LAT - S05E35 - Mediāna

Raidījums ir tapis pateicoties "Latvenergo", "Fintech Latvia Association", "Industra Bank", "Orkla Latvija", VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs",  CERT.lv un Energofirma "JAUDA" atbalstam. Tā autors ir Kristaps Pētersons. Operators: Artūrs Liepiņš. Virsproducents: Standout OÜ. 2026. Raidījums ir pārraidīts TV4 ēterā 11.05.2026. Raidījums satur produktu izvietošanu (#sadarbība).

Transcript

SPEAKER_04 0:00

Ja veil, jos ajustain tullut staranilla, mutta mun testa jää jonka ne vesolia tää videot. Did another sortet kontaktu lodig paperiti likant, protivot investor kai fatti istakins, simpatia. I prā kot apodīs kodijana duges, analyzējot ekonomikas debatā tēmā. Viņas par Latvijas radītā nāptu. Mācot spēsta raidījās medijā par ekonomiku uzņēmē dēnu fināte. Patīmu skatīšanās un plāstumu. 30 pietā epytā, kas nozīmē, ka vēl tikai piatās epodes, šajā sezonā ir atlikušas. Paršu priekšā ka nākamē atrázīsi gunties lūš no letvā. Be runās par emirātu lēmumu avtu un tā ietekme uz globālo nāpā scenu. Nākam daļu vadīšu raidījumā no Baltas fintejas, taču jūra otrāidījās sezonas priekšējā sērijā tiek izrakstīt āšu rekonstrukcijas unākstīt makas ideānieku sāksmē, kas norizinā sē. Izlaikiem par māju vēl trīs rubras, kurās runās gan par īrt drošības tematiem, galam aktuatēm nosē. Taču pēšu sērijas veidosim, ka atskrat uz visu mēriā sezonu labāku intervju fragmentē un ekskluzīvās intervijas būsu priekšā. Tavis varām iespējamētu izdarīt ar mūsu brīstīku valstītā palīdzību - uzņēmumu Latvēran finta Latvijas asociā, kā arī orklā Latviem Latvijas valstīs radīz centru selt un energo firmu pau. Gribēt vēlus savu projektus pirmais ir kāpējā Pesnieks un Pēnes par investīcijām, tas ir podklastē, kā letīs sakaids par investēšanu un iegūdšanu. Kru piedienu ar TV 4 un spatif. Tā kopā zērtu nodokļu ekspertu jānu tāšu nouriniem, esam uzākuši serēlu nodokļu stāstu demonstrēšanu. Pagašējā nedēļ būtu pirmā sērijas, bet šodē cārdien centā būtā. Tiem, kur nepaspējā imestā būt iespēj dažas no šīm epizodēm redzēšodas medijā. Sakot mums protāms YouTube kanālā Mīden Wortir, kā arī Spotify. Š gan pilnie raidījumi gan laiku laikam nesarīt paplašināties intervijā esiekam šavē kanalos. Piemēram, tā būs noti, gan ēdomēku sanāksmē, jo visu mūsu raidījumā protams neizdotās izelegte. Tāiku se patrīdī un nēcus mums pesek. Ekonomiks debatās simā šodiz bija interes ierastās politiskās retorikas dēļ bet arī ka pirmo reizi ilgākā laikā valdības ekonomiskais redzējus izklācās pēc mēģinājumu runāt ne tikai par problēmu pārvaldīšanu, bet arī par attīstību. Joprojām par investīām eksport un inovācijām runā cilvēki, kurši navidēju globālās uzņēmumus vai būvēšu tēnā impērijas. Taču dobās gadījos gan Fināšu ministra Nāvē Asāden, ganas mistru vikro valēnu ustāšanās atlaiku. Latvija beidziku sāknu runāt gan par fiskālo disciplīnu, gan ambiciozā izauksē. Sāksimā. 2025. gadā Latvijas IKP izauksē ir 2,1%. Vai tasi. Tā, jo ilgstoši sgājošai ekonomikai arī tāgumu ir svarīgs sināses, kā motor sā griezties, ne! Jo Eiropā ir valstis, kas auka starāk, piemēram, īri, kuru IKP 2025. gadā pieauku par aptuveni 12%. Ilgus gadu īrijši sketiski sauc par papīru ekonomiku multinacionālu uzņēmumu peļas grāmatīku pāršanās valstīs zāknu nokļuva dēļ. Taču laiku šī strēģija radīja arī reālu ekonomisko efektu, izglītot darbu spēku tehnolo ekoistēšanas formācijas Industrijas koncentrā un ASV uzņēmumu tāgam. 25. gadā īrijas izauāksmē skaid tikai ar esel tabulām, to ir veidināja reālās formācijas eksportu piegums uz ASV un augstomiskā aktivitāta. Anglaski tā sēņasīs feik till miku - zinām mērā to attēli uzrijju un pieši tēciam atgriezsi arī bēlā Latvijas kontektā. Atgriezīsies pie tām debatēm. Dividi ministri divi dažādas stila, kas pasībā viens otru lapu papilināju. Ašķid uzāšanās bija praktīs un strukturēta. Viņš nered ilūziju, ka Latvijas ekonomikā virā kārtībā, tieši tas vienu piešķir tīmība. Viņš runā par ierobežot fiskālo tēpu nākotnes būta driskiem, reboltu finansēšanas izaicinājumiem un valā parādu pieau. Tā pašā laikā viņš norādīja arī uz pozitīviem pamatiem, avstu nodarbinātību, iedzīvotāju uz krāmiem, uzņēmumu nesadalītu peņu un pensiju kapitā pieaukumu. Faktis viņu veistības bija vienkārša Latvija ir resurs izrādījās, taču tas būtu jāizmā godri. Ipaši svāki kašādas atklāti runa parodiju pēc 20 gadu, kad savazināci, vairāk nieņām valotnu un fiskā tāpu negatīvu. Latvijas polikā rāšu misters izvēles tēnētas tematu skaidot publisku, tā tas ir vēstējās pozitīvi. Arī viņi nostā par otro pengu līmeni un bija koncepta, nevis izmanto īstermiņu patēļam pēc saglabāt ilgtermiņu stabilitā. Sakā valien uz debatēm mākslinieca par visām sitnu enerģiju. Daudz ambitā uz izauknu orienētu das brīp ļoti provocatī. Ja vienu vietām atgādījās startup jauņēmumu prezentācijas vai ekonomikas motivācijas seminārus. Taču tā arī ļoti svarīga lieta un tā ir mēroka domāšana. Latvā pārāk ilgā esmu pieodši diskuju par to, kā sadīt ieobežotu būžētu nevis par to, kā radīt daudz lielāku ekonomiku. Tieši tāpēc viņa izrādītās mēnes 10 gados dubo tikā jau sākotnie izklāciju izklasīs dosmiku bet ne apurde. Vēlīgāk valien uzvēka ar un tikai par plaktiem cīpariem arī par reālu naklēņu pieaugumu, kas ir būtents. Positīv jāvej viņu fūvoto investīciju piesaistī un eksport spēku uzņēmumu mērogošanu. Fakt 1500 uzņēmumu rada divas trešdaļas produktivitāciju pieaugumu bet aptuveni 600 uzņēmumu veido lielāko ekonomik daļu ir ļoti svarīgs scēcinājums. Tas nozīmē, kavijas izauksēm nav vajadzīgiem tūstošu jau uzņēmumu, tā vajag vairāk lielu konkrēt spēku uzņēmumu ar ambīcijām apātu startuk. Propām 75 milijā euro privāto investīciju mēģusās ganīs neticam. Taču jāzīst valsts, kas neuzdrošināts formulētu lielu merķes, parasti arī neizau. Un atgriežamies pieformas sāka pirms 10 gadiem. 2015. gadā par šo valstu un tās ambīcijām spējās - šodien sieklu nevienam nenāk IKP pieaugumi ir reāli, un teodži partu lietāku nekā jebku, citē sēnā valstīs. Tā pati apklātu ko piemēli sēkujas IKP skaitiem, tas ir sits jautājums, ko varētu vēlki izvēt arī Īrijas kontextā bet kopumā virzienas ir saprodām parēgs. Un būtu jautājums jums dargas kaītāku klaītāji, esēm šī video ieradīšu vismaz 10 labas komentārus par to, kā jūs nākamā 8 gadu laikā piesaistīt 175 milijārdu evo liēl privātās investīcijas apšu vēl šajā sezonā satīs ar ekonomikku miku viktu un šīs idejas izdiskēt ar viņu personību. Mēs to visu no filmēsim un jums parādīsim, tā jums ir manusējums. Lab daudz par šo tēņu tasām runāši gribu piešķirties dažiem runātājiem, kas izteicās par ekonomiku no opozīcijas un apzinātās ņemš mūsu vēsturēmo politikus Andri kogāku un apvienotās sarakstā vājnu no progresīviem un lai būtu interesanti, pieķersim klāt vēl diesu kurš man personīga likās interesants runātājs. Sāksim ar Andrušu vāju. Viņš klāco centās pārliecinātu par to, ka Irānu un ASV kār ietekmu Latvija atsauksi vairāk nekā nesstēmiamies un tūlīt jāstēdzā visiem maziem uzņēmumiem, dzimē ar bērniem un navdzīgām. Šmai nepiekrīt. Tas, kas man patīšu vājā, bija stāsts par apjaunojam enerģijas resursiem kā Latvijas enterko neatkarības stratēģiju. Bet viņu redzējums par Latvijas ekonomiku uzrunas laikā patiešām bija diezgan šau, jat. Švāti gan piekrīt valēnu analīzē par saujņu uzņēmumiem, kuriem ir potenciāli paukstināt produktivitā un mērogo produktu pārdošanu pasaule un arī apšurāta tezēju par asādījās finēšanas mekāņēmiem kā prioritāte kopumā bez ambīcijām bez tās plašāk spildes un redzē. Artras Kulbers nē saktuņas bija par valstīs intervencijas ekonomikā, kā mūsu ir pārāk Lielu valsts siāistē ekonomikā. Tā korekta kublbarks norādījās valstīs parādu finansēšanu. To voidās CLS PV akcijas un neustā īpašu nodokļo. Par to būtībā arī šoids. Vin arī sketks pretwaņu plānu par simpai 5 milijāriem privātām investīcijām, norādot, ka viņu ambīcija atrodzot ir tikai 10 milijā nekā māksāsi. Klabs ar visu savu piezīm, runas beigās arī piemējē attīstības fondu pēc pirmo reizām vien dzīām Latvijas bankas konferē pirms diviem mēšanu, bet kas tieši tās ir gaidām vaskaid navsā komentējas vienmēr īpaši brīži ir tā tribīna kā depāts sēņas, man šķiet, ka viņš vērda nevienām frakējā un ir kā neatkarīgais deputā, eszīšos ka uzskat viņu par cilvēku, kuršu labi izprās, uzņēmības politikas lija un savēksku attēl perspektīvās. Viņas profesionāls, bet tas, ko viņš paudz no tribīnes, li atverties par manā žokiem. Godīt un tieši. Viņš teica, ka mums nav jāuvās derputāti, kurši nesaproj par to, ko viņu runā, bet ir jācinās savē uzņēmumiem un jāclausās viņos. Mēs nevaram veidot plānu 50 gadiem uz priekšku, kas noti pēc gadada, patē vairāk izgodākais analīcijas. Kāds tad ir cecinājums par šīm ekonomikas debatēm, man izkarās pēc to, ka partijas vēl pieiekš vēlēšanu kampaņas un apzināt vēl nedot konkrētus konkrētām problēmām. Valients papietu gaisām 1750 milijā privāto investīciju programku izskatās, ka tas varētu būt, tas izskatās pēc priekšvēšanu, tāļuma. Kaut kas vienu vieniem azotē ir paslēts ka tikai šīs vēl nebija tas īkais brīdki dodas startu sāvenu sīkušanu sācībai. Arī šīs debatas nekod tā la netika, lai gan jāsaka, ka pat izprāta par drošības un aizkardzības prioritāciju kā eksport spēj un mērogumu. Uņēmuma manzu, jāvērs. Vī pus nekad arī nav trūkus, trūkus ir tikai tā rīcība, otra puse. Un ilgstošu rīības trūkums neda piejē mēs jau zinām, pie kā tas novē nogļu pa augstāšanas un saurām izlāpīšanas ar startu, ko stigo saņēma nāgu. Šī validība nāk nākamā. Tadkal būtu citiskā situācija un atkal nēti varēs pulcēties uz ekonomikas detatēm, lai daudzīgi parunātos. Kād mums ir ages. Nodokļiku faktiski vispār netik sāktomas debatē, taču manā ir ļoti svarīga jūva, kur visām uzņēmiem būtu lielāka interese, kas notiks ar nokiem. Sēšē būtu vietā pastāstīt ka kopā ar notokļu ekspertu svērtāt jāni avši no sorādējām uzākuši piektālā serāļu publicēšanas kampaņu, kurā vēsi vēsturības betē īpašu polikas veidotāju uzmanību, tam kurtiska sabiedrība domā, kā tā jūras un ko tā sagaida no nodokiem. Mēs apskatījām gan ikašan, gan apsaimniekošanās aspektus kā arī izvirzām vairāk. Tas ir nodotis jūsu verē no pirmās epizas atstāšu par zēdo. Tažiem skatītā fragmentu šīs pirmās sērijas, kas tika pirmi zaidīti.

SPEAKER_03 15:05

Akcijās reunestā peņēda, transfercenes, blā kapitalizē. Epēti par televizu nopietnām sēļan stāstu par nokļuva lietā šādus un savāžītāk terminu. Mēs ranājam par investoriem, kuri tā patīgi vieni valumiem, irodotisēm. Bet kas notes atlēgiem cilvēkiem - manad paiem. Es arī uz veikamē. Kom par šu.

SPEAKER_00 15:39

Dar sķiet, ka cilvēki daudz vienkārtāk savatu, ka mums arī pārskē par to, budžētu būt vienkārša nepai. cilvēki neintrese. Tē tāgu un tā saņēma pretīke. Tā būt sēņo valstīs tā lielāka - tā daudz ir unākslas tā veselības apāku vai izglītībā citā. Mūšām tā - das plus un beigās cilvēku sēļas kāusādījās māksīju.

SPEAKER_03 16:28

Vodokļu nomāks bieksākums. Taču tās dziļākās nok daudzāk - tā sabiedrības solidaritāšanas un empācijas. Katras mājās valstīs budā ir savā veidāījās kopējā labā - kas pārs individuālās interesējam ne tikai par ceļiem, izglītībā vai došību, bet arī par to, lai sobiedību kopumā funkcionā taistīgā un līdzorotā. Solidātu nozīmē apziņu, ka ne visi siedrības lokē otrodās vienādās - startu pozīcijās. Vienu vairāk, vieni saskālim grūtībā citiem dzīvo ir savēlīgāka. Nodokļu sistēmu ļaušu nevienību dēlē izlīdzināt, parādus tā arī saņemt nepieciešu manbolstu. Tā tā nodoknu maksāšanu kļ parktīs pārgalēšanas instrumentu.

SPEAKER_01 17:28

Daudz cilvēki izvēlās, ka viņiem navērnu. Kas ir legitīmi izvēli, bet kurš maksās nākotnes penijas. Jo nākotnes pensijas protams nemaksās šīs konkrētās cilvēki, un maksās tie bērni, kuru strādās nākotnē. Un Latvijas esot šo demogrāfijas situācijā ir nedaudz netaisnīgi, ka cilvēki bez bērniem maksāt līdzīgus nodokļus kā cilvēki ar bērniem. Es domāju, ka mums ir godīgi esram jāpasaka, ka nav bērni, tā ļoti laba dzīves var būt stila izvēle, tāpēc ne, bet. Ņņemot vairāk n viens, kas māksās nodokļas, var būt ir labi. T cilvēki maksā nodokļus, kā mūsu šobrīd ir betie, kam ir bērni, viņas saņem nodokļatlaides. Es domāju, ka saņām iedziet vienākumu nodokļu atlaides būtu labs veid, kā mēs varētu atvieglot dzīvi cilvēkiem, kam ir bērni, veicināt bērnu rašanos un padarīt taznīgā nodokļu sistēmu. Jo šobrīd patiski nās nav taisnīga. Es mākslinie par bērniem, bet cit, bet pensīs būs vienāds.

SPEAKER_04 18:53

Latroji radītājs jaunuņēmums Bird pēc 1,7 miljonero investīciju piesaistas un aptuveni 50 tūkstošu interesantu gara strīdes, kas vēlē to sāktu izmanto šo šādu programu sāplašināšanos Eiropā unapienā kanalistē. Ar kuru šis jaunuņēmums ir tik svarīgs, lai piesaistītu mūsu uzmanību. Un es nosauku vismaz divas drožas iemeslu. Pirmkārt viens no tā radītājiem ir rovanci. Uzņēmis, kurš iepriekš ir radījās vienu no karstāktajiem jaunuņēmumiem Latvā nordigiem. Un palīdzēju Balti kļūst panāmāk, tā not mājās Eiropas open banking vidē. Nortigen tik pārāds go cārless, taču tās partners valodas nespējā nedomā par ja sniegšanu. Otras tas ir par to, cik daudz neatverot savas došākē auktorē. Vot tā ir pirmā kompānija, kas no Eropas savienības tikai apstiprināta digitālā trigtu sāktu kontekstā un meta platformas īpašumā mēšā viodā iļau kā partneri Europā. Klausieties maruā tasu.

SPEAKER_02 20:17

Krista pirku lasotā pat esmu labējām mārtiem. But um canceling as well as not got contact on client, let's serve the Instagram to anyway, um served sectors until that will have this. Dibinātājās ir tipi man bija personīgās šķētes aplikācijas, kas izmantogliam un ģimenē un tad pakāpenis ar viena vairāk un bērāk šās aplikacijās parādījās arī darbs darba jautājumu. Un sākumā tas bija darba laikā no 16, un tad pakāpē, tie bija vakara, un tad jau pirms Covid un saplūta kopā, tas darbs nekā neveidās, un visi bija pieši digitālās un 24 septiem. Un tā rezultātā un šī dzīvo pasaulē, kurzgan liela daļā cilvēku un personīgās šatu aplikācijas kļuvusi gan par viu, kuraktas ar draugiem un ģimena, gan par vienu, kur notiek darbs. Un tas nozīmē, ka ir ļoti grūti izlakt šo sarakstu, ir ļoti grūti, aizbūt atvainājumu un nesņem darba ziņu, mēs varam Apple uzlekt automātku atbildātāju, bet mēs to nevaram izdarīt personīgām šat aplikācijām. Šait mēs ar man līdzinātāju mārtiņu paskatījām uz to pasaul, kuram šobrī dzīvoj. Mēs uzdevām šo jautājumu vai mūsu prāt šī pasaule vai šai šī pasaule ir tie esoši rīki, palikt labāki, nākuma piedzu laikā, kur mūsu atbilda ir visdīzāk nē. Viskrīzāk ēpasts nemainīsies tas tāpat būs lēnes formāls. Visdīzāk personīga šķiet aplikācijas nepaliks ārāk darba jautām risināšanai. Mēs sardzējām iespējam, es redzam iespēju uzbūt kaut ko, kas varētu aistāt kautā ziņā ēpastu, kas varētu padīt komunikāciju neformālā, tas ir kaut tās, kas mūs prāt cilvēkiem patīka. Un tam ir vieta. Mēs arī saredam iespēju uztaistīt alternatīvu personību no personīgām šat aplikācijām, kas ir pardzē tieši darba sarakstē. Tā kā tas būtu is apkopēce par to ievad, kā mēs kā mēs nonācām.

SPEAKER_04 23:55

Bet tomēr paskatoties uz to konkurenciju, nu, Messengers, Watsap, turbēbas, telegramas signāls. Viņa ir daudz katram ir kautā sāpē. Viens ir tur drošība, viens turko. Kas ir tas poziconējums kā jūsīet ārā, kas kā barīts tā pietēks?

SPEAKER_02 24:15

Jā, nu tas tas mūsu galvenais virdzēs, ir personīgā produktivitāte un spēja izslēgt šo komunikāciju rīku, kad darbs ir beidzē. Tas ir kaut tāds, kas mūs prāt, ir pietēku unikās. Mēs esam pieraduši dzīvo videu, kur komunikācija nekad nebeidzās, mēs esmu gatavas saņēma tēpastas svē vakarā un saņēdo īņu svēra, un mēs nē atbildām no šiem šiem komunikācijām. Es domāju, ka ir cilvēki, kam tas ir svarīgi, ir cilvēki un tiešām ir nepiecieš būt pieejiem 24 sepiem. Vēlām, ka lielāka daļā cilvēku nav nepiecieš būtu pieejām 24 sepņu. Un tad mēs būvēu, kas faktiski varētu šiem cilvēkiem palīdzēt atgūt to kontroli par savu laiku. Tas uzprēta, tur būt relatīvi unikās virdzēmes, jo visi citi risinājumu, širzāka par to, kā padīt cilvēku vēl vairāk pieejams. Un mēs fakis kautā zīņē otrā virzenā. Tā kā mēs esmu produktivitāts virzenes, es esmu tas personīgā laiku un kontroles virdzēnes tas ir tas, kas nosākstē no lēmuma dažādu alatīvu tirgu.

SPEAKER_04 25:38

Pirms pat esba bija iskatījies Barī tā aplikācija. Es teiku, ka kas man skaps aizlaucīja prom. bija fakts, ka uz šo aplikāciju Rindā stāv gaida 50 tūkstoš cilvēku. Pastātu kā jūs tikai cipa. Vai tu pašam tas ir pārsteigums?

SPEAKER_02 25:59

Man pašam tas ir pārsteigums, jā. Tas ir bijis ārkārtīgi motivējoši arī komandē. Tā aplikācija, pie kuras mes esmu šobrīd strādā šo vairākā gadu. Pat šīs aplikācijas ir pieprasības, kas ir kas ir proms, kaut tāds, ko mēs cerējām, bet ir ļoti patīki redzēt, ka cerības piepildās. Nu ja, es domāju, tur vairākas lietas, kur tas domā mums ir tēcis. Pirmkārt, mums ir ļoti paveties, ka mums likās ka cilvēkiem ir nepieciešama alternatīva personīgām šat aplikācijām un izskatās, ka cilvēkiem tas tiešām ir nepieciešams. Mēs esmu saņēmušu lānu ar epastiem kur cilvēki, kas kas gaida, kad viņi varies piekļūt Baidīčat aplikācijā, viņa tā gadīšanas sarakstā. Viņas nerat rakstā epastes un stāstu par to, kā viņu valā tas izmatot Birdīķu, kas viņiem redzēt ātrāki iekšā tas, ka sam bieži vien lasīšu, ir stāsts par to, kā cilvēkiem ir kaukas vajadzības, kur eso rīka vienkārša nespējā apmierināts. Tas var būt saistībā ar vēmi nodīt darbu un personīko vidu. Tas var būt saistībā ar veni dabūt funkcijas, kuras nepastā citās aplikācijās. Bet kaut kādzības turma. Lielā mērā, es domāju tas mums ir. cilvēki ar viena vairāk pieviešu uzmanība tam, kādu sīksme izmanto, pievašu uznā personīga produktivitā, bet ir piešu uzmanība, tam, kur novē robešu starp darbu un personīko dzīvu, unāki, man ļoti pavēcis matrais vienkāršu vadā īstā brīd īsta.

SPEAKER_04 27:57

Es pat var būt drīkst var izot vēl viena ideju laks tā, kas ir tāds labs pozicționājums nākotnē var būt tieši kas šīs rīks ir radīt Europā. Jo skaties, šobrīd tieši tās direpolitisko situāciju daļu, kas pasaulē veidojās dažādās vietās. Malnieks tā lietotāju sāk pievēst uzmanību, vai tas ir tāknu aplikāciju, ko es lieto vai tā ir ārkas aplikācija. Šīs aspē s palikt ar viena būt un lakks Eiropā, ja jūs ieņemt šo vietu. Tā ir ļoti spēcīgi 400 miljonu tirgus ir pieka kāstīgus, lai atspārtos un tā. Kū par Eiropas kontekstu var pateiktā.

SPEAKER_02 28:47

Jā, 40 miljoni cilvēku Europas, tas ir milzīgs tirgs. Mums arī ir ļoti interesants risinājums pretropas. Bagāšā gadā mēs vecām unikālu integrāciju ar Whatsu, kas ir kas bija faktisk brīdī pirmā šāda veida integrācija pasaules vēsturē, kur Watsap, kas ir milzīgs risinājums ir ļoti daudz lietotājām Europā izmantojot jaunu Eiropas likum digitālo tirku aktu mūs bija iespējти Watapam tādā veidā, lai barīšu lietotāji var sūtīkt zīnas vācu lietotāju. Šī integrācija pastā tikai Eiropā un pat šauka šāk ekonomiskā zonā kas tam neakļuva šveca un libānju. Tas ir arī ļoti unikās listāņās piero. Mēs arī ļoti redzam, mums arī daudz aktīku cilvēki ļoti precās, ka Bradišu ir Europas aplikacija cilvēkiem Europā patīk fanot par savām lietām un jūsu arī Europa ir gatava kaut kādiem risinājumiem. Es splnī pieakī fantastisk iespējā, milzīgs stīgus un lik šobrīd ir laps lakspreks kā šādu.

SPEAKER_04 30:15

Absolūtā, patīnī noteikti. Jūsat piesaistīši arī naudu investīcijas, lai paceltos un tā var būt mazliet var norakt, kas cik daudz cik lielā nauda soma ir un ko jūs par to varēsiet iespēj.

SPEAKER_02 30:33

Jā, mums tavecās. Es esmu paesaistījuši 11 miljoniem euro no fantastiskiem investoriem, investori gan no Libraijas, gan Europas. Šo kapitāli mums ir iespēja uzbūvēt tiešām spēcību aplikāciju priekš tām pirmiem lietotājiem. Šobrīd veņšā ir pieejams uz IOS, Android un Mac platformām skaid, ka tās nākās loidiskās platformas, pret kurām būtu vertīga iztaisīt, veidīčat būtu priekš internetas, ļauj lietot bedīčā no pārlūkiem gan Windows, gan Linux iekārtās. Faktiski kapitālu paplašināt to savu platformu pārklājumu lai arīši Windows vai Linux lietotājs šatot citiem bedrijšu lietotājam. Ko es vēlme uzbūvēt. Ir fantastiski būvēti šobrīd, kad ir diezgan ļoti pamainīties, tas tehnoloģijas tas iespējam. Lielākā daļa no mūsu tām alternatīvām bedīšanu alternatīvām ir vairāk nekā 10 gadu vecas. Un šīs tehnoloģijas ir fantastisk tehnoloģijas ļoti noslēpts. Es esmu liels fans tām tehnoloģijām kas kuras pastā. Bet es arī šo technoģiju lietotāju saduka šīs tās tehnoloģijas - viņš tomēr, viņām ir tomāc izvēle šīs virzien, savzienē, kas strādā, bet tas nav vienīgas virziemas. Un barī tā šobrīd ir vietā, kurām esstēt dažādas interesas lietas, kuras nav izmēģinētas. Un plaslā tas, ka mēs varam būvēt, izmantojot dažādas modernas tehnoloģijas, to paš mākslinieko intelektu, kas esmu ļoti palīdz, kurē tākrāk. Es domāju, tā kombinācija ir ļoti interesanta, un tā šīs kapitāls atvē, iespējam, gan notiktēt jaunas interesas virdzienes funkcijas ziņā, kas nav tā stāda, gan paplašinātu šo pārklumu platformpusē.

SPEAKER_04 32:45

Vai investoru vidu ir arī kādu Latvijas risk kapitāls, kas jums ir noticējuši, ja bija tikai Europs.

SPEAKER_02 32:54

Mums pie vismaz divu cilvēki, kas kas ir saistīta ar Latvī mūsu investori. Tā kā, mums ir arī latviešu investori.

SPEAKER_04 33:11

Tas ir ļoti svarīga, ka es to prasu, tad jūs izauksat līdzādu apjonam tur. Kasak, jūs nebūtā sāk vienīga no tās radnie chata mafijas kā viņu drošī nākotnē sac. Saki, lūdzu vēl viena tēma - drošība. Liels jautājums patram aplikācijām ir šī, un jūs ir pozicționējiet arī daļā kā arī korporatīvajā vidē esmu šats.

SPEAKER_02 33:47

Ja, tas ir ļoti labs jautājums. Mēs par šo domātu tas vairāk sīmeņos ir viens lēmenis, kā šo domā, ir noklāt visus tos pamat prasības kādā jābūt aplikācijai, lai viņi darbotos internetā. Un šeit par laime ir vairāku desmit gadu laikā, ir jau industrijas Industrijā izveidošanās tas pamat normas, pamat standardizācija, kā ir jāstādā drošām aplikācijām. Tāties dodā piemēru, ļoti svarīga ir data šifrēšana. Data šēšana ir svarīga, lai nodrošinātu papilds aizsardzību. Birdīče izmanto tehnoloģijas dažādās vietās, lai nodrošinātu Bērnī lietotāju datā ir aizstarkā. Tā ir viena tā otra lieta, kas ir jāņem vārda, ir pasau strauma mainās. Tas, ko mēs redzam, ka tā jaunajam ērīkiem ārīk ir piejami, gan iztrādātājiem, lai būtu fantastisk lietas, gan arī gan arī dažā veida, trešo pušu aktieriem, kam var būt nav tik labi nodomi, kas iespējā izmanto šīs Aju technoģijas, lai atrastu dažādas ievainojības. Šai tāda lieta, kur mēs arī pastiprinātu, domājumu par to, kā izmantot mūsu mums pieejamos ēkus, lai nodrošinātu, ka tās mūsu sistēmas ir pieteikami drošas, lai mūs letotāju varētu turpinātu uzticēties varidīšu. Tā kā kopā apkārtīgi svarīga, drošībā super svarīgs faktors ir par laimi mums visiem par laimē mēs dzīvojām Eiropā, kurā datu aizsādība ir ļoti svarīga, un ir regulas, kas regula uzņēmums, lai nodrošinātu to ka uzņēmumu ir par savu lietu datiem ir ļoti rūpējas un droši. Es domāju, turš būtu faš dzīvo Europā paropas cilvēkam, un arī mums kā uzņēmām izmā, desgā nāde būt Europs saņēma, jums dez kaitas tas prasīs prasības kā tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu datā drošību.

SPEAKER_04 36:26

Jā, runājiet par griba brasīt par to stāstu, stāstu par to filozofisks jautājums. Gāsaka, tevi mēs pazīstam, ka cilvēku, kurš ir dziņāis, iespējams, Latvijas vēsturē nu vienu no tādiem veiksmīgākajiem startupiem Nortiga es trošiem pieņauju ka uz tevi kaut kādā ziņā tās lielas spiedienas šādā veiksmē ir jāatkārtās un tā kādā ziņā jūka elpa pakāusīja, ka visi skatās. Rolant šeit sākks.

SPEAKER_02 37:12

No viens puses piesaistot ā kapitālu. Mēs esam apsolīš investoriem, kam es darīsiam labā. Es nezinu teikt, tā ir elpa pakība, bet tā noteikti ir savūta mums tiešām, tiešām jāmēģina izdarīt labākais ir cilvēki, kas uzticēšu kapitālu, kuram šī lēks, šī var būt veiksmīga ideja, un šā investī varā būt adevi. Tas tas, no šo neustaram tāg prātība. Tas tas tiešām, tas tas ļoti motivē katra dienu nota un tadīt labāko. Bet no otras puses es domāju, ka visi mūsu investori ir profesionāli investori, most investori apzinās, ka riska kapitālu kapitālu nosaukums pusu no šīta nosaukuma ir risks un veiksmu garantē. Un īpaši šajā spēra, kurā ir liela konkurents. Mēs iejam tirgu, kurā jau pastā dažā veidu alternatīvas un veiksmi nav garantē. Un mes tasko Sikdienā mēģina darīt balansēt to no viens pusā savēta apras labākais un tas tas. Un atrast to balanç. Labā lietā, kā mes paši komandā izmanto Baidīčā, tas nozīmē, ka ja ziņas palēku daudz, mirīgā šīs zīņas izslēgtes un atpustīs vakarā, lai nākušu dienā turpina darīka tas mēģā šo skadīties.

SPEAKER_04 39:07

Es vēl vienu jautājumu, kas par saistībā par Baidā, varb tāda izauksmēka zinu eksistē tas, kuriks Ķīnā, zināšeta nešķiem ka bolts kā tā ziņā grib kaut ko tā veidot nākotnē. Provika ir salikt vienā aplikācija, pilnīgi visi iespējamē servis, sākt no šānu, becot ar mākslinie sistē un var pasūtīt bezmaz kroz nāms un tā savā. Bet kaut kas tāds ir attīstības ceļkārtējas vairāk fokusēsieties uz komunikāciju.

SPEAKER_02 39:52

Labis jautājums. Es domāju, mēs šobrīd esmu ļoti fokusē uz komunikāciju, un mēs turēsim acīs vaļā, kur tas aiznacīs? Varbūt ir pais kāds laiks kopšņām ir būvēšu jaunu komunikāciju aplikāciju priekš darba vajadzībām un tieši konkrētā ārējās komunikācijas. iekšāja komunikācija ir ļoti daudz risinājuma, komandām ir šobrīd lēmums ar rīkiem ko komandas uz vēlēšanu savām iekšējām komandas šatam, bet tā komunikācija ir pagās labšē un mēs īm, kas kāds jaunas iespējās parādīsi šeit. Es šobrīd esmu super fokusē turpinātu uz komunikācijas tacīm, bet jā, domā mēs rīt turēs matās vaļā nākotnē.

SPEAKER_04 40:40

Tā, labi. Kas mūs visiem jāder? Tiem, kuriiem nav Birdī četa, tad mēsējam App Store ierakstam tur Birdī čat un skatīmies, kas uz izlets. Kam tur vajadz notiktī un kā tur tā tādrowli?

SPEAKER_02 40:55

Jā, super vienkārši. Paņem telefon. Esēj uz App Store tu esi iPhone letotājs vai Play Store, to es Android lietotājs, ieraksi Birdičat, turādījās mūsu putniņu zelta putniņu logo. Lai pa aplikācija pievienojas un illots got draugu. Birdi čat ir interesants šatot pašam sevi, tas ir iespējams Birdīšat aplicācija, vēl interesantāk šķieto kā draugu, tak iluz draug, iluz kad koleg, ielodzka tuvāko sadarbības partneru un paģiniem, kas tas ir tev patīk tad ziņu. Un arī tu redzā idees, kā uzlabot šo lietotāju ieirāki arī patod zimņu. Mēs skatu dienu mācīsi, skatu dienu es saņemam daudz dažādas fars idees no mūs lietotājiem un arī daudz no tās sievēšanu dzīvē. Šī tā iespēja attīstīt aplikāciju kopā mums.

SPEAKER_04 41:59

Vot labi. Un turbā pagaidām es vienīgais draugs, bet es tad uzspēšu tagad sen invāju, un tas var uzināt. Tā es ir izdīšu. Paties Raland paru sarunu un velu neko mazāk kā viened, lai visi izdās. Tā radījumi mēs iesākām ar stāstu un apsaījumu. Tā par to, ka kīnijas tiesa likka uzņēmuma matēno darbā cilvēku, kurš pirms tām tikai atlēts, jo viņu darbu tady māksliniekais intelekts. Propati, kīna ir radījusi legālo precedentu, kurā mākslinieku intekta ievišana vairs nevar būtu par vienes darba niekušanai. Parodoks ir vairākos aspektos un tāpēc sūjām jums savētu ar kuru šo temat pārā, es esmu turēsi. Jā siņāši ir no Everšēla vētā. Uma visu. Kīnā tikai radīts legāls precedents par to kāinnieks, kurš ir atlaists. Nokiet tikai atpēņas darbā. Tā ir ļoti tiesa lēmums kā tehnoloisks progressē konkrētā gadījās darbinnieka aizstāšana ar mākslinieku intelekta rīka nav pietams pamatījumu atlaistu cilvēki no darba. Kalu lēks šo precedu varētu pārņēm tikai citas teritorijas pasaulē to vienkārša formulē to vista stikta.

SPEAKER_05 43:40

Es redzēju, kas esmu to par akstas, kas mainā arī to spēliam sāk stika līdz ēnas valsts rejās virtuā, mantas, kas netiku, bet. Tā domme ir to, tā doma viena ir tāda. Teim šo konkrētā pozīciju izpējum tākās attiecības to tairināta. Latvija, piemēram, no šāda datas sēņoļi viņš būtu juri ļoti. Mākslinie šīm tā prasē bija stāda ka tieks skatās vai tie likumāties samazināšanai. Bet tas lēmums. Propī mēs pozīcija vairāk no nepieciešam ju, ja vien viņš acīm redzā ne tikai, diskinējoš pēc jāmēstē. Tiras ne pārvērēšu laimu. Viņa bija gadījums 30 vai 50 gadiem, tiebarnieka skait samāzenā un uzņēmā ražošanas procesa dēļ, tikai nomainīta tās līnē daudzī darbinnie tiešām tikai atkrīt no data. Tā tie skatīts arguments par to, vai tam nav nozīmes, kad uzņēmums ir strādājis ar peņ. Ties arī patrēties, ka tā pēnu nali s tā lielāku pe. Tā domība tāba savē lēmum, tā vadīta. Tā būtējās savēā pusē būs Ķīnē ir kā kurā kurisībā vīnu un Amerikas vienādījās tie kontrolu procesu. Bet Latvija tāg kā Ķīnē, es neks pasu.

SPEAKER_04 45:50

Š tikai interesant sēs un jautājums. Es domāju ka tā rāksīs jaukas - visādas interpretācijas par tie pamatījumu, kāpēc tie darbinnie tiek atlaistē.

SPEAKER_05 46:19

Kurku ir tājo. Tas ir nīktīks, vai tiesā tiesā sēņu sāžībā, neislais tas. Vāšām tas sēņu procedījās šķērsās kā būtu steik, komisku, savēksmas, kas ir tā forma, kas kas viņā, kas ir pārvaldījās forma, bet turds patīj par tokim Samsung Rūnka spājas jaunu veida rajošanas sliņku. Das tikai.

SPEAKER_04 47:16

Tīra vienlaikus ir arī necītu špionu, smāks intelektu tehnolo attīstībā līdz to vien tikai sēžās diviem un diviem krāziem vienaiku. Tā viens esmu gribām tās cilvēku ne, veinot radīte vīvošu darba vīde, bet par šlu.

SPEAKER_05 47:39

Tā, tā vieta un var būt ne daudz pretrā. Svatroties to vienu taiksī skatīties, sbilants manks un sit Amerikā tur aktī šo punā savu vienākumu. Kas radītā sociā idee bet būtu laiku var tik slēks kopā ar šo automatizāciju un esmu paļau pat šobrīd jo ne viens tā īst tīks nav. Tā es sagaidītu ka latē arī būtu šīs darbnieka savazināšana smakā intelectu.

SPEAKER_04 48:17

Es ganku tā, ka to var noteikti darīt, ka var robotizēt vai automatizēt uzņēmumu, un tas var atteēties gan uzējām gan baltajām apkaklītēm. Turmanā Māka ko kā zināja taisnīku, viņš saka ka mums vien laikus ir jāspējā no valdībā, vienlaikus ir jāspējā no nodokļiem, aplinkt šē mākslinieku intelektu aristinājumu uzņēmumus. To arī var būt ļoti interesant, tā tie mākslinieku intekta nodokli. Lad būt nā makā tas unē salās saksu cilvēku.

SPEAKER_05 48:59

Bet tas tie tas darbēks neks tikai atlaists un tas tas noderināties parēl beidās, iespējams, vispār vairāk nekā kur strādā, tā visu ar izprēgus, cilvēks to patiek. Tā var būt arī tāds ne tikai tā esvaījās prasiju, kur navē paredzē, ka viens būtu svētīga pats vainīgs. Protram, tā viens mācīties ka citu, bet ne viena mērķi īpaši nesatavēsi daudzā darbu spāku, kas irā ir esniegās liēta no visā kopējā darbā spārā. To nevar sagaidīt ka cilvēki sarkas vai 20 seteņos gadā tikai šo daudzīju. Tās ideas vienlīgs ir ļoti tesēks. Ja tas atīstās tā tas tiešām ir s nāki, un esam tikai brīdība, ka var būt kais horizontas to vienu tiešām var redzēt. Tā vajadzētu nokt starku.

SPEAKER_04 50:02

Irnāk tā situācija ievēš nākāmo sainu sastāvīt jaunā valdību un sliņš tiek uzvēcināts par paidnieku pretjeraiem, kur tavas uzdāvums būtu ide kā das labas padomus kā šo cilvēku kapitā uz turē noturētu šajos mākslinieku intelekta pieaugušē spiedienos un apstākļus. T kā kurā es saprotu šo sensu plašā došanu prasīs ilgā padomā tā, bet kas būtu pirmā doma, kas tavāiem ieteikku nopatiks viotokāju darītu, vai nadokti vai kaut kā cita izcinājami vai noktiums, ko ir faktiski neaspējami, neiespējami gan Latvija, gan site.

SPEAKER_05 51:07

Skatī to tiešu šīm pirmām profesijām, kuras tagam, kas ir apļoutīgs, spējums programētā, tie paši sākās tie pozīcijas automatizējām mazāk aspējas grāšanu tā proces atbalsta cilvēkiem tā šajā situācijas skatīties ar būtībā vēsturēties to valsts varāšu spēku un tie atbalstā finā to darītu citāda rezultātā tas netiek izdarīts būtu sēņas kurā gadījās tikai zaudā persona iedzīvotāju pilsāku kuršā valstī budžētu uzlēšanu tā laiku ir saciā būtēšanu kniets iegrodā, es ne pasīnu kā pozīcijas deputācijas tikai uzātās teiktu kā cilvēku kapitā viedokļu tas entrij pozīcijas ir ļoti svarīgas jo Viņas veido graduālo karjeru, kurt uz reiz par sēņa adokāte ir jāizieras procesu, un mēs paudzējam šo procesu sākumā, es viņu adod ar mākslinieku intelektiem un vienā brīdība sapratīs piegās situācijas ka viņš turku noja visku, mēs atgriežās vecējās situācija mums navījība šī pakšā pakāpē tādualitā turā. Tur tasnē. Tā lidās paradoksīcijas parēm šobrīd no tā, kas ir visās gadījumu financiā sēnu otras pusīnēm pozīcijas nekad ne būs sīņēņu pozīcijas nekadās karē. Viež nebūts. Kas par to kļūst. Varbūt sieņēmu vai vadošā li manijas vidrija to esī. Vasin kā šo modēci iznākās.

SPEAKER_04 53:32

Sāksli jautājums. Man ļoti interesē, kādēli varētu padalīties, tu drošē braucku kā seminārā starputā pieēģēks apmainās pirmēč tīklā, kas kaulko šā runa. Vūt ļoti interesant vispār uzinātu, kādas sēās vēks, ko start ko tā li runā par šām tēmā.

SPEAKER_05 53:56

Sagadīšanās spēks pirmās mēšanu bija patrētiās slongā. Tas būtībā centrālais jautājums, bet tikai apstēšā intlē ietekmē uz klasu katku kā, kas savā būtībā konceratīja profesī. Tas rezultāts ir tāds, ka vienzī to noti no Sādoms ka pirmā klient savot ka visticāk izpējas darbus, kas ir tradīši šīs univora pozīcijas ka to nevecis 19 pilībā saidē šīs pakalpoņās kavēks. Kļ problē ar to visuē problemē ir tāda, kaunā skatās uz univora pozīcijām jo vairāk kā izmaks pozīcija, es labāko spēīgāk, kas ir pieņemts. Mēs palīdzēsim viņiem kļū par šo sinu, lai to ve kas. Jo citā viens izbeigās var būt ne tikai 10 15 20 gadiem, bet pēc 30-40 note. Protās, ja mēs esam tešās projektā, vispār tād. Un tad man tas piegājums pašām likās ir sticā parēks. Protams, tas, kas nozīmē jo tāda rekrieņja būs mazāk viastic, unībā būsā konkuren. Spēks var būt neasrē savu profesī būs tikai grūtāk pozīcija jo tikai skatīsies kā potenciā un tāgīts kā potenciāls ka sāks, tas ir viens. Otrs ir situācija ar mākslinieku inteltu veiktā šlimatībā iz spētiem. N tā tas sistēka šrīd cilvēku, bet ir cita darba, kurtās automatis diezgan sērijan. Aršām rezējšanu, taspējā tēšanu to, ka tas temp, skā strādā pieauka. Pīku tem, kā tā strādā, tā potenciā tur veik vairāk darbus. Pievums ir gan daudzāku pa šīmām izmaktu, kas un realitā ratošē.

SPEAKER_04 56:45

Es palēg tāšku vai tās attegāki, jākoja. Paldei par šo temu. Es var būt ar tevi gribēju izmanto izdavību, ka mana izpējā te parunā, pēdējo jautājum, kas būtu ekonomikas nekā, var būt jūrīktis, bet tomēr. savu skatījumu pie man kolēšanu ir radienka pīties un ēles vienās viešās pautīkas go. Man sākumā viņi turn par to, kas notika ar tiem cilvēkiem, kuru, vai notiku ar tiem cilvēkiem, kuras birokrācijas samazināšanas rezultātā valstīs pārvalde viņi nonāku darba tirgun. Saduršanas par to, ka navienas pusas gaņotā privātajā sektora, but takā, no politicas Godmans minai to neka, viņaprāt, tie cilvēki rezāk aizbrauk proma nekā nekā nekā integratos privātajā sektorā. Pirmkārt, tāpēc ka privātiem sektoram vienkārš tīri nebūt ko paņemt pretīka, viņam nav tā. Vajā. Krieši arī šīta mākslinieka intelektuta un produktivāti uzlabošanas dēļ viņi ir optimizēši, to būtu varieši optimizēt. Kas ir tas kā turētas varbēmu vai saspīšanu?

SPEAKER_05 58:17

Tas labs jautājums. Atrast darbas steiku ir deficīts, mas pašiem ir klient, kurēm star to kā neska npaktēt lielušu netiešu būtu rūtnie, kas var būt navgēš tās profils. Tā tas ir tas, kas to gribē teiko atkarti, ka viņi ir strādāju ar galnu laiku, viņa vadītā, tā vidēņas tāgu es protās, nezinātu teiksmi tai piemēra, cikā būtu tas cilvēku skaits, bet atras darbu visēšanu tā vadītāji vai likumēšanu likniem laiks iespējams, tā kādu viņu vēlas vai piedušu strādāt, kas tikslāk iespējams datus. Es navijts. Tā var savē. Vūt es ļoti skļūtos, bet man nešķiet, kaim tas navē, tas tās vispār nāksām gadiem un tā tālāk, bet ka visi noteikti savā savutā tikumā pozīciju neatras.

SPEAKER_04 59:25

Stuntu jāmēri aizglītusi un maniem prikski saglabāju uz ranīt. Palīdzētājiem palīdziem jūsām savatījām placītā. Darī sam visu laicāktās citrijativ. Vēl vesījās bijmasā un kāli arī tāgā savēti. Tā kas noti. Parti es skatējās, patējās, nes tie niemas patē.