LAT - S05E29 - Mediāna

00:00 - Ievads
03:39 - Reportāža - Vai Latvijas uzņēmēji ir pietiekami ambiciozi?
28:02 - TechChill Rīga 2026. Saruna ar Mariju Ručevsku un Uģi Norīti.
36:21 - Lielā intervija: Rihards Kols, Eiropas Parlamenta deputāts
54:14 - Liekam atzīmes politiķiem!
58:51 - Noslēgums

Transcript

SPEAKER_11 0:00

Ekonomika to siempre vidu finansā, navījās parodies pasku, grapī man vārdīkstā medijām. Kā timu ludzīs tēmā čatri unite. Nāli netmē mūsu vīts, tāpēc nā vēmā neskratīties un nekītes. Aktuāls dzīj s intervijas diskūrijas kopmā kriferci. Vāgot logicā zīka tramasotās uzākā militārās operācijas ārā, kas piepildīsi, vāti drožī līdz nākamai dzēmai viedot lielāku uzklējus vienlinku savēlā vostas ciešā. Simās ir iespīš arī nesbolā kūnuki kas stip nīšu nesavī spēku. Tā mesku aplicinājumu ka turpinā teklā apgādēm salīt attāliem un dromnu tehnologijā, lai cīņos parīs spēkiem. Labok ka jau patā Nās irojiem dafilās krīzē, asprašās valstīs notokes normēšanā un nokšanu. Sā būtībā satokusīs par gīsānu defītu. Kareisko tietmē redzām līdzkujem arī inflācija. Vai arī stāku vīnu piedos un atgresīs alternatīvā energi. Šā jautājumu uzpējas tāsībām. Esok šodien medijā nāksim partu, kades. Tāpat patinās nācijas ambīcijas gēnu, nokojotties gan problemai tieši gan, izceļot dažtušām ambitās globā. Unņēmumiem tām reportāšu nēmur. Usvarts arī šadāju uz proktiem, kas vienlāk vārptajam diepiem. Par irāram par aiš rošīs unsparības polika, izplaujā ir apšu parameta diepāte no matvijas pripāgliam lievātiem poziem. Lam patītu katīšanku plautīšanu. Pirmē skāma regimā traditionā pēcība visiem medijām apvalstītājiem, jāskuji brutam arī sporēm. Lavamēgu ingustā pilā finte asociai. Ravas valstā televijas centram karā latvija lēgo firma tūda. Šāciju attālās palīdzētu medijādās skanējā 20 dzītu mēšu sona vienādas nedēļā. Kamēr parek mētu vēsturu raidaktu sātu dalīku vienas ir pīdenās tradienāli esējās vēsturē kādāta investīcijas - tās kopā investīciju ekspšu kaspā pēcinku stuntu. Viņas nodām diskējām parākiem noikiem izglītījum jomā. Savā viens piedījās tēvē tīs ekonasku žurnālistī unēvel. Tā patā medijā jūs arī varatā visiem, kurtu komentārus un palē arī, kuri pakātivās pietāk vienas konvētās tih un paust labās vārdu par medijām - radās nozīmē ung tikai vēl vairāk sens unitātā darīto dabiem. Pakšā raidījumā man trīs komentā par akālējiem notikumiem, daudz uzsaurāciju. Man prāt ir tāli, vienā zēsīta. Šoid es labā atpā lielu bildu, kas vēlāk mums nomadīt pie diviem šiematiem, kāpā virgus un uzņēmē ambīcijas. Kapitā tīrus ir pieķie nudzes līdzekļa izņēmumiem, kas savīrt visu ļoti lielu plašu spēku, sākot no māksrītiem patiesībā unīidot līdz iespējai bžā akciju konāciju pesaistīt vēldur. Ir plašāk sēš iespējās loks, dažādiem dažā dzīmeņum izma uzņēmumiem, jau lielās nespējas šiem uzņēmumiem iegūtīt nodzu letīn. Grīvod arī letāku, kas nozīmē ka vienījām attīām mākslinie. Vēlē snākim pieodsu parādā arī vairāk mēģinku, par koš sīku mēģināja, ka Latvija uzņēmējā īstība lēti. Es savzinot, ka šires apgalvojas, bet paskatīsim statistikā. Latvijā sādziem 9 noņēmumu segmentā - bet uzņēmumu vāmēr 7%. Gēlā tu tā ir individuālās sādītā dabība, kuras vidējas gada sienāku pēc vida statistās ir no 30 līdz 50 tūkstošiem mieru. Šatli lielākais segments gādiem ir turējas aptu vienādai pašā līmanīkas nozīmē, ka tam naves kļūt lielākamē kāds krādīt mēnes unēks nedomā par citiem izāksmas instrumentiem. Lad vienīga, kas tešā teritorijā validā attīsi, ir mikro kredīt un barbūt ne vāku sorts. Parīs situācijas iemeslēm arī Nēģējās prunāšā grapējā ir vienāšu pratība tā ir bailas no aktīvās uz ēme darbības, ko mums ir sēšu vesāku skolotāju vērijat un vasīs kā arī dažādās valstīs institūcijas. Tāpēc tas nav nekādas parceidums ka mums ir apā visākiem reidīt māksāsi, to vienu tasu un navīzt, kā to rad. V pārstaid mums vidas kolā apātu, ka nākā vēsturā informēšanu profesionā pasku mākslinieku mākslinieku, kad sūt ir tas, ko pozitīās pažāma mēne. Kavien to krista cilvēku tēlā tā. Tā vārdītā. Sadrīd ir vienas piešās demogrāfijas liknes tendences starp jaušaniem unīšuēm, mums nebūtās piegām cilvēku skaitski, kas varīs savāksiem, kuršom sliešu sagīts pēc 15 20 gadiem. Toktorija bez igrācijas un spēcīgas interventās Latvijas vēsturē strukturā very nav pagriežumu atpakaļ. Es valot laik viens no jūs šo kārtās tieši no šādas unēt citādās prīmes, palikojās uzotāki reā padarītā un paveikto kun arī kaislīgiem sīnēm gaidā manās priekš vēšanās. Tā tikai sūlīt ar realiti, tā parādīt nāgu. Kriegs tās, neka dziminēm, kas par kādu. Vēl sagt šo visu padar faktā šā situācija nav tikai Latvēlē plašāk. Virtuta kopējās valēm sīmenis ir apdudzē, un par to run viena formā konferenza vai samidā kurā es šo pavesī. Ar kapitā tīru ne mums vienēm. Tā dažādās aktušās valstīs tas ir pietiekiem kawādītes, taču tā patrobašu kapitā plūšanas starp Eiropas savienības valstīm joprojām ir pilnie šķiet. Latvī tāpat kā Eiropieni pārbierok līdzia. Lair nešķīst, ka es esmu vienu stāratājs, lokoj ziderma mēnešus saukā Europs Investīcijas Bankas formant Luksemburgano Europā valodas veselības apru zināmis and electronics companies merk, and baldas local readers.

SPEAKER_00 8:17

It takes about three times as long to get a drug into Europe compared to the US or twice as long in China. What does that mean for a person that doesn't work in the world? It takes around twelve to eighteen months longer to get a building conventional for a semiconductor production. What does that mean for a European independence around the digital world that we're not saying let's invest into action? I think the time is over where we write nice long policies and align and align and align. I would really like to urge you to go out and visit the policies. What does it mean to get a building commission? I need to ask the local state, the federal state, the government of Germany uh the the EU We have created a monster of bureaucratism and actually nothing and no and nothing also that's the type of things I do. The process from the idea to the execution and understanding all of the issues that somebody was trying to get us done. I know that was at the point where they say, you know what, I just go to China that doesn't take that long. That is where we now need to go. We need to go into action because only action will create simplification. And my message is this is not about money. This is not about more policies. This is really about actually restricting resources. Time, money, and external pressure. And we have all of these resources right now, so I'm super confident we can get it done.

SPEAKER_11 10:22

TikTok no uzņēmiem ir dzirdēju par obligāciju emisijām, nad vairāk 36% ir dzirdēju par akciju emisijām. 35% zina par kapitā pieesāstā fontiem. Paromotā sēņa, ka Latvijas uzņēmir, apliecin, ka ne vienmēr teorētiskās zināšanās tīru, uzņēmas realitā saistīt kopā vīde un bīnes valīdzībām. Vroti, nautē, zināšanās ir betīktā nesēšanu. Kpēc tā ir. Nieklausīsies gunā ar nūžku, viņš ir valdziek lēnām veiksmīgākiem latījiem un'avcijas uznāce.

SPEAKER_08 11:09

Es nav, ka tas katrugās individā cilvēku, ambīnes. Tē būtībā ne sēnēm sobrijā būtri kādē kurā. Tas sēņas uznie savistī vairāk cilvēku pasim ar vienu ka detīšanu. Varbūt tas ir sērtījās, latīnes fandas kur notā, kur numa viene paru, bet sāztiem, jābūt cilvēkiem, kas tortamizab liot, kas dobrei positivasma arī ambītras garbas laggāt, dana botan. Un task ir drošības, bet bršībā valstīta došrie, viene drošībā uzgnāgliam s nama, nebūtas rides savotus. Bet veu rezultat ne savūt tēnantiem, let cilvēku savtu.

SPEAKER_11 12:21

Bet man liem daudz kopā to gun ar šo patun Helena fordertu. Kropas Savības plantā na iespējams būs saviedība ir tēņinājus. Tā nav tādu savytuka attīstība lai arī nē būtu visu laiku un teikā parstām avsiem. Ja taskatāmies uz populistiem polīku pirms vēlēšanu sēlēm tā. Varbūt mūsu pašu ekonomikas mēšu ambīcijām, regulēt sēnes diegā uz pēdu savcijās un patkās veiklā. V tikai mēs nejuši atpakaļ socialisma domāšanā. Un te, kursi sēgtuban valnes priekšētāju revēti sāte.

SPEAKER_10 13:15

Mēs viena dzīvoījumu to kapitalisma ja ideolēja kas bija dzīvošmu, kas gribē vis dzīvo kapitalismu, un gribiem ko darīt attīstīt unīta uzņēmē savaidrība padē dzīvo labā - pūt lapu personīga. Viņas gribē mazāk strādā, esskata kā Pelnie daudz navī, kā vairāk ja visiem būt viena viena. Rīt tas saltēks sēņasivā priekš manas irnie vas cilvēku parku. Prasāk unāk pieādas paras 10 gados. Un tas trūks ambītu zī tas iznaik un sakīku. Tu gribi satas klobā, parak nabaks. Tā arī ambīcijas zināms. Kā uznie ambīcijas, turbūt un patrie napu. Tas centrāli uzņēmības merke. Viņas saviedrība ne pieņama, vai neatlēst no spēšanas kultūrā. Tas ir resūtējās ambīcija, bet neatlēst ambīciju.

SPEAKER_11 14:41

Vā domā tā, veci uzņēmē paudzē. Tā patūrē taidās vi tā nākā ambitās rāsmīgi. Bet tiešām. Gan pētījumi, gan man paši pieredājs un intervējā dzirdējus parno paudzes, kog dzīvē sēņu pilde.

SPEAKER_01 15:06

Pā virās uz Europu un Latvē. Kadašu slēgnes pēc Askās beigšanas, lai nokļuva tā normālā dzīve. Tā atpētu dzīvo, mašīnu un ceļojumu. Viņas kļuvis daudz augstāks nekā mūsu laikā. Vārki nespeikā kāda veidā to pirmā super. Tad ja unieši ir daudzā nekomfortablā stāvokļa protams, tas kažē brīnē, noteka, kā pārdaīt, nevis pašā nopietnī piebaienot, bet pārda, tā jauniešu ir ļoti steks, patriem programniešu vien sociāliem proietiem, no kas protiem siekte. Bet turēla darbiem notarūtas ideilē visuāli darbību mākslinieku un resurtu laikā ko izdarī cilvēkiem lab. Viņa tā nūda ir. Tēši tā viena kompenti tā nāvē. Viņā palēti garām, viena likā viņu labā vai viņi pieņāskē. Tas man ne daudzē, to mēs skatās šīs pasaues esmu nācuši, tomēr depois tā kauk jātie viena. Tātība, to tā būt parādītiem kurte.

SPEAKER_07 16:42

Tā lielāka izmaiņ ir tāda, ka mākslinie būt un izglītība, kas bija trešā, populārākā jū ar 12% no ja, kas domā, ka viņi strādās jāmā, kas veidos ne 2% IK ir palēgies, die savā gadu, tā vēl vairāk šī gadā viņu būsik, piemēram, tas viens vāts. Tā kas uznie tākenā un finēks ir savazinās šajā laikā. Šī pašā pašā laikā ne daudz vehē, bet samāzinājes. Es nezīnu kurš to vās uskē. Tā es manimējās kopā. Varbūt paņē šo savu ar vidā skūnku vai jaunniešu aspirācijam profesionā ceļā vai nākošanās kontekstā unlēca pretā pēdzē atgrie karē nullā.

SPEAKER_11 17:50

Lai nekā tikai problēmu es gribā teod arī rinatu, īpa šiem jaunušu ambīciju izaicinājum. Šodā noristās kartajā koncernes tēva reka. Tā kopš 2012. gadu mūsu valsts galas pilsēti jaunuņā un investori nepārtā valstī, lai savpējā apmainītās sējām tendēšanu un arī radīšanas radok un rotišanās energi. Konverts pirmās dienā man bija iespējūt līdzu piesojās ambitās un veiksnok Latvijas jaunu. Partuat svālu sē arī jumā. Sapēšu šiemiem šrīd visāki un tā sveklīgākais Hakan. Kas pagāšē gadā vārdā vairāk 10 milijā. Tas darbojas spāģiju konkrētu golfam paredā valkā sā. Kas no vienšķīki plašne un makā spējku māku. Tā parād sētu izliekum un savēšanas sitēm. Sakā ir attīstīs bezējā tēdumā vai investīcijas un savīt svēlā nemšu rezultatus. Vēl mākslinieku vārn esmu siedēju šīs sezonas pasā sākumā kad viņi izmāksli 30 000 euriem saviem darbinkiem, kā patīt par sastāviem rezultātiem.

SPEAKER_05 19:53

kas spēku kaltīt kurš spēlētājs pasaulē nēot pēc tēnēm, varētu savā gārāšu tēmā uz labotties galfā. virtuā teneri, kurīs būd kompējas ne izdēšanu un šbī siemas lēta pasulē šobrīd mēti ir sniegta vienu milionu govharu patulē. Kur lietu valšanu un palīdzēt viņiem uzlabot šo vēdu. Sobrīd mes sēnie togšku nožēku kas lies apiemas - betēm, ka sēte, tā vīcija, ka mēs varam sēnie pārnu laikā se radījās šo vienu gār.

SPEAKER_11 20:39

Tā kā sēšku veidās nako triju, uzņēmum kurā laboratorijas arī atrodas riku un kas nodarbo savā nāgu pārklājuma iztrāde kā arī savāšu matrā tehnologijām. Kapat klient kā simpesku nākā tēģijas ir tas ka viņi irduši veidā metānu pārklējums, pas tākiem bētajiem, tā naviem. Nakotijas ir iespēja Latvijas dzīvo tehnoloģijas, kas savāidās izmanot akelator sākā kapitā navu, gan arī savā sētu gantus un patru. Lūko man pastāciju nāku noložijas kontektorās rādās mīteņ.

SPEAKER_09 21:38

Kas nepieciešams, tome šobrīd darām klientiem. Pēlā to labāk. Tava pirmiem izmaidām, es redzam to, kad mes spējam daudz nodrošinā daudz efektīvāku pārklājuma tehnoloju nekā nekā esošās. Un tas vienās. Sēņas ir to mūsu technoģijas platformu beigās integrēt pie mūsu klientiem vairāk kasāti. Galvenais tirs mums ir Eiroku un āzija. Un ne daudz arī saimāki. Tē būtu tie trīs galvenie irgunas, ko mēs sticāms, un ja mēs skatamies šo brīna industrijā tur visliākā izauksē, šrīd ir tieši āsias irgiem, tāpēc mēs ceršāmies gadu no gadā tie mūsu klāde samību tieši ārvumā tas noteik prasīs ar mūsu pašu smagu darbu paistīto pirmo finu, lai mēs izparēt, izveidot mūsu inovāciju centru un rūtnu. Tas bija tas pirmais solē, kas bija obligāti jāvec, lai parādīt industrijā karogām ir mūsu tehnoloģija. Tagad kā mēs to esam izdarīju, nākamajā salī, mēs jau veidojām mūsu acceļas parnības ar Industrijas klientiem un partneriem, lai jau kopa šo industrializāciju veiku. Mēs izmantoējumu, mēs izmantoj kopā klientiem, klientītā finu laicijas pārboidīt no tehnolo kā integrēt pie kliente. Un papildās arī ir finansējs, tā investīcijas to arī parolē, la apot šo tu finantsējumu un sēng sēnā.

SPEAKER_11 23:32

Un beidot mums autās prestā pie Lādījās universitas sādījās sēnes intūda - kurā dobras uz savā mums otvara perspējas un tāmžām ambitā medīku tehnologija jau nādījās ar nosaukumu presī.

SPEAKER_06 23:47

Māki ar radīgku sākā no sēņu seda un šo teknologiju galēsto sītu pasaule.

SPEAKER_11 23:56

Fokus ir pārā sīs vārm betļu sīta, tikai izmanot brūšu pārtuā regeneratījā - un attušanās gāti regēksā. Mads irložikus radīgs ar cilvēku organismu un savā vispā tasēj uz vienu būtiem - veslāk izaicinājumiem, propēnu tūkā un transplantācijas. Kā man saru print linātāji vadītā neatīja to.

SPEAKER_06 24:28

Irāds ir daudz. Tā sēta nē. Līdz runā pasījā betāšā laikā ir ļoti daudz, teikam trūku, esotējās tehnoloģijas. Nepēlniem kas neļauja šo lipo vīzī padīparību, tāpēc arī nav tā piemaši arcinājuma mūsu carga. Bet mūsu tehnolo ir atšķirās no sitā - mūsu materiāls ir vienlaikīgs ļoti izkarīgs. Viņas darīgs, cilvēku, ķēmena, viena neat grūši, tā pašā laikā arī mūsu materiāla tā dažādas sūnas, kas ir perfektās materiāls kā radīt tam dažādas orgānu, kas šobrīd materiā, kas galvenokārt izmanot medicīna. Tur ir tieši divas galēbas vaina pirmā ir tāda turā, tā cilvēku organisme šatēli ne pieņem. Vēr otra galība ir tāšā laikā tie materiāli ir ļoti iztrīka, pieņas tēvas un tā tā viena. Vai arī otra pusēta ir materiāla, kuras cilvēku organismas pieņem, bet tāšā laikā vai viņi navgāšu norīga, vai domā, viena tā dzīves mušu ilgums teiksi ar dasīs gadu un tālāku, vai arī savā zīksli. Pieņē dažāda turist, tur šo brīta izmanto. Līdz ar to mūsu materiālās viņš tieši kombinē visas šīs īpa, kas ir vadīgs priekšānu radīšanā platforma, kas ļauj radīt, kas vien vairāk un vairāk tehnolo. Ne tikai orgāns, bet arī dažā brūšu pārseis un visku tiešām no šīs platforms var ļoti daudzīt, izmantojot mūsu materiā bet mūsu tāds lielais mirķis un lielā ambīcija ir protāms mākslinieku orgāne.

SPEAKER_11 26:32

Kas ir tas viens, var būt viena lieta, kas būtu nepieciešana, lai to šo ambīciju patri sasniegu, espaņā nē sāngē. Tai turno naves tāudzes. Tā tikai nāks.

SPEAKER_06 26:48

Bet nu protams - ļoti ietekme. Bet šeit arī teiksim Latvā resursi ir savā ziņā. Bet mēs neaprobāžojās ar Latvijas vienu nozīmīgs. Mēs jāvoisām ārpus un skatījās arpas un mums visa parīstiem šo Latvijas ne būs iespējams.

SPEAKER_11 27:12

Vās piemēru. Man atkārtā fatālisme nokkaņas datiem uzināties un radījka, tābi piemēram veidās un vaidas tie motivācija un spāta visiem pārējiem, kurā vienu valstītės. Un uzdaom mums mēniem arī potiekiem un vienoti līdziem vienkār. Unāksēla ide man pēstā krista s patē sondagim. Latvijas spēļu domā patām ambitā globāli, un rīkoties teknoģiskā sērītās nosē. Līdz tam spotwais un Help apliecināja, ka mākslinieka sīelās industriālās tehnoloģijas Latvija atstās starku un pieza arī nopietnu investora interesu. Spopā tikai sad līdzīt iespējās baud fontas. Bet vienkār vienmēr bija iespējcies ar ekspertiem par to, kas mainīt daudzuma vidē. Tā pas prāstīs mums viena no tak šķietu izveidotājam investor manija ričavka.

SPEAKER_04 29:15

Umister deficiency. Let's be this movement, does be this mindset of course in the big trees, giving the email.

SPEAKER_11 29:57

Takšķir jau kartejo reiz daļa no conferences will news jāmumiem, kas darbojas militāro. Dual use spera. Kuru nozīmē Europā ar šo brīnig ļoti. Atraukas effektīvāks inovatīvās Resident Evil SETIS JOMA. T'as sauté par dual use. Southern dual use technologies, remote and military sector. Information of the last team institution, fragmentator. Latvian should be direction to see drone and basically technology at least.

SPEAKER_02 32:33

Liam to task irnijas, betraži vien grib šo tikai kontroli bet arī esaistī un tasņēris, neikim tas starpes, bet jās lielā savēdzē, un tas irnie starpīstī, tā katram valstīs sāvēta ir tas runānie tēņas, mēs sēri samākušanu ceļu mūsu innovā reformām esmu izveidījās automāno sitēņu kompetenza centru, kas tieši aprodām sitēm, runēm un prādījās domas. Mēs kopām būtībā pristīstam savu nesasības tehnolo inovācijas centru, kas nodrošinā šo niektēka maksimāli mārka, neskaļīta mēsa, atbildītka, vien kurmaistriem, kurā valstīs par šo lielu paiku, mums ir savā Industrijas un innovācijas āras strēģiju, kur mēs viengas tās visīs autēnes, kas un svarīga, kur tad jūs gribat, lai innovējiem, kur tā jūs, lai sadīstam, aprakstīt betēģijē patā mēlies mēnes ir patram startu kādiem rezultātiem, un tai rezultat ir fundamentālās vārdīga ar to gallu lietotāju, un tas galiv lietotājs ir aizņemts, tāpēc viņavo ide, kas pie viņam labus gotavus produktus ar skaidram veidībā. Virnie nevarto visuamu tāpēc ganistrie, gan šķiet mluvic, ir tas atbais punkt inovotoriem, lai nodab to gallu lietuva ir redzējam un atgriezko site. Tā problem, kas ir to lielu veidam, to industrija attīstīta ir taska canables toma gribato sa nationālin industrija attīstīta, national industrija, tā patra innovatie saistījās sansensie, sansík concurrence, um saderba, but it's very effectively. Mēs piekstim tikai to kasnē patiem un kurā līgumas peejē.

SPEAKER_11 36:05

Irs valot es pietik arī šodien galveno sārnu. Turpinot sen parkoutiku asādījās izpēšanu Europā un irā ietekmi uz mūsu kontinentu. Tā Ei parmenta deputā no konservatīvā un reformist grupas rikā kolu. Uzgīt mūsu sānē.

SPEAKER_03 36:23

Tā centrā Vāspē ne tikai tas kauksme, bet tāud ir kaut kas teorētis bet fizki ar tie visiem pat esiešu detaļā gan drām, gan ar elektromagniskā skat darbības aktivitātēm batīs jās reģionā, esgādā teikā nosīkt aktīvā fāzē saviena skaidā neodfināja, kas šīpa fāze, bet tā viena valstīm es teukta ir problēma. Tas nav tikai Portugāle vai Spānija, lai gan Spānija ir Māijas grupā, tomēr mēs redzām viņu pašu apņemšanās kāpinātu aspiecības izdaumus iegūrdī, māīgi izsakoties neadekvāti. Parlamentās domē savienībā gan komisā, gan Padomē tieši izceļot savukā Agu sankā valstis. Nastīpašāk attieksme, īpašāk savētu proceduras pieņēmībā ar aktuiem, kas saistī par aizsības vai tās ir tehnoloģijas vai tās ir spēļu stiprināšanu. Es atpās pirms trim gadījām aplaudējām redzā sēdvietām stiprinā robešu ar sensoriem un kamerām. Mēsņau sitā situāciju, kuras ir ļoti labi kameras un sensore bet mūs praktisk radok sistēmas, tā mobilās radēšu sistēmas zē lidojo objektu detekēšanai unīs joprojām nekās nav ļoti avancē diežā. Tā ir tieņks, kas pavarās gan esotējā plānošanas periodā Eiras fināku periodā kasp no 20 27. gadam Eiropas parlamentas kopā ar padom pēc komisijas rocinājumā vaiku korekcijas kas praktas pirmo reizē savienības pastāvēšanu vēsturē un atzīstam drošību aizrādību kā prioritāks un kā finās no irā centrālā budžeta. Fināks bija mazās epizotās iepās tās plānošanas pijā izsēdzībai uz visām 20 septiem valstīm se milju. Ir nopietnē tas ir kā viene līdz to mazu tasāku mabus cilvēku laikā, kas nav nekā autobusa - regulē un vienkāršu ir atvaidīgas birokrātās prasības un pārpā elastību, kas saistās ar finējām pārnu kā sāpējām nepieciešamībām. Un šo mazo ingrinājumu šī gada janvara dalī valstība iespējā līdz plānošanas period beigā 27 gadu pēc to finācijām apgūtā līdz 29. gadam tā kohēzā kohēcijas līdzeku svāzīka Europas aizkardzības fons, Europas digitālais ponts Eiropas savienojamības fonds. Kas šajā mes liekam iekšā astardzību, kas šķiem sākiem markuta būka, nekā veidā Eiropā visi tikai vienīgā sa ekonomiskā programām. Līdz to šo mazu vīgām, tās spējas ir paļā tas jautājums pas dalībās to izmanto, pašas pārskatīs atlaikuš kohēzijas līdzekļus, tai satēšanās ar Latvijas finanšu ministriku. Es savām uzku taisnī pusē tā financējums ir piejams ir jautājums kādas esmu uzlaku priortāciju. Es sabā finanšu ministrijā šu kohēciju, ka mēs nevarām neko mainīt mazāk pusmērtsā ir paredzē betarī iegādā. Māku izvēšanu prioritāts, valīga ar visām zīām pārēkura ar infrastrukturu, vai tā ir akāta kā nepieciešē vai tomēr mums stiptu, ka saistās tiešām ar ārās roba stipināšanu pret mobilitā pasākumiem un tā sniegās autokā jautā gara atbilka, bet viskas savē saistīts. Es centēs ar aizvedības ministru arī koniec un strādā, arī šēbusa iedotas un racošiem vārdības mēras cilvēkiem, ja bija kaut kas man laikās jocīka: ka tu esi no Latvijas ievēks parlamentāris tās ziņotājs. Latvijas pusē tikai kāda dienas laikam galās kopā, ko mēs varām, kas ir labākā tāsība. Tas matās drukaidāka nebija tādā ļoti aktīva. Esimp par Plūdu un baigu nesprējām. Es domāju, ka šajā gadījumā pamatīks izauves intereses, mēs redzam polī to ļoti veiksmīgi dara. Tas pat Saip programas iotarās, kas 50 milijā praktiski paņem viens ķerto daļu, paņem polī. Latvija nemodās bija kaukā 3 vai 4 miljardari un patāds daļas atteicās. Kas man laikās vai mums vispār ir strējkais redzējums, ko mēs gribām. Pabeidot ar tiem projektiem, kas vairākās Robešu stipināšanu skaiska vēl vienda būtina sādaļa ko jau tagad ar mazo omnibu, bet es saprot nākamē plānošanas periodā sardības komisārs grib iestrādāt, lai tas kā kritēijas kvalifikācija, ir jābūt sadarbībā star dalībām, tie grib pretendēt uz noteiktu apluņemsi aizsirdības spēli stipināšanu kopīgi iepirkomazākā trīs valstīs, tas to spērīgs sadarboties dalībām, lai navām tā trīs simbētiņas, noft, noft un nufnu. Māja vienam no sānēm, otram riktīko ēģiem, saviem vēl nezī no zāriem ka. Mēs protiems esmu dzirdzējis, ka Latvā ļoti lapojēs, ka mēs kopā Regaunī pirmās nato un Europas Savienības dalībās, kas veikas kopīga iepirkumā, ASK sistēmas, pretgājē sistēma. Pasāk āba nepasaka Bēstībā ir labikā mesko daram, bet tas nebija kopīgs darbas. Tas praktiski Igaunīja bija seno veiku sava izpēta, kāda viņiem ez būtu labākā sistēma, kur viens veidot, lai viņi patkal, viņi praktiski iepirka, uzkaisījuši AST/ uzvarku klāku atlautā STPs varētu pievienoties, kas ir prototiemas, Igauni teikā, tas jau savā zīmaksas un pēc tam ir loģistas jautājumu un potencijā apkalpošanu tā. Tas bija viens pieņasima Iraste, but taga ārēra robeži arī liekam puķu zobas un vis pārējo turpetiem Igaunī vispār bunker sistēmas veidu. Virms kāda laika bija Latvija arī. But because Malik has come as bag, uh guidance.

SPEAKER_11 44:12

But I mean, it's like many notion, that's what we're gonna mean. But tā pašā laikā arī, nu tie turi tas moments. Kūram kā labāk tehnoloģijas, labā, droni, labāk, un tas labāk, šīs, ka nav šī viena skatījums, tas asūtz komisara priekšākums, nezīkt, nek viņš ļoti jau šobrīd aktī dzīvē strādā, vai tas ir tikai kā initatīva bet ir ļoti savveidā.

SPEAKER_03 44:52

Tur vairāk veidi, ka ne tikai šo kopīgie iepirku. Prioritā atbalstīt tās projektu sairdzības Indrijas jāmā, kas ir Eiropas līmeņa pienasumu. Neiztais ko mums reģiona valstī, bet tas ir tās veiksmīgs projekts, kas noder pina visām dalībām. Es kā piemēram, viena vienu si var būt nav saistīt ar klasīs aizsārdzības joku ar civilu aizsību, agrīnāšanas sistēmas piedoj mums Eiropā Savienā vai Nif, Naf, Nafnu. Viņā Vās būtu vienotē agrīnas brīdināšanas sistēma, špaidu vai kas vienot veselums kāda kas virzās kādā virzēgan meteorē, kur potencijās tās trajektorijas un tā. Es pieļot un nākā plānošanas periodā tie būs tālotus kuru kādatīgs viens no klasiātiem un kritēiem. Otra lieta, protams, tas ka minēka ir tāšanās dalī valstīm kā sakaļā viens uz otru skatās undzīsim ka jūsu konkurencijas aizstrīz Indrīz, jām tikai pārslā, kam ir ļoti tās notarīgas, tā pat Francija, Vācija, Itāli, Zviedrijā skaitā. Un tās bažas ir tāds, lai nav tā ne tikai tos lielos gigantas tutējam ar Eirop centrā financiem ir jābūt šādības ēdiem kuriekš arī vidēju mazos uzņēmums no citām dalībām. Tur atkal var diskutēt jautājums par konkrēt spējas fodu, kurtu starpē, tas jaunajā plānošanas periodā kopējis ir konkrēt spējas fondu finā pēc 7 gadiem, 231 miljard, skatīmā kretā māsu un tiem 230 miljardiem simt 20 ir aizstarībā drošībā un noturībā. Tād 30 miljard septimiem gadiem izdelām jau septiņu, un pēc tām vēlam izdarīt uz 27. Kas beigās anakts ar to tur būs gudri. Jāplāno lai fināciem, kas nāk no Eiropas centrālā budžeta, ka viņi ir to augstu pievienot vērtību, izmantojot visā Eiropas savienībā. Tā tas tikai nav šau kādām klubiņiem.

SPEAKER_11 47:33

Es to gribai pavaidāt. Vai tas sāpenis par to sadarbību šajā jomā ameriku ir izsaņotās apnesu, tas nozīmē, ka mēs tagad visu ņem savās rokās vai turnat kādu es, es tevi argumentē, tas būs kā vnu advokāte šajā ziņā seiktu ne.

SPEAKER_03 47:53

Neklausomēs ī publisko retoriku, skatmies, kas kas notiek. Tas patts, arī šī Trump administrācija ir atbalstījusi Baltīs Astādzības interību finansējum nekās vairāk 200 miljoniem apņēmā daudzām diskuvēšu vaan kas 200 miljoniem savā uz mūsu visām neki, tas ir tā ir tā izveidova un pirmkārt tas nosēts protiems, iepārs ASV bruņojum, bet šeit tā Mazā neokas, kur es neredzu tā aktu darbību no last aizsārdzības ministrijas, kur mēs saslēdzam mūsu vietējo, tā ir notējās 3-4 gadus advancēti jaunuņā aizsēdzības jomā, ka viņiem savataisam nodrošina platformā, kur viņu veido sadarbību par ASV radošanu. Es nevisā Strikstā runā, Jāns Garisons bija šais sekretārs, viņam 121, kas irlo 12 droni. Viņā izpāli. Viņa ir iestā, viņiem ir arī ide spēcību uzņēmuma. Tā logika maliktos, ka mēs savedam kopā šādus uzņēmumus. Mēs aktīvu lobējam Vašingtonā Vašingtonā kongresā ārnes komitējā rekurte palīdz par šo fināstu. Mēs paredzam, kur mēs gribām stiprināt mūsu jūras asības spējas ar autonomijām šīm ārtām, un rekur sad darbības partner un iepēram. Ipērkam to pašu ASV jūras dronu skaitska kādam arī būs, jāapkapo jāvēts, un turā nāknap mūsu vietējiem, kuras aprottu kaltāti zīnā nezgan konkurēt spējā ziņā. Tas es saprotu tasku arī diezgan bieži dzīvo publiskā tāpā vismaz nozēks, vienas akāli labā sad darbība, bet vismas ar kocās munāji. Sādījās ar Polisko Vadību Astēdzības ministra diezgan kaušu eta pārliku piesādība vai kādu otrā tā politiskā dimensijas spēlē. Progresībā 1 šavas ir tās koņā, turbiem vārte stipāt strēģisko autonomiju Eiropas Savienībā. Ja, bet tas nenozīmē, ka mums ir strēģiskais partneri jāistar dugunā priekšā. Tās sadarbība, labi, Tram 3 gadu. Kas pēc tam, pēc tam, tā ASV Mē sadarbos esmu, tas tās un daudz izveidotās sadarbība, tas nav nekā stukšā vakumā bija.

SPEAKER_11 51:03

Kā lēks tas kā krijā šobrīd navina aktīvā iesaistes un palīdzes ķerānu tur viņu pusē satelīta attālē, un tur informāciju tā. Vai tas kaukā ziņā, neik domā, ka amerikara pastiprināt atbalstu tiešu balti. Tā Emaslu dēļ, kas aizstā sāsencības, protram ar Krieviju. Tas Trumpa, var būt tās idejas domas par Putinu, ir kaut kāda ziņā, straka mainīšās un tā.

SPEAKER_03 51:42

Es nevedku karinās izmaiņas. Viņa domāšana izmaiņās par Putinu. Es domāju no Trāpa puses. Tas kā apstiprināju faktas un arī pat Krievi nenoliec, ka tās sniedz izvūku informāciju Irāņu. Tā patiešu laika periodā nogēznie Trumpa administrācija atcēst sankcijas naktas uzņēmumu. Tā tas absolūt neiek kopā, bet tas, ko es var teika: Batīs valstīm ir ļoti liās atbalstās Kongresā un senātā tiešām es pagājušo gadu tas 4 rejas Vašingtonā viens tieši ar to mēģina, tas fokus nepazūt no mums. Kad mēs nebraucām uz ASV uz Vašingtonu ar problēmā. Bet nākamā priekšā un risinājumiem. Šodad tas bija februārī, mēs organizējām konferences kongā. Igodītos 5% aizsardzības un kas ir paredzēti noto iataros līdz 35. gadam. Turkam, sākuma, mēs neaidām 35. gadu praktisk lēmums un tagad pieņemts igaunīga jau ir pār 5% tas jau 28. gadā bet tur esmu nekautējos uz jautā arī ASV pusu kas jums būs 5% aizstarībā. Tas laikās ka tu es beigās Coke, vai ne, tie nosiec ir visiem vienāda. Jūs uz ASV, nāku skatamies kā piemēks, kā paraukska.

SPEAKER_11 53:23

Vad absolūt skaitās domā, ka mēs esam tik daudz sāku šīku.

SPEAKER_03 53:28

Viņam sanāku ir aptuven 3,4%, tā aizdība. Kas nu arī tādūks, bet no fokusēties neveik. Tas ko tiešām tur liekam uzsāko ko sapro no ASV kolēģas, ka viņiem domāšana arī mainās attiecībā uz aizsēdzības industriju ka šī pārāk paļaušanās uz tām saucām legasīs platformām kurā kongres apstupnie no tā 10-5 gadu attīstīm jaunākās paudzes iznīcinātāju vai 10-5 gadiem, jāirīka novējās vaiņās miljardus, lai tā programma būtu efektīva un viņi izpārties. Tā vietā fokusē uz duātu pieotājšanu.

SPEAKER_11 54:15

Vīs minotēts mums attiekt tikai sēnot dzīves politikiem par viņu darībā un izteukiem mārā. Tiem kur nezinu tās sezonas sākumā mēs izvēējām 40 kur tā aktīvi runā un darbojas ar ekonomikas attīstību saistītus jautājum. Mēris mēneši lūkojem. Vad dzīvē uzlabūt, samazinātu vai atstā neinību. Darīsim šo Aprilī darīsi mēnu, jūru ganies atstā bez sēmē. Tā kā jūs saītāji, bēlētāji varēsi savā ballēt un batsiam par patījām nobasiem. Pirmais mans viens kaļā arī neseklīgs sādījās. Man pat ir jāskatās, lai viņš pat šo sezone izglītes no nesekmīgiem, neasgani, like. Patīkams cilvēks ļoti uspeaks plaatis. Šādus daudzu savšu vadu izstāvībā bytījās komentārus, saņēma zirdējas, no skatītājs, really neasistīt cilvēkiem. Es skatot vairāk uz realās pavēktiem darbiem, un tā nam iespēju adziem, ka īpaši uzlabūt šo diskusijās dažādās ne tikai, bet es nebūt sirdējās, ka savījās būtu sniegot viens tā savratīs likum procesu grocijas, tak turpinātu sīnēm. Turmers kurbars tikai, to Latvijas blaks koneciē klā niektītību par Latvijas kanku, i teic mācīties no konēm un jau piedāvā divus reāls instrumentu, arī spēki. Vad komērti, ka viņš neasējās potiskās siedmas konkretē turā par lietu - piemēram, to par pirmā tēpa dipētucija par tā kontroli mērijā milijādu procesu par vienkārt nesakā lēnām sistēmām riformā šeit pārādīt pat. Nakojāšanas darjušu parientajām inatīvām, tā pagās patījām sēņu sēņā, būtā pozitīku kurstība ir arī savīvā inatītu. Nāzī aplītu, tā viene tikai vienu lēnī, kad slavnieku datu sēšanu. Irmēts izvēšai mums ir vārds valīgs no Sēnes, vien mūsu ministras, takad arī patrijas viršīt kanditāte. Un pācīja dažas kolēgtu, kā pārē dzīvo un kā vēst sēnie, savnieka retorika. Viņā parādījās arī diskusījās par gegliedu sēri, kūry to līdz sē, viens sāvē jēru par likru. Es paklausījās vien uskāšanās arī Latvijas radio, kur viņš bez patāvēja, dievēltsā konkurencijas padom sērijas dobiem būtu. Man personēki tas atstā negatīvu iespētu bet no objektīvu veidē, jāsaka, tā lies die pastāvā sātu pēc palīdz pēc dzīves 3. Kloslē mūsu vienu ministē no jaunās vienotības avvieras avrētums, kurš step situ jūru jūsā pomšu priekšētāju pienākumu pilīšana Ziemā investīcijas bankā. Man iespējamot savšādā dalīgu signatku kapitā virtua prezentācijas pasākā. Un esmu tikai es novēroju tieši to pašu, ko es esmu vienā novērusi visos iepriekš uznācinos līdzīgā pasākos. Prot, viņš spēj paņemt pretīns, radot tāļu, ka viņš ir savēš. Dēj viņš atzī kļuvu, viņš neatzē potām spēred suidos. Bet viņš pasakās visas parādās lietas par to kā būtu jābūt, prūti šošrijam un tas saļīt visām pēcākiem tāžinošu kā mums ir zināšanas unaproš finanšu ministris. Varbārtu ir tā teorija, ka viņi vada kā vēnu šobrīd vairāk nesasmēties ar kontroveriem jautājiem, sērijat turbūt vai vežot palavku ar visuām gadījām ja vēlēšanās nepavēsi. Vārds izglītās ka finanšu ministrijus. Jo ministers tur vien tikai. Vai nesekmīgās strīnieks, bet protam ir iespējās priādīt to skļo lielam punkt šodien daudz esmu izglēšē intervē mūsu ir izatēks nedēļas. Palies mūsu palstītām par iespējami nē veidot un publicēt katru nēļu. Sē 20 divītā epizu, kas nozīmē ka jau nākā nedēļ mēs sāksmē dejo desmitu sērijā skatē, lip sāp. Grši kompliet, komentējiet, kritizējiet iespē tematu, es papīšu un piejme zināšanai. Un var būt arī aplišu.