanā, ja potenciāli šīs dokuments varētu kavēt konkurenci. Protim, šķērsas paņēmieni ir liela līdzīga strīvība, vai kaut ko tā darīta vai ne. Protram, iestā ir savas prioritāes un resursīs, taču kopumā ir jāvātais sektora spēlētājmi ir bažas par kaut ko kādu valsts iestā vai kā tā saviedība dārza tad ir jāat veirasti padomē riesnīgum, norādot savām pašām un lūgt, izmantojot šīs minētās pilnes. Tad šeit vēl apskat par ļoti konkrētu konkrētas padomas rīcībā esvošu instrumentu, kas ir preventīvās atsimums par publisku persona iesaisti komerts darbībā. Par to jau kolēģima Marika arī pieminēja, ka publiskā personai vienmēr ir jādomā, arī ņemot vairāk valsts pārvaldzītu likumā minētos kritērijas vaika ir pamets iesaistīties komērts darbībā. Likums arī norāda uz penākumu saņemt konkurencijas padomas atzinumu. Vai šī plānotā iespēta komerta starpībā ir pamatota. Konkurens padomas sniegtie ģimumi ir visi pieami, konkurentas padomas māksla, tas ir publiskas reģistrs, pieejams ikvienā. Attiecībā jums ir šaubas par to, vai piemēram, kāds jūs pašādības uzņēmums pašābība pamatot, sniegas kādu pakalpoju, ko varētu sniegt arī privātais sektors, ir viens paskatīties vai par šo iesaist kommerībā ir tik saņēmas konkrētas Padomas atzinums, un kas ta ir rakstīta. Aģinājums parasti padom sniedz mēneša laikā un šim atzinājam ir iteikuma rakstures, bet gadījumā ja šīs atzinums netiek ievērots vai nav saņēmas, vēlāk varbūt kā būtent apstākļas, tie tiek uzsākt pārkāpumu procesu pret publisku kapitā saviedrības, piemēram tā. Šeit arī tad pieņem, ko var darīt, nozēks asociācijas, kas apvieno konkrētas virgas tiras dalībnieks, kas darbojas kādā nozerē. Natās praksā esmu panīšu, ka nozē vai vece uzņēmumi pana, ka kāds tiesībā akts likums vai viņu kabinētu notēumi, iet par konkurencijas apdrašu normu, tikai tā šīs likums vai noteikumi ir pieņemti. Spēkā esuša likum vai minus ir kabinētu noteikumi, vai parasti apstrīdzī tikai satarpšanas tiesā, vai strīzēties par tā piemērošanu, administīvās tiesā, no sākot grūti un ilg. Labāk ir ja šādā potenciāla konkurencijas ierobežošu norma tiek painīt pirms tās pieņemšanas. T var būt laukas, kur izkāties nozēks associācijām veicot aktīvu tiesību aktu monitoringu. Pir būs arī slida pašās beigās būs tās nedārās kādzīšanu špikerist, kā to var darīt proti savēlas likumprojekta reģistras, tiesībā portā viņu kabinētu, tad nozas ascēcija varētu būtas centrā vietas, kas sērota līdz šiem visiem projektiem, kas ir aktuālserē, un ja kaukas nav kārtībā, piemēram, tiek paredzēts kā eksklasīvās tiesības plugā kapitāla sabiedībā tad, rīkoties jā, paraizējums nākot paiku, kā tad rīkoties. Tas ir tas savu likumprojektu viens turban noteikuma projekta, kas varētu radīt riskas privātajam spēlētājiem, piemēram, izslēdzot tos no tirkas vai piešķirot ka īpaš tiesības būdiskā kapitā saidībā. Tad ir divi varianti. Tā portāls paredz iespējam iesnieg atzinumu uz reizējā portālā, sabiedriskās apspriešanas periodā vai arī attiecīgās ministris, bet otras variants ir uzreiz arī iesaistīt konkurensas padom. Protu versijas pie konkurentas padomas ir iesniegumu, lūdzot iedokli vai atzinumu par šo likumprojektu. Jājā minēgi likums paredz, ka konkurenas padom ir tiesīgi izvērtēt jebkuras institūcijas sagatotos projekts. Konkurētas padom var savā vienokli arī publicēt. Šeit ir daši piemēri, uz ko par vēsturs konkurents padomas uzmanību, tiesībā vai projektos, lai izvednosotos, noteikti iesaka palstīt arī pašas konkurens padomas sagatotās vadlīnijas, konkurens par konkurences novērtēšanu valsts un pašādība lēmum pieņēmumiem. Jā gadībā kā mūsu klausītājiem pat ir ministrī pašādība vai valsts iebinieka, šīs valīnijas faktisk ir obligācijas ar tām ir nepieciešām iepazīties. Tās palīdzēs arī identificēt riskus. Pirms kā aktu projektas vispār nonāk apklātībā konkurencijas padomas. Šķērlņā vienkārši esmu apkopoju tādas biežāk kiskas ko, privātā seurā spēlētājs varētu paminīt tiesību aktuā, kas varētu tik uzskatīts par konkurentas neitrāltā apdraudēm. Piemēram kā sektības tiesības tiek piešķirta publiskā un kapitā sabiedrībai, vai publisku uzņēmums tiek atbrīvoti no tādām prasībām ko parasti privātiem uzņēmumiem piedāvā. Iepirkumi. Vesās milzīgs tēmu bloks, tāpēc par to arī runās detailizētā, nākošie runātāji. Tur ir ļoti plaši iespējas arī izdarīt kaut ko, kas neveicina konkurences šķērs subsidēšanas iespējama, jā, piemēram, tiek jautas pašaudības uzņēmuma vienu sav pakalpojumu un šķērs subsidēt no kāda cita, kā arī neratī jāvispār tiek paredzēti kāda norma, kas vispār izslēdz no tirgas privātās sektora spēlētājs ejam tāl. Šeit kā tāds labais piemērs par vienu asociācijas aktīvu seko līdz šiem jautājumiem, tā ir latīka tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas pat ir izveidojusi īpaši konkurens neitrāltā komiteju, kas aktīva uzrauga gadījums ka kādi topoši tiesabu projekti vai valstam pašā iesēstu komers darbībā varētu izkropļot konkurenci. Intercesiem iesoku arī prasīs pirms vairākiem gadiem LTRK pasūtīt pētījumu tieši par pašādība iesēst komertas darbībām. Un tālāk arī kā piemēram, vienkārumi kad saistībā privātā seesniegumiem, ja sūdzībām konkurencijas padom ir rīkoju attiecībā uz kādām publiskā sektora darbībām un tas ir arī debes rezultāt. Piemēram sūdzībām. Ir iesniegti par Rīgasme iepirkumu, rezultātā konkurens padom veidā pārrunas un rigasme vismas apsolīta, turpāk ņemt svērā konkurences padomas ietekums. Tad ir bijuis pārrunis arī ar tukuma novedēku pašvalību, kas atkal bez vispādzās iepirkuma rīkošanas nodava kādam konkrētan privātās sektoras spēlētā pārvaldīt daudzīvok dzīvojās mājas, nebija formās suots, bet bija pārrums, kur rezultātā pašādība, tomēr nedaudz painības savu līdzību un arī diezgan nesēdzē piemēram par jūrmā pašvalību, kur pašvaldība atkal teba priekšrokas ar konkrētiem piegas dalībniekiem attiecībā uz tārdzniecību, netināšanu publiskos pasākumos. Šīs pārmanjas pat rezultējās ar konkrētas pašu konkurencijas padomas sagatavu instrumentu konkurencijas padom izrādā īpaš vadlīnijas par tiesniecību, pašaudību organizācijas pasākumus, pagāšo gadu publicētas konkurences padomas mlapā. Tā kā būtībā dažreiz šāda viena sūdzība vai viens iesniegums par konkrētas pašaudības problēmām var rezultēties jau tādās lielākās un sistēmiskās izmaiņās, piras situācijām un tiesībā aptu kopumā, ei tālāk. Un šis ir mans pēdējais slide ar kopstavumu būtībā, kā mēs svaram sadarboties ar konkurencijas padom. Pirmais, ja jūs esat publisku persona vai tāpā sabiedrības, tad ir vērts uztver padom sarzinām saņēšanu nevis kā tāda lipu birokrācija bet kā stratēģisku vēstību riku, kas vēlāk aizcarās jūs uzņēmumu pret iespējam izmeklēšanu arī noteikti noteikti ņemt svāku konkurētas neitrāltā jautājums iepirkums, par ko runā sim tā, un kā ik reist, gatavot kāds jaunas tiesības aktuas vai iekšējās noteikums tas jau pirms apstiprināšanas ir ieteicams izvēliet no konkurētas näitrātu skatumu. Savkārt jāsat privāts uzņēmums un ja jums ir baši, ka jūs tieši no publiskās sektora līdzības, tad nebaidieties vēsturies pie konkurenšanas padomas ar iesniegumu. Tas ir reāls un viegli pieejams aizsarcības mehānisms, un kājo mēs redzējām, ir daudz piemērtu, ka padomas tiesā ir novērts konkurences kropļojumu. Un jebkurām gadījumā konkurenas padomas i būs ātrāk un efektīvāks rīks nekā lielāka iesēšanās ar to es arī beidz savatēmu, vien palīdz par klausīšanos. Un tālāk mēs turpināsim par iepirkumiem, jo tiešām būtējos iepirkomos ļoti bieži mums iespējam konkurence neitrādā stēmas. Tāpēc par to ir unās mums tri mūsu publisko Ipirkuma komandas specialisti, unās tā.

SPEAKER_05 47:56

My colleagues sāka: bija laba vai tagad ir labāk. Tad kopīgi ienirsim dzīvēku jautājums par konkurenas neitralitāes principa un iepirkuņība. Lai to izdarītu, esmu kaļas Kārlis apskatīsi divus aspes. Es sākumā vēl jums apunāties par to, vai ir jānodrošina neitralitā iepirkumus, kas ir tā, tā izņēmuma gadījumi, kur vairāk aspektī skara tipisks biznesas pakalpojumus un protāms, simpaus iepirkums, kovi jau pieminēja, kontekst tā iespēja publiski kapitā sabiedrības vai citiem pasūtīt, saustarpēja sleid līgums bez iepirkuma likuma piemērošanas. Un tād otrajā daļā kārtas jau skaidrā pastāstī praktiskiem piemēram, kas notiek tajā brīdī, kad konkrētas neitralitācijas pārkāpuma konceptu tieši iepirkuma dokumentācija. Kas tadiek tajā brīdī, kad iepirkuma likums, īsta nav jāveja. Pirmām kārtām šie gadījumi ir norādīti pusko iepirkuma likuma, trešajā un turpākos spantos līdzīgi izņēmumu arī sabienisko pakalpumu sniedzēju iepirkumu likumā un pēc jaunākiem grozījumiem mēs redzam kaās tipiskās iespējams, biznesam šādos darījumos piedalīties, pēc tos pasūtītā, rīko parasti ārpus likuma un vēru, ir sekupoši. Tad pirmā kārtā, tipiski tā būt nekastamā īpašana noma. Tur noteikti visarīs stiežtu, ka to regulē izšķēšanu novēšanas likums un tas ir speciks regulējums, kā publiskais sektors, iz noma dažādās īpašums jaunu izņēmuma Mēnas sienāks kopā arguiem publiskā iepirkuma reformas ieparos un stājā spā 9. jūnā ir tā pirmām kārtām veidā atpokā palīdzību tiesvedībā, tad arī mums ļoti aktuāli. Un arī pārtikas preču rezerves un kritisko zāļu rezervskā mēķis, ir tā veidu uzkrāta note, at valts drošības apraudē gaatību. Šīs ir preces pakalpojumi, kurš parasti, protams arī iedāvā uzņēmēja un derē jautājums ir, kas tad regulē šos darīgums. Šeit, protams, tas, ko mēs vēlējām, uzvēt, ka viens navcēles konkrētas likum, šķērsan pirmiem tant no teikums, šobrīd uzprāta arī kritisko zāļu un brešu rezervu gadījumā, tas tomēr būtu jāņemā jopa, baš abām laigan publisko iepirka likums neatiecās primāru. Tāpēc no šiem pakalpojumiem vai uzticības pakalpojumu, vai arī tā kritisko rezervu gadījumā atklāti ir tā, kas trauētu veiksmību šo rezervu uzkrāšanu tieši daudz drošības apēta, tas nenozīmē, ka tā atklāības kontekstā pamazināts konkuren neitrāltā noteikuma piemērošanas pieākums. Lai vairāk tas mūsu šobrīd, domājot, kā šī dariem varētu notikt. Tas var būt vadoš princips kā nodrošinā tiešām arī konkrētnik pasūtītājiem, kas šos šīs rezerves veidos. Līdz ar to attiecībā uz darījumiem āšu iepirkom regulējumu, kas ir balstīti uz likuma izņēmumiem, tie protokiem, nav vienīga, tajās konkurences neitrāltā princes tiešām ir jāvēšle. Tas kādā beidā navat. Interesantāk mums šķiet nākamais aspekts. Attiecībā uz šiem inhouse darījumiem, tie pasūtītājs augstarpējiem iepirkam līgum. Atkārtojot regulējumu, inhouse darījumi ir stingri ierobežoti iepirkumu likumos un Eiropas Savienības tiesas praksē. Slaid apakšējā daļā arī redzēiet norādusi no tie akiem, kurš iz biežā piemēra, lai to pamatūtu. Un ļoti vienkārši arī vēlējās apkopot un atgādināt jums kritērijas, kuras izmantojumu laik pārbaudīt vai pasētiās augstapējas iepirkumu līgums ir atļauts. Iierobežojumi, ir izpildīta. Un tad gan publisko iepirkumu likums, gan sabiedisko pakalpojumu, sniedzēju iepirkumu likums, un piedāvā divas iespējas, divas scenārijas, kuros šādās saustarpējja līgumi ir atļauti. Atgādināši arī, ka viņi nav radušies likumda veju ietvarā, bet tie ir Eiropas Savienības tiesas praksē kristalizēšies postulāt, kurš tāda ieviesām pēdējās iepirkuma direktīvas iterācijas. Jāsaka, ka ir šobrīd gaidot nākamā, iespējams, punktā iepirkumu aktu, tabar būt nekā direktī, tiešām ir diskusija Eiropas Savienības institūcijās arī par šiem izņēmumiem un to varētu vai nevarētu uzlaboot šāregumā. Latvijas valstas pozīciju ir šobrīd iesniegta vai šo regulē ļoti paplašināta, kas uzņēmē veidē, nav labziņas. Betusija noteikti arī Eirop Savienības limitība turpināties, vai tā ir mankārt vērtīgi pasaka, tiem tas ir aktuāls. Tad, ko nozīmē pasūtītājs augstāja iepirkuma līgums. Pirmām kārtām ir jābūt pasūtītāju kontroli par konkrētu saviedrību vai konkrēta sabiedrība. Tas nozīmē vismaz iespējams, 50% kapitādaļu turējā un jebā gadībā dažādus citus komērstīs mehānismus, kā faktiski tiek iznēts kontroli pārznām. Tāras obligācijas kritējas ir ka 80% darbības ir jābūt pasūtītāju interesēs. Klas nozīmē, tas nozīmē, ka tasūtītājs noderības sabiedrību, ko darbojas brīvā tirgu un 80% no darbības netiek noteikt veiks tieši mākslinieku mācā, ne uzņēmām savām dalībniekam, diežēl šīs krītē neizpildītos un pēc brīži nedaudzinātu, paskaidrošu, kāds praksēja ir izpaudzīsi. Protams, trešais, arī ir nemazāk būtisks, bet prasē sarežģītās aspektas ir tas, kad nevajadzētu būt privāt kapitā dalībai ar kontrolas iespējām, bet redzēt no šīs mēņāšajā formolē tiek arī to, ka privāt kapitā darba dalība ir aizliegta. Tas ir tas brīts, kur arī pie strukturēšanu šādiem darījumi brodz daudz jautājumu. Tas navāk ir komērties tiesības pusēm. Otra iespēja, kas Latvai ir mazāk izplatīta, ir kas pasūtītāji sadarbojas savu publisko pakāpoju nodrošināšanu. Varbūt tad ir viens ir vairāk pakalpojumi, kuras pasūtītāji īstanok kopā, nevis tā meitu sabiedrību vai vairākības veidu. Tas, kas šeit ir svarīgs, ir otrais elements, kas vēlās vēsturās uzmanību, proti, ka tā šī pakalpojumi tiek nodrošināts sabiedrības interesēs. Tas nozīmē, ka tas neattiec uz tām pakalpojumiem, kurs konkrētā konkrētie pasūtītā nodrošina brīvā tirgu, un tad vairāk mirā par sociāliem pakalpojiem, piemēram, parād būt no speciās aprobas pakalpojumiem un tam līdzīga, bet arī tas ir veidējiem jautājums, jūs saviedrības interesēs, neozīmē, ka šīs sabiedrības intereses ir izklūtījās tikai valstīs sektora. Viņas beidot trešais elajā scenājā ir ka pasūtītāji daļa brīvā ir gu, viņi turbojas, nesasniedz 20%. Tātad šajā gadījumā arī šīs ir ļoti svarīga, jo tas neatiecās tikai uz konkrēto pakalpoj, bet vispār uz pasūtītāju darbība brīvā topumā. Tātad nevar izmanto pasūtītāju bērna ir liela tirba, privāt irgu vai atraisot saviedrības interesēs kaut kā darbība, kur tiek no citā pasūtītāji kopīgi starot un saņēma bez iepriekšumu rikošanu. Šī ir kritēri, kurš arī esmu nostipinājuši likumā un redzam, kā to praksēm Savienības turpina attīstīt. Nākamajā slaidā vēlējos norādīt, kur tad ir praktiskā problēma, un kā mēs redzam spīderību par konkurentas neitrātu princip. Inhous darījās praktiskās problēms ir vairāks die. Pirmām kartām jāsaka, ka šajā lietās mēs par primāri vadāties pēc Eiropas Savienības tiesas, turie nolēmimi ir kriņs. Vī skatīsiet, meklē kāds tiesas spiedums vai uzradzības biroju prakstu, jūs redzēsiet, ka šie nolēm ir nourmēr no 2015. gadada. Laika pirms bija ķērts likumā skaidu kritēju, kur tikai transportēta no direktīvām. Un turma reiz arī precizēti. Līdz to šis aspēts jāsat praksē, viņš viņu apgrūtina šī šo pamatu pārbaudē vienkārša projām mācinka strādā ar Eirop Savienības tieku. Otrais kas ir visbiežākais šķēls, ko panā mūsu darbā attiecībā uz astarpējiem līgumiem, ir tas, ka pasūtītāji reti sasniedzē, sniedz vairāk 80% pakālījumu kād no dalībniekiem. Šait atļaušos pieminēt kā piemēra, lai saprast par ko ir runu. Zau gadījumu, kur tāks gadus izskatējum vai konkrētas neitrāitātai šīs atkarta apsaņēkošanas pakāpojums ir piemēroksē tād tehnikā 19. Un šķiet ļoti interesanti kaādā veidā. Mēs varam nē appraitināt 20% pakalpoj tiešām tiek sniegti kādra no tām daudziem, daudzām pašaubībām, kas ir tālnie, bet to noteikti turist ir aptrēņā. Treš aspekts, kas arī ir viskāns un minēju arī iepriekšā skaida kontekstā, būtalpojums tiešām tiek sniegts sabiedrības interesēs. Varbūt vairāk mums ir ļoti tur to, kas nav sabiedrības intereses, kā piemēram vēl sēņai Eiropas Savienības tiesu lietā C36 no 2011 gadījās, tālāk tiek izsprita par to, kad uzkošanas pakalpojums, nav šāds pakalpojums saviedības interesēs. Tad lietās fast pamatā, vien no pasūtītājiem pat sniedz uzkopšanas pakalpojumu. Viņas ir ko piedāvāts pakalpojums un cit pasītais, tikai piešķir viņu līguma. Tā nevar. Horizontālās attiecībā, vien nozīmē, tas tās nstrādā. Un vēl viens aspekt arī kopumā par horizontālām attiecībām, attiecībā uz 80%. Vēlē jos piepienka kopumā tēt izņēmums, kas attiecās uz Inhouse līgu nodrošumu uz leju. Viņar piemēroti nebienības tiesi ir aizliegus to. Piemēram, horizontālās attiecībā, respektīvi nav iespējams vienādas kapitā sabiedrībai šāda kamata nodot likum un citai, vien pašvalības kapitā sabiedrībai tas ir aizlēts. Tur ir jāvienko iepirkums un attiecīta, tad viņš var piedalīties. Tas, kas ir pa visam interesāciju jautājums un šeit, protram, ceram, kā varētu skādre izteikties par to arī mūsu iepirkumu uzrādījās biroju un tiesas direktīva un Eiropas Savienības tiesas līgībā neaiznie papildinātās starpējo līgumu. Vūt striktās robežas dar kādiem papildēram nacionālaās tiesībās un tā, ko es vēlāk tārzīt, ir manuprāt, tas ir tiešām personīga iedoklist, ka konkurens likumā širasta sprint banks faktiski nosaka papilds kritērijas Inhouse darīmu priesikumā, un iespējams, tur papild kritēju, un nosuka valstās pārvāts iekais likums attiecībā vispāras šādu pasūtīt īpaši pasūtītāju kapitā sabiedrības dzidināšanu. Respir dzīka vienstiskā sistēmā ir papild kritēju, kuriem ir jāizpildās, lai Inhouse izņēmums varētu piemēri. Bet tas ir mans vieks. Tas, kur vienokums vai skaidrs, ir arī jautājums par to, kas pamazā arī mums Latvīku aktuāls - tāko vis autotraļ uzturētājs, kur viensā. Ne sniedzos, neslac Inhaus likums, bet kā piemērs. Tā kaptā tiekā, kas nozīmē, ka viņš ir laiku kļūst privāts. Un tas jautājums, ko viņa bār dzidam, šajā šāda projekta kontekstā ir tas, kas tad notiks šo Inhouse līguma pusī, viena vai otras, vienga, viņi privatizē. Tas, ko ir skaidrot, Eiropas Siendzēmi, jāākā reiktūrā un pagājušā gadā. Kā šo likuma izpildītāji privatizē, pilnībā vai atšķirī. Tas nekādā veidā neietekmē. Tas tēr turpina savu darbību, tas tādā veidā kā likumā ir paredzēts. Šajā gadījumā jautājums nāc no Vācijas, Ņemot Disother, veidā Eiropas Savienības tiesu attiecībā uz autā ceļu koncesiju. Šajā gadījumā Eirop Sēnes tiesas teca, ka ne, visar kārtībā to likum ir turpinot, bet Vācijas tālāk to lie nāvētu šo peteikumu apvienu. Vācijas ties to saskatīja, lai gan likumi ir iespējams turpināt un Nīho pamatu neizdots, tā vēlējās apropa pašā likuma paredzētās sēkas, attiecībā uz tā pagarinātu papildināšanu dažādām citām lietām, kurs likums paredzēja jau faktisk tās ievies jau pēc privatizācijas fakta. Svarīgākais Latvijas kontekstā šobrīd izpildītāji privatizē, tad Inhouse līguma ārvvisko spēku, tas neietekmē. Līdz ar to esam izrinājuši Inhouse līguma aspektus konkurencijas steltāts gaismā, un tādē tāl tošu vārdu kolēģien kārlimā kurs skaidros kādā veidā mēs arī prasēm un kāds tendents redzam attiecībā uz konkurencijas ierobežošanām prasībām iepirkuma dokumentācijām.

SPEAKER_07 1:03:42

Jā, labi, espaysami tieši par konkurencias ierobežošanu iepirkuma dokumentācijas prasības. Tadad, because uzraugašot konkurents need publications primarias. Konkurencias likumas primantam. Dokumentacija brandi. Uzraudab research konkurentsas padom. Concurrencias padom resistas mods. Concurrences dokumentations brasibus is growth on the name. Pretendents no pretendants prasita pieredze restauration bios and dies at zinaka 100 show the specifisko boulevenden prasible pamato. Nu protons city blue darbi thought it's a prasible nuts for pamatado. Um yeah the the the uh slides that the cover is supposed to favor it seems um uh um what is the favorite disms is a bit common documentation practices uh pre imaginable practices uh the uh yeah we uh pretendents pretend to uh preach on the ships the preacher but never vairakas uh prastybasis uh because the pre short concrete pretendentum that's your uh eyes domas par uh pastitai favorite birjakas uh birzák favorities and six or neba term that got the uh isbyt iepikum procedura uh biržakata pieda muss uprotta is favorite net because uh epikum likuma noslaikas unto konsatiza epirkum procedures rūping uh procedura isbeikta vai tešam pasūtīt dunku mainija slaviecības bieži beļau visa iepikumas procedūras rīkošanā yeah slide jāvēkt arī pretendentam dabiskās priekšrocības priekšrocības rodas pretendentam ir konkrētam pretendentam konkrētam paslūtītājums niedzīs pakalpojumu un tad viņam jau ir iztrāda nesas pieredze, kura viņam dod priekšrocības un šeit ir constant jau praktyka tās dabiskās priekšrocības un tas nevar būt iemeslas dokumentācijas prasības nepamatuja nākamais lēts tady konkurētas piemēru kur iesaistījās konkurencijas vadome tada šeit bija noslēgts iepirka līgums iepikuma līgums jobba spēka. Tadi pretendenti par to vairs ne varējas rīdoties, bet šajā lietā iesaistījās konkurencijas padome. Kas notika? Tad bija noslēgts līgums par automobili nomu un konkurencijas padom izvētāji, iepirkuma dokumentācijas prasības konstatēja. Tās ir veiras uz konkrētu automašīnu iegāde un tā, šte arī konkurences padoma neassaist likuma noslēšanos un rezultājas to. Aņēmas turmā jās automašīnu nomas iepirkementos that week three gusp. Ipikum prasības, but we do that like iepirking Lakshams pretendant looks like that novelish tenderness irpikumi, who paslot it is Liela Tirgus Vara. Das pakalpoña, kas aparctu Latvijas teritories, iepirkom priekšmas tiek lotes un iepirkami dažādos laikotas pirmais iepirkoma prasība, ka pretendentam jānodrošina notec attālko Imanu sliegu, espildas iekaisītiem darbiniekiem. Nākamot s iepikom shadow das prasības thas now, we have to pretend to stake association likums to konkurent ar cenu nākamas siekumas, konkrētas to copy my būtībā robašota. Pretendents, kurš kuriam ne vispēšu likums viņam ir jau jāvēku noteiktas prasības, kuras nameos nākamajās procedūrās ir netiek prasītas, tā pretendente tam ir ļoti apgrūtas iespējams konkurēt jau ar nākamo iepirkumu līgu uzvarētāju. Tas no mūsu pusas arī vis.

SPEAKER_06 1:12:45

Palīdz, Kārli un Katrīnai. Par ļoti interesanti ieskatu iepirkumu problematikā un tagad mums pēdējā tēma. Praktiski instrumenti, ko var izmantot publikā sektora spēlētāji, lai skatītos, ka to darbība nekavē konkurens nekautā, un par to mums pastāstīja zēģināts adukāts Raiņas Papls un Zvenētu kādas palīdz, Elīdz Rashofa. Lūdzē.

SPEAKER_01 1:13:13

Labdien, labdien. Pirmkārt.

SPEAKER_03 1:13:16

Paldies visiem, kas ir izlabušes pakalsīties. Paldies tikai kolēģiem par stāstīto. Ņemot vairā, ka mēs esam izgārusi cauri. Diezgan daudzai teorētiskajā pusēti, tad ar kolēģienī mazliet vēlējā, mēs pasāītu. Tā praksē un kas tikai pieejams pasrādība un balas uzņēmumiem, kā tad mēģinātu konkrētas neitrāli tā tik ka kā vismaz ieviesu nodrošinātu no kā var būt atarboties ar konkrētas padomu, lai lai darbību atbilstu likuma prasībām. Pal lielam ir tā, kad ir daži rīki pieejami, kas ir likumā, un viens no tiem pats putiskākais droši viņš teiv jau mariks nevījās piemināties tād līdzības izvēējums. Būtībā līdzības izvēējums ir tas ir likumā note obligāts pasākums, kas ir jāveic katrai kapitāsa ir publisko kapitālu pirms tā uzsāk darbību tirku. Mākrīti, kas ir pieejē, mir tā savēks konkrētas padomas šeklists, kur ir dažādi jautājumu ietvērtība un dažāda apstākļa aprakstīt uz ko tāda uzņēmuma ir jāatbūt, lai saprast viņu darbība atbildstī konkurenas neitrātu princībām. Beidzot, mēs no savu puses iteiksīm arī šādā praktisk risinājums kā pirmkārt tā dokumentē to kā jūs kā tā tasņēmums ievēro konkrētas neitrāli. Gan arī kā noteikti šies dokumentos prasības, lai tadīt patbilstu likuma prasībām. Jā, tasmaz parmi tālāk. Marika jau pievienja, un jau piemēšanu tās valsts pārvaldziek saņēmas 8 pantu, kurā ir noteikti šeit 3 gadījumi, bet es vēlējos arī norādīt uz to, ka ir publiskās sēšanas kaptura daļu un katastāku pārvaldzēku likumā personica. Noteikti star šīs tiesākais pāds kāpēc un kā publiskā persona ir pienākums, ieglītos līdzkarību, tā veik šo tie izvēju. Kas ir būtībā ir nepieciešamība, pieca gada pārvērtē. Es paredzēju to, kaik ir situācija uzņēmums tikai dzībinā, cirku apstākļo tāda, kad ir tā objektīvā nepieciešība, tas ir pieņēmums, bet kāda laika ir obligāti jāpārvērtē šī tāslīka, lai pārliecinātu, kā šeit konkrētā pieiekšība joprojām pastā. Tā. Sirdīšan esmu šiden es galām kā koncentrē uz tiešu šopilnības gadījumu, jo tas būtībā tas gadījums, kad šīs konkurencijas neitrāli tās princips ir visūtis kākais. Pārējie gadījumi divi, kas ir likumā noteiktas ir valsts vai pašaltības stratēģiskas intereses un īpašumi, ir gadījumi, kad likumdais ir ļoti izšķīties par to, kad mums šīs tē.

SPEAKER_01 1:16:14

Vās tikai sādījās valsts vai pašaltības intereses.

SPEAKER_03 1:16:21

Tā šajos dar divos gadījumā ir mazāka nozīmē. Bet irgas nepilības gadījumā konkurencijas neitralitāti un vispietmes uz konkurētas veētējum, ir mūs no pat būtisākais apstāviem, kur tas konkrētas padoma ir skatās. Sai jūs redzat jautā ko paredz likums un likums paredz tāda, ka ir šovēšanu jūridisko novēšanu ekonomiskā novēšanu un ietekmi uz konkrētas izvēēju. Tat, gatavošu līdzlības izveidē, vienādas konsultēties ar konkrētu sadomu, kas ir patvā kontaktā instūcijas konkrēcijas jāmā. Tā arī kommerces pārstāvo šajā biedrībām vai noderājumiem, kas ir domāts dažā dažādās ascēcijas, kas darbojas dirkas un arī lielās, lielās valstīs associācijas kā Latvijas Tiznieības rūpniešanas kamera no Darbu konfederēcija un šādas veidojumus tālāk. Mēs te mūs ir arī mums ir pieedze, gatavojot šosējumus. Es gribēju vienkārši parunāt par to, kurktiski vis biežāk rodzē šīs problēmu šīs izvēumos. Lūš šeit ekrānus redzat izgriezumu no konkrētas padomas pašu sagatot apkopojumu ir tā ziņojuma par šiem tai, ko viņi veic. Tās kļūdes, kas notiek, ir ļoti formā piee, piemēram, šis izvēējums, nav vērā šis juriskais pamatas prķē, tāda no valsts pārval siekās likumās un 8 prasībām. Naviks ekonomiskais izvēums, ekonomiskais izvēšanu kaļas viņā ir likumā konkrētu noteiku prasība. Ekoniskais izvēājums pēc būtības ir veidējums par situāciju ir gub, kurā tad šī kapitā savadība tā darboties. Tas ir tas būtībā bieži vien ir vissašķīgā kā daļa, nav šī izvēājums, viņš nav tāds, viņš tur būt tās formāls, jo konkrētas padījumu skatās arī uz to, kā ir šis taskarīgs, ja viņš ir formāls, tad bieži vien padom, uz to arī norādu un lūdzapinātu vertējus. Vēl tās ne tikai sieķēks un konkrētas izvēājums. Viņēram, tā nav apskatī visi tirki, kuros darbo, es vairāk apskatīta, bet nepilnīgi. Tā arī vispātu konkrētas apstākļu, netiek apskatīts arī kādu privāti darbinie, tā dalītnieki tirku darbojas konkrētā tirgokā arī kāda ir viņu tirs daļa iespēja, tā tam līdzīga. Tā lāk. Viņš atrod arī četrus konkrētus gadījumus, kad bija vēsturās konkrētas padona līdz pozitīku, pozitīvu atzinumu. Un jāpašu līdzvērtējumu. Norādīja attiecībā visiem šiem četriem komērcentiem ir nepieciešams. Vana papildinātu savu vēstējumu, vai arī tā vispārtu par to, kad ir kašīs privātās privātis septors. Vad nodrošāt kā es pakalpums līdz tā pustas. Pēc būtībā, pievēšoti tād, ko jau minēti. Izvērtējums nedrīz būt formāls. Tas ir tas ir ne tikai apertušanas padomas ziņojumā visbiežāk redzamāk. Mēs prasē redzām, piemēram, kad tie gatavots šeitņojumi ir ļoti formāli uz trīs lapām. Teiksi patā pielikums ka citam lēmum un tamīdzība. Tas die reta vienē cauche. Tā būtiska lieta ir šķērsējos divas dalībnieka, tā sniegtu informāciju un veidē tikai savu pamattu pakalpojumu. Aizmirst, ka vien sniegties dažādā papiltu pakalpojumus. Piemēram, slimnīca nodrošina pamatalumu, bet sniedzēju konkrētasku kāds papiltu pakalpojumus da irgu jāvērtē visi papiltu pakalpojumu un pamat pakalpojumu. To aizmirst. Tā tās svarīgi ir jāplēšā darbība. Mēs redzam, ka likumdais likumā ir paredzējās sākotnējo vertējumu un tik pēc 5 gadiem pārvērtējumu, bet tas attiecās uz kadu pārvērtējiem, attiecās uz tiemreiz apstiprinātajiem, bet ir tiek uzsākta jaunība, jaunu pakalpojumu, vai pamatuva papiltu pakalpojumu. T. Tas ir arī pirms viņu uzsāšanas būtībā jāvērtē un jāvēšred padomē. Tātad ar papilinājam iepriekš izniegtajiem dokumentiem. Un šādā izvēējum vai tikai konkurenas padoma. Sniedzot, tā nav tā atļauja, jo šis atzinums, viņš nav kāds administrativ, bet viņš kurā gadījumā kā vieja parēizi minēja. Ja, pēc tam sāksies problēm. Šis atzinums, kurā ir kaut atļauts vai acts par pamatotu būs. Viens no pamatā izskatības līdzekļiem, ko turīdznieks, vai mēs izmanto. Jā, tāpat kurmas pieac. Mēs varam ieteikt tā praktiski šā gadījumā. Mēs ļoti bieži novērogam kā tirks dalīnieki i ārāk tirgu. Un visāk tas ir kaut kāds valsts valsts instūcijas lēmums. Viņas kabinētas ir uzdebs vai pieņemts kādu laim vai ministri. Vai var būt kāds dalīnieks, kas ne par savu mēnes uzņēmumu, jāņemas faktisk lēmuma. Mēs tikai tiesa virgu un tikai tās sākās, š tikai līdzēkta procesu un tas skaidas, tas lēmums ir un jābūt visām pozitīvām sādāk. Vu izteikums ir izpar šo pirmīdzā ideja, un pirms vispār ir pieņemts ka formā dokumentu, aizēt neformāli uz konkurences padom. Viņa pieāšana iespēju valstīs resauram. Un izgāties, kur kas tad? K tikai plānots un tad saņēgt kaut kāšķirā viedoku, bieži viena pardu, kas ļauj gaidot sevi tā proces. Votra kā ļoti, mēs ieteik, nepiejiet formā šīm konsultā ar dažādām ascētām vienībā un šiem tai subjektiem. Tas ir ne tikai tāpēc, ka viņi tas iedokl no likuma iedokli svarīgs, bet arī tas viņi bieži vien var palīdzēt apzināt tirku un apzināt situāciju tajā unākt pie kaļā objektīvu setinājumu par to vai tiešām valsts kapitā un ir nepieciešama šī darbība šajā konkrētā tirku. Votams mēs iesakam ļoti rūpīgi rakstīt šos vēsturījus un icērt gan virtuko padru pamatījumu to tas ir. Kurš no pārvalsie kais likās. Dažas kritēram izpiedās, gan arī veikt tirku izpētīt objektīvā, apzinot konkurentus un būtībā aprakstīt to, kad plāno tā valstā uzņēmumu darbības ir nediskriminēs privātos tirgšnieku, ka nav nekādas priekšācības, tiski kaut kāds no normatīvām aktiem vai kautiem tādiem dokumentiem izricošas. Un patiskā būtībā vaši šī ienākšana nebūs piepadīs to, ka būs kāds privāts tirgstalnieks būs tikai atstā kādu tiru. Vēr mazināsi šī privātā kapitā lesība. Tirku nepilnībā ir tā situācija, ka nav vispār privāto. Tots ir savādā situācija, bet visbiežāk tirgas nepilnība veidot tā, ka vienkārši privātā kapitā uzņēmumu nespēja piepazīt apvienā, kas ir radzies un tāpēc valsts nāk iekšā. Betībā ir jābūt ļoti uzmanīgā. Nadazības sāšanos privātos kā teikt to vairāk nesatītu dzīvo.

SPEAKER_04 1:25:08

Tad es mainšam šiekļojoti laikā tad pārleikt pārmiem praktiskiem ieteikumiem, ko var darīt. Lad novētu tā konkurensas neitraltāties principība tiek ievēti ievēroti. Tad lūdzu nākoslaid. Tad pirmais praktiskais ieteikums ir uzmeklēt konkurences neitraltātes jautājus, kas tad ir tādro jautājums, kas sa ļauj pārliecināties, bet konkurens neitraltā tiek ievēroti. Ļoti labs materiāls ir publicējs un konkurrences padomes, gan ir arī citu institūciju publicēti materiāli, piemēram, OS CD. Un tad lēcam pie nākamā slaida. Tad veiktā darbība ir komērta darbība. Kāpēc es to stāku? Daž šis solas leganis pašaprotams. Tās americiskā darbība ir aizlēts kādas publiskās funkcijas. Piemēram, capitalispedīta būs turta koncertsāli, lai notrošinātu kulturas pakalpojumu sniegšanu. Pēc tam izlaik to iznomot privātiem pasākumiem, piemēram, konkurenciam. Tad tas jau letinās, kad notiek iesaistas saimetiskā darbībām. Un tad par pakalpojumu, tiek iepriekšta maka. Vam doties pa nākošā slide. But shadow meet that task, atbildot uz jautājums parādās, kāds iespējams risks. Tas vēl nenozīmēs, ka ir noticis pārkāpums nebūtin. Das nozīmē, ka viadzētu padzinot ispēti, lai pārliecinātos, kad tiešan nepastāv pārkāpums. Otrais jautājums ir betējums par cenām. Cenām ir jāatspogla visas pakalpojum izmakes. Tam ir jābūt reāls un jābūt stirku situācija. She pieman, piemēram, capital subadril, capital subadril, sport pakalpojums and experience sports bazaar fitness studies. Then we should say that sounds driving financier no published līdn. Un tā šo kolei minimum. Un piegā jautājum. Saturdais jautājums paredzē to, like now that's financing pieces private capital saved people. Then we're going to zone. Tad, yeah, we have nākšā slide. Tad turpāndone četruslaid. Jūs redzat parādījās princip praksze. Un ļoti praksze būtu jāvejši dažāda organizatoriska finantion un cita nodalīšanas mechanismi. Commentare tā publiskā un privātā funkcija tik to nošterta? Praxis varam dirzigas straju man slide. Yeah, well nākamo dees.

SPEAKER_06 1:30:10

Paldies, Aliz un reņim. Godie klātītāji noteikti pamatīka, pēdējie runātāji runāja ar viena ātrāku un ātrā, mums senāc arī tā lielas strenutra runāšanā. Mums ir ļoti svarīgi cienīt laiku, ko mēs esam norādījusi mums webināram. Tāpēc mēs tiešām ļoti pateicamies jums par mums svētīto laiku. Šajā vasaras rītā mēs ceram, ka konkurenas neitrātitātas tēma ir kļuvusi daudz saprotumā un skaidrāk šī webināra laikā un arī jūs rīcībā par vairāk praktisko rīku un ideju, kā šo likumisko regulējumu izmantot. Un tad es vēlēts aizņem: verties piemēsi vai citiem šodienas lektoriem ar jautājumiem vai komentājiem, ja tād ir rādušies pēc webināra visu slaidi, jums tik nosūtīti, attiecībā varēsiet rūpīgi išķīties arī ar tematiem un saturu, ko mēs nepagūvām, detailsē, izklāsit šodien un jā, kā tiešām aizņemt versies pie mums individuāli, telefoni un nepasti ir pieejami, lekciju materiāls un arī atrodami sarāin lapā, lielsāties un sēlēšanu vai jauka diena visu lapu.