LAT - S05E28 - Mediāna

00:00 - Ievads
06:30 - Komentāri par airBaltic, Rail Baltica un LMT/Tet akcijām
11:25 - Tuvo Austrumu konflikta ietekme Latvijā (saruna ar Kārli Purgaili)
23:45 - Fintech nozare - Saruna ar Tīnu Lūsi
35:42 - Saruna ar Tatjanu Kulapinu no VIAINVEST par finanšu pratību
41:49 - PwC Latvija rubrika "Gerds & Anete" - darījuma finanses
48:41 - Rubrika #digiTuvi - par kiberdrošību. Saruna ar CERT.lv ekspertu Gintu Mālkalnieti.
58:46 - Noslēgums

Transcript

SPEAKER_04 0:00

Ekonomika, uzņēmka dēlību unāksneses aizvarju par mūsu pasauk rādījām un rādīkstā medijā. Kā timu 20 viendo 30 tē čatri unternetā. Nāti liet mūsu vīstes, tāpēc naves neskatīt un neklausīties. Akā zīnes intervijas diskusijas kopā māti. Acijas industrijās kā būtu vīšu kopš pandemijas. A kompniju tīgā vētības apļu konfluta dēlē samāšās par 50 miljardiem dolā. Raktivās dāgās sēnes veidok treš daļu no avio kompānijas izmakam, stāki paēlināšu tēšu. Lielākās komānijas ganī nodrošināš pra šo izmaks pīgu, taču pējnes tā. Savkārt mazās komānijas kamiku līdzegītā pēc naktīs sēnes vārdī - cietīs vis vairāk. Tadīt ir arī mūsu ētu nesuodējus mēnā nedāku parunāt. Sad ka tūrismas apkārt laiku nīpuļos, kamēr transport, kupā gatavojas gegvietas deficītam. Brant scē šopējnu sānces 13 dolār pēc elopas gās sēnes atkal 60 vēsturat skuntu. Kargā šurum nosaukumu nē dzirdējšu pilam vī un mūsu eogrāfijas zināšanās ir tikuši sadinātas. ASV labis sapot, ka eskortēt kuģus caur šo šāru, kara laikā ir parāk darks priekš, īpaši tāpēc ka Irāns rīā despatiem lētāku veidu kā šo kuģus sabotē. Tramp starties palīdz arī nā valstīs, kasidu nosā pozītu priekšā. Tekharan gan ir paziņojās, ka Indijas, Pakistānas tīnes un dažiem zem grīdās karokšiem tankiem, pēc īpašu saskaņojumu būt iespējām šāunā šķietam. Tad labas dienļu daudzīs valstīs saskās arguas tūkom ungāju šobrīd apkārtējās valstīs vērt sākt rezervas ilgās izvedcijas dienā nevienas tīr odpildēt viens, trampa neizlēm nepraski vādīt šo krīzu un ekucentriskā tietība mums visiem. Unik savot makku. Bet central mām līdz domākcijas slāšanas pasākumiem un instrumentiem. Tigri pagaidām šo visu kādās no malas, bet tiklīdz kompējas sākt mainīt savu nieēm un fēnu pro nesē, tās pārliecinās, ka tasīs arī akciju scānu. Tadziņot ka ASV līdz 50 dolaru kasam drīz varāties dažādā ASV kēšu cēās. Vairāk savā lietīni, kā Amerikāņ savas finansu potēņu likādījās ticām nesraudzīm aprīju betne māta datos. Savēlot šo visu kontaktu ar Latviju šodien medijā pār krīnu pāgainu no bankas citadel. Vīpodien vijinā mums ir rubriku diena, ve sunās par finte konētu unāšu pratību. Par apēļlošī unņēmumu pārņēšanu un apvienošanas darīmai. Mā svētnāš un jūs katāties raidam medijā par ekonomika uzēma darbā unācē. Man priekš, ka mēs kopā povīsim šo stuntu patam katīšanos un placiamo. Es ļoti lūku katru no jums, kuršu skatā šo video kanā vai klasā to Stify un vēl nav ierakstījies nospieto subscribe. Pēc būtības tas ir šo platformu algoritmu, lai parādītu šo saturu pēc iespējā plašākam interesu to manuprāt, ekonomiks un Naudas pasaules izprošanas temat, šodien ir svarīgāka nekā jabāda agrāk. Midijā ir raidījums, kas divos vārdos, and arī yestājas Latvijas top. Tam šodien is verymang and Stadzami Lemonum, and that we no champion is making Kaimi concurrent space noter. Palbies ka titot šim projektam un asoton. Kaszīmējusi pagājušo nē proti A Boltika, Boltiku vārds that positivā gaismā Baltīs valstīs are LMT un tēnu atpirkšanas darījum. Saku mūsu līdz, kas paziņoja, ka tā turpinzaud, un skaidrizim, nepieciešam, puses proti valts you to make it. Breaking the competitions at 50 million, you always companies pamated. Vēliens pierādījums t'im arī elbotika projekt, kurā Latvija par laborien nonākus abu kaimien valsts preses is dāvas. Igaunist valdība šabas par to where Latvijas spēj turēt savu solience un isbūvēt trās notajos laikos. Un yes šaubas is pamatuces ministri no briežed, got more reized prognoses for the notice of the 2024. Starship military strategies no object, Domain was a galai and those both about mazarko critic. Daudz valstīs pasaulē viens sākuši savēt iespējamās finanšu un ekonomikas sēkas no Īstēņu vidēja un arī gara termiņu potenciālā konfliktu tuvē šo. Ja ir skaids, ka visliākās cietējas būs tieši apkārt esošās āzijas reģiona valstis ar Indiju, Pakistānu un Turciju priekšgalā. Pirmais recents ir enerģijas krīzes, kas radīj fiskālu spiedienu un arī valūtu vēsturę. Vācija, Itāli un Lielbritān varētu pieskaidām tā nākamā cietēj vīde - kas vairāk par enerģijas ietekmī līdzīs fiskālu strēsu un ietekmi uz aukstējiem valstu parādiem. Apāti Latvā parādi, ka iedzīvotāji satraud savu sēnu kāpungu. Un izskatās, ka mēs esam ieppījusi var būt tikai trešajā vilnī, kurā tuļņu kūstībās. Lai komentētu situāciju vairāk es studējās pie Sēvās mēcinājās banku citadelu galvenu ekonomiku Kārli Pargaiv - uzmanību sunē.

SPEAKER_05 12:33

Šobrīd tā, mēs dzinējām dažādas scenārijas. Konfts tu ietekmē globālo ekonomiku līdz ar to arī valstīs ekonomiku. Bet paidām tas bāz scenārijas saglabājās mums diezgan optimistes. Ar cerību kā konflikts atrisināties tuvā tuvāko nedēļu la tas negatīvu ietekmi gan uz IKP pieaugumu. Šobrīd mūs aplēks ir par nok 2% sēšu pieaugums IKP nekā 1 decembrī prognozējām un arī augstāku inflāciju 2% puntu vai vondas 2% punkti. Mazāks inflāciju par nokon 9% punktiem, augstā. Bet jā, es savu, ka tas scenārij šo brīd ir diezgan optimistisks ar lielām cerībām, ka atrisināš militāris konflikts un naftas un gāzes piegāšu šēdas.

SPEAKER_04 13:41

Tas, ko mēs redzam, ir parun esmu par optimismu. Tas, ko mēs redzam, šobrīd ir Trump piepras pentagonā vēl 200 miljardus dolāru finājumu. Protams, tur būs vēlīgs un to mēs redzēsim, ka tas cauri. Bet otrs, ko es redzu, ir no Viens A, varians B, variants C, kas parāda, ka tas ir iegais tā, bez būtībā tādā fāzē, jo tiek plānoti plānot sākumā darbības nevis mēģināts runāt par mieru līdz ar to, kurā brīdi optimistie scenāri kļūst kādēzīgiem scenājiem ar jūspuse.

SPEAKER_05 14:28

Nu, es patiesībā diezgan stingus scenārijas prognozējumu, tās Aļlo sācās advēras scenārijas, kas parāzgan diezgan pēdējo veina. Šī scenācija paredz, ka šī kara darbība ir vēl kā mēneš vai pat līdz gā beigām tad jau nākamā gada izauksme un inflāciju sakojoš tā šīm gada beigām un nākamad ir diezgan lielos sākās tā inflācija. Bet vērot tus notikumus tiks publiskā tāpā var redzēt mankārt AV administrācija tā nolait Reizija ar prognoza, kaut kā diegšējie nemier at sākties Irānā betā arī nesa gaidījām. Tas ir tas lielais pagriezību punkts, kas mainīja iznākumu un gaitu gaitu, unžēl izskatās, ka mums ir jāgatavojās tā netīko optimistam scenāriem.

SPEAKER_04 15:47

Kat tās šķiet, vai valdība, nepār par politikiem tieši priekšvēlēšanu laikā, kas ir gaidāms pirmkārt, ko tas viņiem nozīmē ko turītu, ko nesolītu un tā tālāk un otrsidi pēc kādiem pētījm datiem kā šo uztva letu sabiedrība?

SPEAKER_05 16:07

Es neicām tā apta iedzīvotājiem vai iedzīvotājs saturks cenu pieaugums lielākā daļa iedzīvotāji turpins satrauk cenu pieaugums dažādās kategorijas un viena no izteiktām kategorijām arī izguma saistībā ar transport līdzekļuva vai pārvietošanos kurv šobrīd benzī tam, kas redzam nekwē sunku laikā izteikta kategorija ir mājokli saistītie izdaumi, resektīva ziema spējā, komandālās mākslinieku, kasībā palādie dievamībā, kas šī putra tu vašībā nesākās rudenību. Tad būtu diezgan grūti izdīvo šouksto zīmu, kas man bija. skatoties tā vidēja rādīta, gan vidējum atlkojumu pieaugumam, gan vidē patēņas pieaugumam sākot no 1. gada rāda tā pozitīvu bilduku vidējās atālkoņās par 50% pieau kurš pirmā gadā sākumā savēņas vien pa kādiem 38% uz pagāšā gaigān. Betēcībā tā ļoti vidēja statistika, un tas patēņas krosas ļoti atšķirās gan par reģioniem, gan pa iedzīvotāju kaiem slāņiem. Jo, tik mazāk satēlojums jo vairāk cilvēks uznau tieši pārtiku sen pieaukums, kur tā inflācija arī pārika pagāšā gadījās tik augstākā vidējā patēņu prešu inflāciju. Un ar tois šis joprojām ir sapīgs temā smisaidniecībā un izskatās, ka būs ar šo tematu jāsadzīvo arī nākamie periode.

SPEAKER_04 18:22

Sākā lūdzu karnu kā prognozētu kaut kādu scenārijus. Kā rikotās ACB ar likmiem, ja no šīs iete karājā postmā, mēs redzētu šo inflāciju Vilnī atgriežamies dažādos ekonomiku sektoros.

SPEAKER_05 18:41

Vakarā beijas Tēsas likmes nemainīja, tomēr retorika parādās rīteikumu par to, ka viņu irgā tavā reagē uz Irānas konflikta virzītās inflācijas rādītājiem, kas atļaujas viņā apstāviņā manavē iespēja. Patiesībā raukoties uz to kopējo situāciju Eirozona manprātā šobrīd nav īsta racionāli likmas sēnie inflāciju ar likmas sanu un gāz neatikmēs. Tā tas bija divs otrajā gadā, kad bija šī mangu iespēja ļoti strakt saviknes Pās centralē bankā nesktīkāzonas ekonomika ir diezgan vāja Navas sēnā likmē neizmainīsiā tavo piegums rietum Eiropā ir salīdzināšu zēmes ap 2% gadus gadu. Es šaubās kay būsīvs un celšīs likmes, bet virgā spēlētā jau daudz sena herbora šo šādu scenāciju senu iekšā, ietekm pirms mēneša vēl visi uzskatīka līdz 27. gada beigām. Nestaidīsim liknu kāpumu neredzēsim, šobrīd jau prā tirāka likums, varētu pirmo reiz kāpt jau šī gadu beigā, kas ietekmē arī rēdītņēs.

SPEAKER_04 20:34

Tā pilnīgi noteikt. Vēl mazēt atkrēžoti pēc dekvioles, tai ir izskanējuši dažādas idejas, viens mazinātu, kā var noturēt stabiltu cenu ir viens krozot pagaidu režīnu akcijas nodokliem degviolē un otras variants kas arī izskanē, ka. Kaut kāds valsts palbaist apritē un tas kaut kā sapro tam dzīviem, vai cik mēnešiem varētu noturēt puslīdz kā robežās. Jautājums kurā brīdī ko izpēlēt, un vai tu redzik, ka šī ir šī patiešām tās labbi instrumenti valdības rokās?

SPEAKER_05 21:18

Tāropā daudz valstis diskute pieņem lēmumus ļoti dažādus, citi nosaka senku griezku mākslinieku, kā piemēram, Ungārijā citī akcijas mazina un tā tālāk. Man effektīvākais veits, kā valsts vēlas stabilizē šo mazunkarniec sēņu Degvela, to veid darītsā nodokiem parkiem vai akcijas nodokli. Pauvot Dagwē sēņu kopāli vienāk un palielinās tikai. No savakā tās somas, kas pieauka resektī. Tā ir arī dužam iespēja takim s tikai un mazināto noku konkrēli. Bet man roads vai šobrīd tiešām tas ir jādara. Tā esapro tuēšanas un taskīties, gan populāriā patīkam. Šobrīd nav notikusi 2 par li. Tā ir savīga. Tā reālā situācija. Padināt paterētāju ka valsts kurā tā nepatīkā situācija uz Reis kriegu nau, kā tas bija kovidā vai speciāli griežo nodokļas mangu sigarmi nav pareci no paterētājiem ir jāvojās atbilstošu situāciju, resekļā. Tā cieka smzinētu šo Degvotas patēriņu. Tā viņš jāgaid ka valska, tāad samazinās sēndiem vai 15 centiem. Rājiet par vals reviem to. Tā valu sēņošanu ir stratēģiskā nozīme krīs situācijām, kad nav pieeja Degvēle, resektī, kad ir deficīts. Šobrī tā deficīta nav jāēt vals rezerves lai pārās mēšanu nostabilizēt cenas un pēc tam parku navu atpiekta apakais šīs rezervas nešķietā.

SPEAKER_04 23:47

Pagāš tā nedēļā noristājās. lielākas publikas. V būt paslaptās notikums, kurā da Latvijas finanšu technologie novers and tās asociācijas uzņēmum, and arī financia ministers arva šo rādas no jaunās vietas. Prototy centrās ministram pamatot savu svarigum. Accentu dažādas aspects. Daudz no šiemioniem arī nosaukti vārdā. Uzmanī mūsu starnē.

SPEAKER_03 24:48

Tās lielisks instruments radīts, ko ir taisījusi Rīgs biznes skole. Un ir uzstāsi Finte karte ir Finteku databāze. Atiecīgi mēs kur reģistrētas visas Latvijas darbojošās finta kompānijas. Un tur tiek ielaistīti arī dati par to cik darbinnieku. Viņa nodarbina tik viņu nomaksā nodokļos kādas apgūzījums viņu veido, un tad mēs varam arī jau sagrupētām apakšu nozēm, kas tad pie mums Fintekā vispār ir aktuāli. Un tad var būt paskatās, kas ir tā tas aktuālais griezums uz 25. gadu beigām pirms darboījās 120 sladā teikt 126 kampānijas, bet tad vēl gadu nogalē tiek izdotas pāras mika licences. Tagad šobrīd mēs runāj par 12 kampānām vismaz kuras nodokļos ir nomaksāši 91 miljoni un nodarbība apmēram tū pēc 400 darbinieku. Ja mēs runāj par segmentiem, tad segmenti ir digitāla aizdošana un maksājumi ir līdzīgās daļās, tur 28 un 28 kampānijas māksājumu manliks ir vispār pirmā lietu, kad runā par Finta, un parasti runām par maksājumiem. Un otra, kas manprāt, ir tāvī tieši arī vairāk specifika, ir šis digitālais landings, ir digitāla aizdošana. Mūs tikai bijis jau ļoti ilgti, bet es sektors pie mums ir diezgan izaudzas un arī tās nobraidis, un tad tālāk saku dažādas back-office tehnoloģijas, ir tās tehnoloģijas, kas nodrošina šo pakāpumu sniegšanu. Tādās mums ir 25 kampānijas, tad šobrīd ir strau jāguš kripto blockēta segments, kas ir nākamē seidā, un tad ir tālāk regulējošās tehnoloģijas, pūļēšanu un investīcijas platformas, broker un neo bankings pēc skaitam mums viens ir skaitāš šobrīd. Un tā tas ir tas pulks ar uzņēmumiem, kas latvā ir nodibināta tady biznes skola ir tā glitu kārte uzņēmās, ko mēs arī varam parādīt, ka tāmiem lai labāk var saprast, kur segment pārstāvētu un kādu brandi tur ir pārstāvēti. Mums arī steikt daži tāda veiksmas stāstī laikaitā bijaši viens ir zināmāka, kas ir Nortign, kas uzstāstīja, atvērto datu riscinājumu lielasību datus no bankām un nodot tālāk citām komānijām. Šī kompnija ir pārduta, bet ir atvedusi pie mums diezgan lielu citu kompānijas, kas no Rak strādā go kardas. Tad mums ir arī lielākā investīcija platformā Eiropā Mintas un tad ir līdzīgas citas platformas, kuras ir veidošās. Tad mums ir peint viņiem gan interesants lēns ir lietuvā, bet bīrovis gan jo līdzēs viņi saņēma tajā laikā šeitām lies bijrojas Latvijā, un viņi ska Latvijas.

SPEAKER_04 28:11

Viņas skaitās ka Latvijas.

SPEAKER_03 28:13

Mēs viņu šajā kartai skaitam kaurīgā. Latvijas uzņēmumu, jo viņiem ir uzņēmums arī Latvijā, uniem šeit ir liels birojas un tā bāzes komanda viņiem ir tiešām šai Latvijā. Un viņi arī eksportē savu pakalpojumu dažādās valstīs, un viņi ir zinām ir šo dzeramnau risinājumu. Vis vairāk, kad ādot kafeinīkā, mēs varam uz posttermināju uzlikā, cik liel darumā, mēs viengiem gribam atstāt. Un tad no tās dzerumnās tiek iedrauc arī nodoklās iz reiz. Tā tās interesants risinājums. Un tas man vēl vietās interesanti par Fintaku jāmu runājot, mēs skatamies pēc divbinātāju struktūras tad 98 no šiem uzņēmumiem ir Latvā Latvijas izcēles dibinātājiem, un tad visu pārēji turēja, ir kaut kāds skaits tur li vēl dažas citas valstis. Bet man lieks, ka šo ziņu var skatīties tikai no divām pusēm. Viens ir tas, ka mēs izņemā varam laboties, ka mums ir pašiem tās bāze ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, un ar kuras divi vietējie vietējie talanti. Bet no otras puses mēs arī redzam, ka šeit mēs varam izvērst savas marketing spējas, savās valsts, un atvest arī uz šejien var būt vēl cētas kompnijas, kurs vēlas iedēktē Eiropas dirgu ar Latviju?

SPEAKER_04 29:52

Mat ir jautājums. Prodams, mēs visi atcerāms 2008. gadu krīze un tā tālāk, un atceramies to vispār notikt šīs finanšu sektora remonts un tā tālāk. Kā tu redī vēsturiski šīs sektora attīstību vai tas ir spēlēties par tiešām no tādiem no tām smilts un irkšķiem vai tomēr ir bijusi tāda ļoti augīga auks šiem tikai uzņēmumiem? Jo tā apstākļi nebija viegli, no kā es ateros, tas arī veidojās.

SPEAKER_03 30:28

Es teiku kas skaidrs, kad mēs skaties no uzņēmē vienokļi, tad navādās jaunas idejas un jāun risinājuma, vienmēr rodās vietā, kur ir kāpēc vaktums un kurva kād pakāpojumu aizpildīt, vai kur uzņēmēja redz, kad ir iespējams kāda uzlabojumi, un mums. Un mēs esam bijušiībā veiksmīgs. Mēs esam šādā veidām uz radusi šīdošanas industrija, kur ir bijusi sākotnēji ne tikai populāri, bet neapšābām, ka šī tieši digitāla aizdošana. Tas ir tādās tās tāks, ko mēs esam radīši, tam ir sekojuši arī visu šī tālāk šķu nodas atvērtu opan banking ir risinājumi. Tā pat laikā mums visnībā līdzīgi arī attīstījās šī makājumu Industrijā, bet kāda iemesla dēļ tadā tās viena fāze, kur mēs varam teikt, lai arī uzņēmēja mums ir bijuši uzņēmīga un radoši. Tāsaka, ka tomēr ir biju diezgan ilgas laiks, kad mūsu šī jome ir attīstījusi nevis, pateicoties ar regulatīvām atbalstam, bet par spī regulatīvām atbalstam. Un faktiski staikā, kaļā tiešu, tomēr ceļi ir bijuši. Bet šobrīd mēs esam manākuši tāidotā izbalantētā punktā. Kad man ir gan tā bāza, ka ir jāgan uzņēmumi, gan arī šobrīd mēs redzam, ka mums ir arī regulatore un politiku veidotāju dzirdīgās saustes un izpratne, un arī tās atbalst tā.

SPEAKER_04 32:16

Diemā pašu fināšu ministri notiek sarunas par nosēks uzraudzību. Šis starst joprojām nav atrisināties, lai gan patī nē uzskata, ka politika lēmum jāņēmuša, un tās iebilība ir tikai formāli un netik ņemt vēur turpina tī lū.

SPEAKER_03 32:33

Nokirā no pirmās dienas ir teikus, ka mums nav saprotām, kāds ir mēti šo reformē. Viņai tā visā vēcīga - jo lielākai nozerda patraizējais regulējums nekādas problēmas un kā tiek teiktas uzraudzības dubtošanās nesagādā. Nozrē visu noteikum šrīd ir skaidri un saprota. Mēs neredz nepieciešam, neēc kād uzlabojumiem, ne tikai atbalsta izaugnu ceināšanā, uzņem paši augu attīstās un ar viņiem visur kārtībā. Tāī patāvēta izsadzības jāmā mēs neredam problēmu, kur būtu nekavējot šāprena mainot regulātā. Tas tikai šobrīd jau vairāk tiek runāka nozē, kādāta nozaidām variantu, neatbalstīt jau uzeras zina ļoti labā izmēramu vietu un savas iespējās ietekmēt lēmumus, mēs redzam to, ka šis lēmums ir jāņemts patiesībā pirmsvēļu izpējas sveikšanas tas, ko mēs raм darīt, kā sapātīgi cilvēki un racionā cilvēkiem protams, mēs redzam, ka poliktiskais lēmums ir pieņemts, tad mums ir jāizējās, lai šī reforma noricinātu mazāk raumatisk uzņēmumiem, un laišām būtu sasniegti valstīs definātie mērķiem un iegvuma. Un tas da jums ir grūti saskatīt, Bžitā veidojas negatīva ietekme no šīs reformas kā ļoti izteikti ērņas, ka ir, samazinājuma aplaces un arī neredzam, un kā kād konkrētas piedāvājums, kas paterātājiem paliks labāku vai savāku vai uzlabosīts, mes arī neredzam, bet esproju, šīs vairāk ir tāds tāds kādām mērā lēmums tim, kur šo aktīvā virze šķiet, ka šis ir tās loģiskas koļis, ko šobrīd darītu. Tās bažas no uzņēmumiem, viena reforma un reformas pēcā brīdī tā darbo, ka var būt viņiem nevegā taistīt remontu. Un tas ir tas galvenais iebilšanas, strādā neveik neko labo. Un otras sās izveidīties no tiskiem un negatīvām sakām, kas varētu istāties no šīs labošanas. Tas ir tas, uz ko mēs strādājam, bet kopumā mēs noteikti neuzkatam, ka šī reforma būtu nepieciešama, un mēs ceram, ka arī cituki, kuriem šas jautājums būs jāimi iedzināsies pēc būtības, ja mēs uzskatam, ka ir daudz cits redzam svarīgās lies, ko izfinat.

SPEAKER_04 35:45

Bija arī dažu asociācijas Biedra norādījus faktu, valsty ya financi. Come banca islam.

SPEAKER_02 37:05

But is it but cilvēki because they got the usemas risk, and because we got named Yekelot savu maju, un may not at the stīties and yes priekš. Un tie cilvēki parasti, ya patriampo zaudēda, viņi var patelties no tās nullas un atkal atīstīties un yatus priekš.

SPEAKER_04 37:34

Ja, tas ir takā viņu gainās iekšā. To mēs varam daudzku novērot arī literatūrā lasīt un tā. Saku lūti no finanšu pratības aspekta. Vadzētu spēkt tos pirmos suņus. Vai piemēram, Industrijai sākt ar to un aktuāls šīs lietas. Vai mēs skatāmies uz valsty un gaidam, ka tā var būt kaut ko darīgs, kā turid šo fināšu pratības izstēšanu.

SPEAKER_02 38:03

Svatās taskal tikai, vai juriskās personas, turba savā un ir fiziskās personas, tur atkal pieši savāku. Ja mēs runā par juriskām personām, tad virgas dalīki ir ļoti daudz, koļo dara, lai izgatot tārāku un viņu virza un ļoti daudz tik runā par kapital atīstību, tā tak meklējot uzņēmumu, ne kas very uz birzu. But man, takas it to buržu, we paša outsha, butņēmum ir vairāk, kas very burš. But stamps are finance no bank and not sector, and stamps are ticked with obligation by IPO. And they're using capital tiergame. Viņi piezaista 1,2 miljonu. Vienkārši nosūtot izziņu. Now, ne izaņu to veistelu potenciālām klientiem. Viņa nesūtīt visām jadzīvotājum, tā izvēlēte zināma, izlose un izlase unā nosot. Tas ir superīgās rezultātās nedēļas laikā piesaistīt miljonu. Atšķirās, kairā tāda izpēja - viņa trišām kapeta un tur tika tālāk vertē, kuš no tim zaņiem parakstē bija labāk, un kā viņi sūtīke biež un tālāk, bet manā izskatās - manas jokas, sēramas gaidam kas noticis, bet wīstīnā vienkārši jāitwa, un jādera, un tāziņā nosūtīšana vai arī cilvēku izglītošana. Viņas ir jāpilka. Justē ir viens viendo pratīs stratēja musia, bet ir jāēta un jādera darba, lai sasniegtu rezultat, un tā rezultātu var jums task, tas strādā nastrādījās.

SPEAKER_04 41:52

Tiet, kas savēli paplašināšanās stratējai apvienojās vai pārņem tā citu biznesu. Jūtājums patriešām ir vietā arīstā. Mēs turpināja mūsu vi anete sadarībā ar piemy uzmanību sunā.

SPEAKER_00 42:24

Latvij un balties valstīs un piecē samērā koncervatī. Varbūt bārāk lielākās teritorijas ripātu sa savā katām nekā valu piesaistīja agrijšanu. Betraisība savās finēšanas droši ir tās saprotām kaisiem, bet droši no tās teorijas nebūt korrektas tas darījumu veid tikai ar savu finē, kas sēņasu un arī sako, galavās perspēti. Jasūtas. Pēc būtībā savus finēks tiek uzskīts par vien no tārākiem finēm. Viņs irme, tas ir baks finēks, tas ir obligācijas finrētās, tas ir savāskā. Viņa finde fināks, kuriem visijām būtībā konkrete, no viena tā laidākiem, kā savā finē, kā likve finē.

SPEAKER_01 43:25

Kas saistīts uzņēmā, izauksme. Un veicināta tā veida arī kope pilde.

SPEAKER_00 43:32

Bet nu pēc būtu tas ir faktes. Kad darīju šeit. Mir lielāk, tā var būt lielās teritorijas. Bet to labā viena tāda, ka mums notigot ir plašu. On to irnaks. But we have banks and sells financements, but starting to be able to do that. But we have a word, and we can use Alton Granti. So let's not put bankruptcies and Russian directly selects not situations. So obligation is very like. So I think so, very obligations, we guys are like references.

SPEAKER_04 49:07

Šotvarā gīti pēc apācie par raksturīgākā valām. E, es tikai parzu, lai kāda interesētu māidāte. Vai tā tie.

SPEAKER_06 49:24

Ugāti guarde saņēmumu savratoši kā šēles vidas pējas līdzekļi, kas ir viņu idea jāmā ir kritiski svarīgi uzņēmuma pastāvēšanu atīstībā. Vādījās uzņēmum ar notakm brīviem līdzekiem ir krīšiem nosliktā un skadījum centrās cilvēku nocie segments paliek tā ļoti nomaļā statusā īpa drošība. Viņa ka ir, bet mēs kā nēsam tik ļoti programēšanas uzņēmums, mēr tikai itē uzņēmums. Tāpēc ir svarīga. Viennes paskatamies, mums ir mūsu savakstīte, mums ir mūsu nokās uzkaitās sistēmas, kas visas balstās uz informācijas tehnolijām. K mūsu reķiku, un apstājām sav internetpākām. Un šīs tehnoloģijas izmanībā ir kritiski nepieciešams like uzņēmuma darbība būtu plāno, būtu veiksmīga, būt īpašiem pārtraukumiem. Unja uzņēmuma ne viena patrot. Kas notika tad būs skaidības, kas nokā iespējās nok libūt nesniezam pakalpojumus, kurā takim lacību prešu piegāde un atrašanā ir kritiski svarīga, ka tie būtu tas mūsu biznesu un šīs svēas suņas prase, nepārtrauktu uzmanību, ne pārtrauktu attīstību. Dēšā lītē jāmā ir vien no tām, kurksim šī nepieciešamība veikt pārmaiņas, vekt apjaņājumu, sveik uzlabojumus, manīt programmatā, tas tērdzēks stiklus. Mēs paslām es nobām svētru esmu strau sāktu.

SPEAKER_04 51:52

Tā intī tikai tiemas, kapēc tā stāvēja, un tas ir šīšā finanšu līdzekļu jautājums. T man ir reiz var būt pretājus. V varētu izot tādu absolut minimālo kompleksu. Kas man būtu nepiecieš, kaut vai man ir tas sarakas ar klientiem, man ir pāris var būt telefoni, ar ko esīmēties un strādājom ka stannie protās nav. Bet kas ir tas stāsts kā es varu sevi aizstargā to kāda datte un manīta.

SPEAKER_06 52:34

Sāgšanu to daudzas lietas var risināti ne tikai naudā, bet arī vienkārt izdarīšana. Līdz darītu kaut ko parezi. Pār tā, kas tas ir pareizi un nepēizi. Tāpēc neesiku arī tesēties piemēram natrāš, kas ir pie mūšku un arī mazākiem uzņēmumiem kaut viena akciju iskatīties noteikumos, kas atniecās uz valstēm, pasvalībām, tās augst 20 septītiem noteikum par minālām sēņaļrošības prasībām. Turis lietas, kur būtu vārts ņemt vairāk visiem, tas ir runa par rezervas kopijām parēšu paļu un pārvaldību par ajaunājumiem. Un sakim to, kadētu pieverties tēš kopijām, lai man nebūtu viena vienīga databāze, vienā vienīgā datorā ar ko kas notiek un es palieku bez visiem saviem datiem. Lēis ir nopirkt tārētu sēro disku tikai šās datubāces uniktā. Šīs ir ļoti svarīgs moment, ja mēs viens atāsi paslēpku pēc tā data - tad uzbrukuma gadījumā vienotrēšu visu.

SPEAKER_04 54:00

Vir ļoti vienīgs izietums pairībā. Turēt att sēņu šānu se. Tā ir uticēšanās mākoņu pakalpojumiem, kas irplatīt zinānie, kas ir kaubogas šie sē un tālāk. Tēši uzņēmuma kontaku.

SPEAKER_06 54:20

Vašiem pakalpojumiem navinas. Jūs varat drošībā sliotiem ļoti ierobežot sfera, kur tas ir aizliegtsā lieto svarīgi ir šo spiekļu pakalpojiem ir jānodrošina, jāstrag parē. Tas nozinka, jums jābām parolēm, un arāviena uzdienās nepietē. Ir jāvieto tā divakā autentifikā no papildās elementu. Vam tas būtu klāts kur jūsu tālunes uzģaļa vai fiziski ja, kas ir jāpiesprauk, datā šī elē ļoti svarīgi, parolē nopikšķirētu un tiecīgi navīgu citas tā parole ir lapā slikta vai gara, ka jūsu esat ievaījšu krānieku vietā, un viņiem zināma un tā jūs neazsāk.

SPEAKER_04 55:15

Varbūt atklāt mažēku noslēpumu, kā cer arī isaistās un cīnās par to mazinātu viens protrams ir preventījās informāciju uzņēmumiem, bet kas ir tas koļnisku palīdzību.

SPEAKER_06 55:33

Mēs vienkārt gan paš meklējumiem ievainojums iekārtes internētā gan saņēma datus no citiem avotiem un esmuies ievainot jaukārtu īpašnieku savzināku. Vatmās nezinām atra no joms adresēm, un nezinām kuram uzņēmum tā piedā jās tikai informējam internetu pakāpojumu sērādījās, ka miecība nošu informāciju būtu jārādīt saviem klientiem. Daž uzņēmuma tur sitīgā, daž mazāk sitība, bet mēs parvainām seēm un formēt vāku. Kaut kas par visam kritikā mēs spējam identificēt, ka tas ir tiešu jūsu uzņēmumu. Mēs centīsimies arī jāsūtīt no sliktākā gadījumā var gadīties, ka mēs pat piezaīšanu. Bet 19 mesām sīņā, pakāpojemas sēram un viņi apus klientus par kūru, kā tā potē kā kas sticā. Provās mēs saņām arī zīnu pārvalstā ne kā tam tiksimā, kas navest gadījumu nesējām, pasiņojām, varā es tikai, kā labāk šīs lietas salavot. Bet jūs, ka mēs visiem tās paš mēnes neabūsim, tas būs tālras darbaņā, šķērs vienkāršu ieteikti virzienā, kurā jums ir jāspējā jau tāboties. Un esāku atverēties mākslinieta preslēgas lietas Viņas ir apstruņā jāunica. Viņas navigas projekts, kad mēs uznieām māslu, noikām internetā, un tagad strādās 10 gadus uz viena vienas sērupadības sistēmas ne nesnieks viņas līdz ko jūs noliekat internetā, domājiet kurš un kā viņu uz turinās unaule kā viena takā arī šī problem gribās nopēti nopirkt tā intēma, kā paidu unpirkām, noikām viņš vairāk nekā neprasām likēdes tā ne tādā. Kās ir pakāpojumu sungas mūšu, kurā mētoja mūsu konstatētās sāniekās vietas vīru izpatīšanas vienas man dažādas citas sliktās lias un paktu vārā paslēgat gan izmantojku liknus apru configuration izlazīt laprijā gan arī savās tā uz likeas lietotnu un tady savēti arī relējās attēgim paziņojumu ka nem brīnka kautus nelavāk apmeklējum būtu sveigte.

SPEAKER_04 58:49

Tā nākamā radījās. Tāpat papatīsim, kas notiek ar politiskā pusnu Europā pagāsimies takžu. Tā sapratīs to, kā das atzīmē ir nopylīši mūsu median izraudīt politiku. Tāpēc vēl reizu nospied to subscribe forguardu eset bytu vai spotify čekri apskatāties televizor. Alles mūsu atbalstītāju pukam man spāc ir kristaperson. Nēlums visiem veikiem darījumiem bagātu nedēli andā!