LAT - S05E38 - Mediāna

Raidījums ir tapis pateicoties "Latvenergo", "Fintech Latvia Association", "Industra Bank", "Orkla Latvija", VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs",  CERT.lv un Energofirma "JAUDA" atbalstam. Tā autors ir Kristaps Pētersons. Operators: Artūrs Liepiņš. Virsproducents: Standout OÜ. 2026. Raidījums ir pārraidīts TV4 ēterā 01.06.2026. Raidījums satur produktu izvietošanu (#sadarbība).

Transcript

SPEAKER_05 0:00

Your elles says that twain, that expansion tives, tebā regā, kuras nācijas invortru festival girdures tēmā tēšai, tredjās tās tēmā, vienādas tēmā sēšanā, zīdā kās kontaktu un labu valid savēm. Privalot invasor saviesu nē gritiem, tēņas smoms. Tikme invasorā festālā savstajā jūrijā. 20% tēlā izgādāties investurā festival tokē, tēlā tēvadīs kodu medijā divas. Tarbtuālākām zīām ekonomikā rifējā jau modēļu dizainu apspējšan nēstāka kā visiem jau formušu šāru tnesses, un katlā līdzam. Latvētās nozīmē trīs sēramas ziltu un sālujnu mēnešus kuros darbā būs nara. In tāpēcējīs mēnu spēlētā, lai jau formātā veidolā atgrieš pēc jums sēte. Es neusi panīši pēc visiem stūjemas pējā laikā radšu kampajus par exportu. Un tas ir ļoti labiel, jo mums ir jāciļasme motivācijā ambīcijas un spējas eksportējum piedīt lielosul tigram notikumos. La mesku dzīvo mākslinie. Tadien medionā parunās gan par avaktu, kas s viens no latīs nēt veiksmas stāstējā māku kontakta. Tā pilnie droši, tāpat izpatīsimies kopāīs palpētiam trīs pilna neatkarī pējuma, kas publiki tieši šājās dienās navīvā sarna iztajās apasī galveno izpiļore maritu. Lamps patam katīšanās un placīšanā sākumā patījā par medas pētu sezonu Latvēgo indra banka finte asociā orgā Latija Lvijas valstīs radio televīš centres rēvē kā arī energo finku. Parties arī skatītajam klausītām, kas uzīgi šo sezonu kā arī iepriekšējās. Šodien īpaši grib tās 16 cilvēki, kuri atbalsta medidām kanā mēšu nelielu divu EVA 92 ziedojumu. Ir tā, kur tā divs mēšes, bet ir jau veselē, kas to dara vairāk nekā gadu. Esmu jums īpaši personīgi paicī par 2 centu esat šim kanālām atvešas es to ļoti novērtē. Raid tāpē vadrētā investīcijas veidu drosmiku salīdzinājumu starpiku un rāsum klīskā universitāt slimnīca. Kas abīri nodokļu maksētājiem piederšu uzņēmumu ir diezgan slikt pārvādīt no savīšku pusē, jo regulā tiek ar papiltu budžeta grozīm tūtē. Šis vienoklināja dažus internet komentētājus un labi ka tā tasina ka to jūs uzmanīt klausētu un veidēt to, kas vernie cilvēco sētu serant piedīšanās tiek runā. Protām es apzinot, ka šī uzņēmumiem ir ļoti dažādā un tie pild arī dažādas funkcijas. L ganā izka mums vajētu pieviest vienodus standardus vismas attiecībā uz nokļuva mākslinieku naudes izglietoj un tāstā par šiem uzņēmumiem, kļuva tāudz līdzīgs. Tāpēc gan tad 50 miljoniem tiek ievoti līdzaviedai kas pratī gadā patnes daudzas budžetā. Mēs valdībā parmetta, betnā somgā otrajā pusē tiek piešķirta slimnīce, turētu kaut ko ne sēģinājuši, sastāvot budžet, nes par to klusēj. Manprāt, gan vienā otrā gadījumā ir notici siktas pārvaldības gadījum ar konkrētām sakām, par kurām būtu atbildībā jāņemts konkrēta irēņiemēri, ka mēs roulējām tās priekšiem, bez lupas turam tikai vienē voti. Manprāt nav visē taisnīga. Tā pat daži no jums. Man parmeta kāzī, taču plašē valdības vadītāji milku savtīku. Sonzu sākumā to metodolo izlēts kaidroju, bet neasvartu to arī tagad tā mazlē iespicēt, tas ka valien ir k nāka sēmīga gadzīme nav tāpēc ka es viņam polistā citāta nepiekrie, vai viņš man nepatiktu. Dieši otrāti, viņš man ļoti patīk, viņam kā mistram arī daudz rež lielas veigt pārmaiņā virzienā un atītu un radīt tulišu efektes nekā deputātām kurš sēšu sēmīcijā. Noikī būtu citādāk salīdzinām sārim to pašu vārnu. Par to, ko kurbars izdarījās opozīciju un esmu pirmo reiz ievēšu sēņu ne daudz citā svāku kā tiem, kas jau kuros sākumu sēžīvo samatos. Vā īpaši faktiski nav izdarīšu. Neunā parāinu, lai gan paskatīsies, pasti sen regulātājus, ustaīs aplikāciju, parakstīt memānu, pakratī ar pirktu, vai sen šrīd ir brūtis zēmus. Nā. Nākami valāis pieķēās bija banku kreditēšanas līmeņu pašan, pieādot bāmokli. Ei centrā banka samazināja bāzku procent likmesu un lūfnu. Nazī piešu tīgus. Vai tas bija valami nopelns? Kāpēc man norādā Latvijas banku jādaļēja, bet ne dominējuši viņu daudz notikā. En tālāk negu sēnu regulēšanu neku nelimē daļu atpiršanē par to visu met esmu runājuši. Man nav nekas pretku aktivitāti betām to preizā virsām nevis savstāmies apkārt pie Dāļu cerībā, ka viņi paļīt savas galvas Latvijas virsienā pežtu apēļā zel. V vienkāršu izinājumi mūsdienās izskatās vidās meklīgum par to pārliecināties. Parliecināsi veutētu un rēšu pārvalstu intuējā konfērge. Un beidot es gribui vienēt mūsu veci laku veselības nogā smai pēdējā nedēļā, nē snolē apli palāksni un gulben. Un var cerā tikai vienu. Mēs nemākam vēl no tūrist paņētu. Man spēotāj to hipotēciju, kas parādās arī mūski neprota uzņēmī darbība. Tā mēs labi slasim go, labi pagojusi mesku kā samēžē kūзи, kā šķom sēdienas riķē iespējās pativāki ir gatavas cilvēks apēret. Laikam visiem ir tik, ka tourestā pilsētās var būt nemīga. Sēņās un svētdienās, piemēram, pusrādā vai tikai 12 minutos. Es atertu, ka kādreiz arī manā dzimtajā kuldīgā bija tāda lista, bet ka tā viena vienā brīdī tasiem piešķīlās, ka laipnība atvērtība un pakalpojumu pieņēmība ir tā pamatus un tad turpat kurzem lēnības galvas pilsētā dažas lietas noskaidās jārstavē. Vāpējā Latvē savu, jo pagājuās īsamē, aptā rezultāti un tie liecina, ka mums kaņiem ir jāgas nemaz nerunās par viņu apdīšanu. Sāksimijas tāsnīcīgas visnes avskat 26 gadā. L arī Latvēja izmaiņā visās jomās ir gandrīz bijšu pozīvu piegumu, redzamas tēlu zēnu punktā startuši unīos rādītājus - lai arī tājusi dinamikā sliktā par mums. Jopiem mēs esām trešē vietā. Un lietu protiem ir visiem aizstākiem asteigus garant. Paši Fiel veikā aptuvis ar bedrijiem irku, kas tā kāst uzmanību pirmkārt pasažēciju attraktivitātē Latvija pret pago gadun īpa mainījās, taču tarpiem iemestiem, kas to padara par izantu īpaši tiek izcāktās darbu roku trūkums, izglītībā un pārkalifikācija. Tāpēc tiešu uzvēku, tāpēc ka Latvijas ieņu valstīs organizāciju vadītā kā arī politika prāte mums to visu kārtībā un turākumā nās nekā tameta. Tad investorikā redzā bildu citādāk nekā turtu mūsu valstu pārvalde. To irmais laukes zvans. Otrā turina ir inovāciju eko sistēmu svājumu. Mums akadēmas publiskais un privātais seurā savā starpā kā joprojām nīst negrib sadarboties. Treškārt pie prioritātēm ko ja valītu izināt neskaitīt arī nokļuva politika, patiskā stabilitā, paradzimība un atbildību kā arī aizsādzības jomas regionālās drošības, enerģijas konkuren spēcijas novēšanu un lielu infrastrukturā pārvaldība. Tā savā pētījumā vairāk fokējusies uz jaunuņēmumiem un tiemro koiem uzņēmumiem. Un interesants be 80% jau koncentrās rīā. Eras inovāciju padom sēļas latvē tikai četriem uzņēmumiem, kā 15% lietā 17 somijas 50 aspiem pa 50 diva. Vēl tas task arī ar to, koju par zaļo tehnolo uzņēmumiem pirms pārīmiem: sē uzņēmumi vienā attīstā starijā vienkārši nem pamet Latviju. Tī aptuveni 70% uzņēmumu, kas to dara, jo viņi nevar smeklēt naudu attiecīgai attīstības sadījē, tāpēc arī Latvija pameta. Mēsā ziņā esmu starp centrālās un Austrum Eiropas valstīm negatīvo čempionu sakstā. Turpināji piedāvāji noskatīties sarunu ar Mariju Falkstad, kurda ir Europas investīcija fonda - galvenā izpilldire.

SPEAKER_00 11:03

And when we think about the European Investment Bank, it is the infrastructure financier in the European Union. Also investing into huge research projects, really, you know, making big large-scale investments. And what the EIF is doing, we are more focused on the small and medium-sized enterprises. And in particular, we have two different business lines. Basically, where an SME might not even know that we do it, but we basically guarantee portfolios of loans that have been generating, originated by banks or guarantee institutions. So basically, we are in the background taking and sharing the risk of a financial institution, for example, in Latvia. And then what we do, the second part of our business is indeed equity. And if that makes people afraid, they should not be afraid because we are not making direct equity investments in any company. But what we do, our role is to develop an ecosystem of venture capital funds, of private equity funds, and all types of equity funds in general in the countries in the region. So that is really our role. And that is something that we have been doing also here in the region, supported by the governments, so by the three governments, adding on EIF's resources, and then really investing into equity funds, which in turn invest into those companies, so technology companies, for example. But we would not take a direct investment in the company.

SPEAKER_05 12:42

Paulina Brezhitka in your presentation mentioned that reaching one point for startups, 70% of startups in Latvia are leaving the country. And one of the obstacles that I came to understand also from those companies is the lack of financing. Is that also that we can blame, partially blame this very passive ecosystem venture capital, or how do you look at that?

SPEAKER_04 13:15

Is that a problem or a challenge?

SPEAKER_00 13:18

It is, you know, many technology companies in the European Union tend to go abroad. Because if you have a technology founder, you don't want to be the national leader. You want to be a European leader, even a global leader. You really want to create something big that helps the society, isn't it? And in order to do so, you need partners on the road who can help you in getting there. Now, why we then need very strong venture capital teams, so those uh those people, those experts who can help these companies in their growth. Now, and then at the moment still, the fact is that uh, let's say the offers that are coming from outside of the countries and very often outside of the European Union, these are very strong, are very attractive. Uh bring you to Silicon Valley where they have a fantastic networks. And um, and it's not only about the question of financing, it's really the question of bringing up the capability to grow. Now, and that is something we want to work on. And we have been working in the last years in the European Union, uh, starting with the six countries in the European Union, more on the on the on the Western side, and we want to expand it now to all the whole European 27. Because what we need, and you know, observing this uh phenomenon, what we need is uh bigger uh venture capital funds that are more sizable themselves and then capable of investing large amounts into these uh growing tech companies. And it's not only that we need, you know, we don't need necessarily country-specific venture capital funds, but what we need are regional funds who can find the best talent in the region. So venture capital funds who are specialized, let's say, in defense technologies, in AI, in quantum computing, and so on, more focused and really can pick up the best technologies, the best founders, and then help them to grow in their home country.

SPEAKER_04 15:18

All right.

SPEAKER_00 15:18

Starting there and then going, you know, become a global leader.

SPEAKER_04 15:22

Yeah. Uh in the latest panel, there was this interesting idea of uh of actually somehow trying to form the Nordic end Baltic countries together and kind of think of that as one platform and maybe one economy. Uh uh from the funds perspective, do you like this idea?

SPEAKER_00 15:42

We love this idea. This is our logic because uh European Union is uh you know a summary kind of of 27 fragmented regions. And it's a matter of fact, these are fragmented. And um we cannot make a change in the whole 27 at the same time. This is impossible. So we need very strong regional initiatives, regional collaboration to make things move and really have actionable uh results, you see, a real bring real impact. So we believe fully into regional initiatives, and that's why since more than a decade we are working with the Baltic State together for this Baltic Innovation Fund, for example, which has brought very nice results. We are now working also on a bigger region, which is called three C's. So really combining all the three C's from the north to the south for infrastructure for innovation. In our view, this is the only way how we can really bring the best stakeholders together and make uh economic changes that make a make a make a big uh big investment.

SPEAKER_04 16:47

So our ideal plan would be like uh, let's say, cross-border venture capital companies uh that are uh investing in SMEs in all different areas. That that would be your way.

SPEAKER_00 17:00

This is it, because you know uh venture capital funds nowadays, the size is such that they cannot invest in the whole European Union. This is impossible. But they can build up their expertise uh on the different legal system, different tax systems, different uh governance uh systems in the countries, and then help uh the companies to grow and and develop themselves. But we also, of course, work, I mean, we are the European investment fund. Of course, we have European uh programs and we want to have an impact through these European programs, whether this is now about defense, like our defense equity facility, or indeed the European Tech Champions Initiative, where we believe that we can uh, you know, we can help to reduce the fragmentation in the venture capital markets and innovation through these large-scale initiatives. And what we try to develop is, of course, as well as standards, so that there are certain standards. We cannot change law, but we can implement standards and help implementing this in order to achieve then a higher level of uh investors, you know, for investors to reduce the investor uncertainty, in fact. This is one of the where we can be helpful.

SPEAKER_04 18:13

And good standards uh after some time change laws. Exactly!

SPEAKER_05 18:49

Par šo kas navis. Mēs esam drēši tā ir gusi neapmēņāti, tā tikai daudz ir bijašu apirināti ar šo produktu un pakalpojumu jāskarībā pēdējā laikā skan pat zīņas, kaš ir Latvijas tehnoloģijas veiksmas stāstēmo ja salīdzīšanu ar Eiropas līdzniekiem tad nu lietošanas avtu vienok pieņēmības Peņus priekšā saviem konkurentiem, tāli parezi izstāstīj piekļu, vai kaut ko gribat pakretēt no vienu, ko es minē.

SPEAKER_02 19:34

Sveiks Kistaps veidnā taisnīt mes arī šoamību varam ne tikai vertēt laps sliktas, patīk nepatīk, bet arī sav skaitli vērtēt lietujemu. Mēs skatamies uz 28. gadu 28. gadā identitā apliecina Repers Mobile aptuven 3 milijon reizu mensis, saukot ar vienkārtiem 3500 reizu mensie, saukot Parkstīšanās Reperks Mobile Tirmas, 2 miliona paraku Mansie. Un Vietnot 500 plus miljons Parks Mansis. Skype push for several running those populars, and play Letois. Letotājas identites upletin's Rakas Latvia sešen's vietnamis prototos lietotnis un sistēmās cilvēku dienas stund minute, apliecin savu identitā un parakstā.

SPEAKER_05 20:41

Zinku brīzka gaidro brīta nevariz bezparks vispār iztektos šobrīd, es vēl pazīgu cilvēku, kuriem navksta, un es viņiem jautāju, ka jūs esat vispārju funkcionēt savšu laiku. Bet izrādās, ka vēl tā, bet es pieņēru, ka tas ir likumdošanas vēl dažā citu normu diku cilvēku to kā var izmāgušanu, tai digitā videē nepirakstīties.

SPEAKER_02 21:09

Vari, var izmogu? Es gab teik, kad tikai laiku jautājums, lai mēs tiešām virzīmies uz to skatoties, atkal skaitru brīzma 12 tūkstošīga mēne, noslēdzē paras mobile pietiekam lielas skaitla mēs varētu noprināja, kā visa drīz, būs Latvā lietotāju, kuramas nav. Nav, nebūs tā lietotāja, kurram nav ieperkas, tas būs visa protam, kad normatīvo pus pakalpojuma ārums pakalpojumu nepieciešanība, tās ir tās lietas, kas ir nepārtraukta attīstībā un bez to attīstības došan, ja, nu, tas ir tasku, ko weidā.

SPEAKER_05 22:00

Pie strādā tā pieāte. Komants darba, turvērt, se viens patīstī veidinātu. Es gribu tev pavecēt par tā formu zīņu. Skaiku, ka te ir arī diskusīja sociā sīklas pasaušanas par to, ka jabanir reparts mobile mobile. Tāpēc vezētu vēl sitas formas un kāpēc nauda tiek tēra turšu integrācija vēlka un esaprotu ka arī te ir ziņā par to, ka šī gad 9. decembra varētu mainīties elektroniskās parakstīšanas iespējās un varbūt var mazliet nomierinātu tau, kas tur tiek plānots un kādā veidā kaut kādas izmaiņas tik sieviest.

SPEAKER_02 22:52

Jā, šī temma tiešām, jādzīta aktualizēties pēdējās pēdējās mēnešos. Mums katram, kā eso šajā rādīja karte, tikai katram paskatoties partu no abām pusēm. Es redzam, ka karta ir mikroshēma. Mikroschēma ir noteikti certificēta un viņu pārbauda neatkarīgorijas, kas paslaka, jā šīmera barīga, lai tā ierakstīta gan paraksta, gan identitās apliecināšanas sertifikātus. Šiem certifikātēm mēs apliecinam identitātību. Citiemā sako analogu, kā mēs klāti ne uzrādīt personu dokumentā arī digitā videā apliecinā identitā vai arī veidojama parakstu.

SPEAKER_05 23:47

Un saki šīs aplicinājus par to identitā par to, ka tu ir iespēja kaut ko rakstīt, tas ir vienāk, tur ir tehniski spēkstīt vai tā ir validācija Aukstāku spēku.

SPEAKER_02 24:01

Tā ir validācija, kas Mikroskain atbildīgs visām tām prasībām, ka uzleka Europas regula, un regulas israto šeit standarti. Ir mums raidas regula, kas nosaka virtu pārnacionālu, regulēju more šīs reidas regulas, isrē dažādā tehniska standarda, kas tasleg gan pakalpoj sniedzējiem, auditoriem, karšu izdavējiem karšu ražotājam tā talk. Un tas tālāk noteikas prasības ievērod un laistu apgrauzībā šammas ir šķiet ražotājiem jaizē noteiktu pārbaudžu kopa un neatkarīgi laboratorija pasak, jāšo čitu visu kārtībā. Un 19. gadā izdot esošās kārtas, pādāties, kas šobrīd pēdā Aidī kartu sagatavas, bija šīs pārbaucasgājis, bija atzīts, kad šī tam ikroška derīga desmit gadus un pēc faktisku katras gājām uz BML B un saņēm savus AID kārtas, to laika mainījās ēas regula, tad ir stāvēšē spēkā ēdas divi divi, vienādā uzlapojumu, kas nosaka to šīs mikropējas uz RD kartēm, to jāsertificē, vai jāpārbaudībā reiz 50 gados. Proprotams tās, kas ir izgājis aprauzībā tām šokē pārbaudi atkārtot pat ražotājs pats ražotājas veids, bet tas pagienājums ir līdz 9. decembrim iedod.

SPEAKER_05 26:06

Un tas nozīmē, ka tās mikroshēmas no jauna izsniegt viņu īst nevarēs, tos pakalpojumus viņās never aizā, vai to es tās saprot, vai būs vienkārši jāaidz, un mēs vis turpināsim.

SPEAKER_02 26:27

Precīnis mikroschēmes, kas ir izdots viņi ir kātra no mums plus pa šo laiku kopš 19. gada ir jau citas mikrošma verijas nākušas jaunas, kas tad atkal ir saviedrībā pieejamas attiecīgi jā šta certifikācijas pagarinājumu izdots līdz 9. decembrim un pēc 9. decembra tālāk jau darbs mums nacionāli, kur darbs novicināās divos viros tad viens ar nacionāliem nacionāliem normīgiem aktiem noteikt šo statusu otras techniski tehnoloģiskais, kur abi scenārijija prām spēkā un abu scenārijus faktiski virzam, virzam uz apstiprināšanu kur nozē ministrijai vairāk šo scenārijam tāksīte.

SPEAKER_05 27:36

Viņu par tim scenārijiem, tas viens scenārijas paredzes saprau to, ka faktisk arī vārna netik turpinātu AIT karšu paksta izmantošana tajās vai kā, to nu ganis gribāt nomierināt readī kartais pakst būs, un to arī rāda skaitli, ka šis piepersījums pēc paraksta rādī kartais pietiekam lielās, līdz to mēs nevaram izslēgt, izslēgt daļu sabiedrības un atslēgtu šopējā daļē sabiedrības, izmantoj savas readī kārtas.

SPEAKER_02 28:21

Tas būtu nepieļau, nepieļauji, jāizteik, tas būtu nepieļojami atkārtties uz 2012. vai 2011. gadu. Mēs savā digitāla attīstība esmu gan tālikuši lai to publiski stāstītu ne tikai šeit Latvijā, bet stāstīti arī Eiropā un nekautrē to skāpus uz Eiropas skatuvēm, lai passtā tik mēs savā lietoimībām pakalpojumu attīstība esmu tā tikši līdz to. Kā tas atpakaļ, tas būtu nepieļojama.

SPEAKER_05 28:58

Sabrat. Bet būtina nepārtraukība. Es parēju sabrot, ka tagad būs jāpieņiem kaut kādu notīvu aktī nacionāla līme. Un tad viss atkarīgs no tā principībā, vai šī valdība, vai nākamā to izdara, un tikā ātras notiek, to jau nevarīt 9. decembrī, tad ir pa vēlu vai.

SPEAKER_02 29:23

Protrams, ka ne. Tas būs šīs valdības uzņēmums noteikt šīs valdības uzņēmums, un to mēs nevaram atliktus 9. decembru, kā jebkurai lietai normatīvais regulējums tie ir tikai daļa, pēc tam šī normatīva regulējuma pievienrošana un ievēšanu dzīve līdz to mums vēl jāspēja to ieviest, piemērot, informēt lietotājus un gal beigās katram lietotājam pirms šī 9. decembra jāzina ko un kā viņš rīkoši uz priekš.

SPEAKER_05 30:02

To tā būtu jāpā informē par to status. Kā šobrīd tas ir vai visi takim vajadzīga ierēģini ir informēti par to, ka viņiem tas dabaņā šādara, visi jau notiek par tā kā kavēšanās.

SPEAKER_02 30:13

Šobrīd šobrīd ierēdņji ir lietas kursā. Mēs ierēdam esam jāut vienkāršās sad darbībā strādājuši kādu laiku. Prodams, mēs nevaram nevaram domāt par vasaras brīvplaiku un vasaras atvainājumiem, jo tašām līdz rudeniem mums jābūt jābūt gataviem būs normatīviem aktiem un tiem būs jāiziet to normālais pieņemšanas cekls lai tas jau rudiniem vienām spēkā.

SPEAKER_05 30:50

Oi, labi. Tad kā saka Kulbargu galdība apsūtī, kas strādās par atvainājumiem, tasu, ka tā būs notiks. Vēl ir viena lieta par ko es dzirdēju ziņās, ka jums ir faktisk pēdējā brīdī piešķirts tās tas delegējums atpakaļ. Vās vislaik tās ir bijis, bet saprot, ka varams kādu brīd bija padomais, ka varētu kādu citam tot ieparak delegējumu bet Elvēta cēver saņēms bet uz vienu gadu. Man tas likās tā dive, kur tas nozīmē, ka mēs atkal nākamad iesmu to pašu ciklu unkal gaidīsiam to atbilku būs nebūts, vai kā tas tā.

SPEAKER_02 31:38

Jā, dien žēl šis te viena gada pēc vienkāršādu nenoteiktības savūtu, jo tā uz vienu gadu pēc būtībā skatoties Budeta veidošanas ciklu, apstiprināšanas ciklu mēs nevaram ne solīt arī paši skatīties kā ilgtermi attīstības virzienājo pēc gada nav garantijas, kad šīs delidēm tiek pagināts, attiecīgi rūpīgi gādījās stiprava pārdomājumu tās investīcijas kas uz priekš ne piecie to mums dzīvo neboteikībā ir grūti grūti investēt, grūti solīt mūsu klientiem, grūti arī klientiem ārpus sistēmutajam, sistē veidotājiem faktiski investēt sistēmās, zinot, ka pēc gadu šī viena autentifikāciju parstīšanās funkcionā, joprojām būs tādā kādība tiek piedāvā šobrīd, un tad bez mākslas ēgliama attiecībā mēs esam uzlikušielāpu, noteikti tas ir labāk nekā nekas, bet tādā ilgtermiņa attīstība es tikai šimam, ko mēs solam sabiedrībai, pataks un autentifikācija bitināšana ir ilgtermiņa valsts sniegts pakalpojums mūsu ēvidas attīstībā un tie noteiktībā, un šīm solijam būtu jābūt uz ilgāku laiku.

SPEAKER_05 33:31

Un tas iemaslēks, kāpēc tas ir viens gads ir tāpēc, ka ir kaut kādā Eiropas prasības, vai tas ir vienkārši paši vienība, tā izdomājuši, vai vienkārši nekas nebija vietā, vai kā tu to skaidro, kāpēc tās lēmums?

SPEAKER_02 33:51

Šī ir tāda poliska izšķiršanās, politiski izšķiršās gan parņiem, gan par uzdau izpildītāju. No elvērt pēc puses esmu 16. gadā saņot saņēmu uzņēmumu, vien deliģējumu, nodrošinā karte unbaks mobila esmu strādājuš, esmuīši, kad celsam lietojamību un lietošanas plašumu atskatoties, atskatoes uz jebkuriem laikiem, sākot no 16. gadu, šī lietojamība ir kāpusi starp 10 un 30 50% gadā solījumu esmu pildīšu un pašu uzskatam kā esmu labījuši savu daru tiešā, patās kā lietošanas plašuma, kā teica ēbrace ganēdnie karts, ganka mobila var izmantot vairāk sešam dažādos pakalpojumus, gan valsts gan privātā sektora, unlēdzam šis ir tas pieņem, kais Riks katram iedzīvotājam Latvija kādā veidā saņēpojumu. Mēs skatāmies par fiziskās infrastruktūras vienalga vai tas būtu attālums līdz savā tuvākajā pašvalības centram vai attālums līdz kādam pakalpojumā, tad fiziski mēs zām, ka tas mūsdienās filiā kļūst mazāk attālumu lielāka laiks līdz fiziski sasniegts satikties. Tas ir tas ir daudz garāks. Sākā digitā vidē Latvija ir nošiem 10 gadiem veidas tā unikā situāciju, kad brīki ēpers mobili vai ēdieni karta tep katram iedzīvotājiem, vismaz ekonomisko aktīviem par visam noteikti, vairāk kā 11 diviem miljoniem eveid kārtas pakalpojumu plašums tadā sešce portālu un ku saņēma to epekstu mobili neidīja karta, līdz to mēs esam ļoti tuvu iedzīvotājam un to te manā būtu jāpina. L arī uz priekšumē pakalpojumus gan privāt, gan publiskos attālināti noidēm, bet padarītu vācu lietojamību unetošanas biežums, letoimības ārtas un lipošanas biežums ir aglabāce.

SPEAKER_05 36:43

Raid un turpināju svās piedāvāt jumsku šodien publicātā sarunā, kurvēši svērinātu savokātu savienē personā raidēstā takrijas ar rietumas valā priekšētāju viēnu būraju. Izvēlējos dažus ragmēt no šīs sarunas laika, ka visa intervija bija ļoti izaujoši unakto arī noskatīties, noklausīties tāpē, kas ir redzam ekā. Japas regulā rakstā zināšanās par nokļu tematiem, tāpēc visiem, kam tas ir akāli, es kaidīnu noteikti piesākot jāgam, lai neko nepaist garā.

SPEAKER_03 37:26

Tā gadas pakē. Kas tevi palīdzēja nokļau tai valdu presētā.

SPEAKER_01 37:44

Tai daudz, ka ļoti daudz strādā. Tā ir ļoti sistēmas, ka tā bija. Un, piemēram, ne sāktion, tata tikai tūri. 18. gadā Latvijai bija capitālais remonts, un visa finanšu sistēma tika mainīta, Latvija tika atslēgta no dolāru maksāme dolāru konte. Šobad, mija, es esmu palidusi dolāru kontu, rietumban patiesībā visai sistēmā mums ļāva taisēt upstream, downstream. Mēs varam veikt arī citiem tirkstākiem maksājums. Kas ir ļoti svarīgi eksportēšiem uzņēmumiem, kas ir ļoti svarīgi jebkuram klient, iznieba arī fiziskām personē. To vajadzēja darīt 8 gadus. Nu es varu kaut ko darīt 8 gadus līdznākšanu. Man var būt dažādas atgrūdība. Un es redzē, kā Komandas biedri rieska unībā aprīnot to spēku, neju tā, kompās reiz piekrit to do konce. Viņa ļoti daudz. Nē, Latvija neatgēšanas valstīs ne citām bankā spēcīgs skandāls. Nēju Vēlikas nē, geopolistā situācija, ne, unē. Un tad uz katru nē, jāspējas skaidot. Un tie kolēgi, kas ar mana komandā nodarko ar šo jautāju. Pēc tādām pārām izturēt. Tā sēdā bija smaga. Mēs izkarījām, ko mēs gribē, mums bija iespēja izstāli. Tev ir iespēja, ko izdarīt darītu. Un tur pankt rezultā. Jo visbidīga kais ir nederīts. Un tā domā to nežēlu, ka to neasidē. Es esmu par to, lai darīta un pat kūdīties nekā nederīt, unžēroti. Tas var būt man ir palīdzīgs. Es un ļoti uz rīce vēsturum vērtu un tikai pārētios muģienu ka daram, ka es dodu kā uzdavumu vai pārvē es bieži vienu lietuva tāba, viņi destaga. Viņas galvan daudz. Ne savē to liza un palīdz, tikai ir slikta. Man ir tendcijas, jāē, es redzā ka nesa, kaika pretiem departantiem nopietnās jautājums. Es var arī kazas siedas pakiet. V izvalbu tā procesu, var būt apņēku. Viņā mēs tagad izstrādījām jau internetbanku un redzu. Vispār mūs dienās ir tik daudz liku darbības saistītā veiti kukeiv jācē. Vēl kaut kas tavika, kur tā data izrādība. Bet mēs sērimām, tik daudz resursa, tavnieku resurse, vai valsts iedzīvotāja resurse, vai visas Eiropas iedzīvotā. Cikmaz laika minūtas, stundas gadus iztēšanu visu kopā, nospiežot kautā tomu, kas neko nedot ne viena patiesība. Es ar tādām lietām tas notik cīno sēšana. Es katro lieko klīšķā. Pārī es redzā parakes un jānoklišķē un vēl divrais lieki, savēšanu pārteis. Jo dar visu, es negribu to visu dara. Labāk atpušē. Skates, ne podkast.

SPEAKER_03 41:57

Tā malīgs sāds labs vienes paraklinēt latīka ir labs ar to talā konta visībā tās signā daudzā gadā. Tā bija milzīgs darības ar Rimīku virs diviem mārtiem investor nopirka vis sēnta, tur daudzīvsā par balti reģion šo.

SPEAKER_01 42:25

Tā redzom, es uzskatu, ka mēs vienga atpaliekam ar investīcijām. No Igaunijas no lietumē mēs ļoti atpaliekam. Ja mēs sadījām investīciju apju pēc iedzīvotāju skaitu kaut. Mēs ļoti atpaliek, mēs atpiliekam par milijādiem. Iespējams, viens no iemesliem ir tas pats kapitāis remonts, kad mēs kļūr neidīki pretātu. Mēs izgūdām visu, kas man bija, un tagad pārslēgties uz tādo welcome moduli kawienā gaidam ir diezgan grūties, redzā ministrē to kāda otvedas klientu kas būstā rūpnie vai pirmais jautājums - kas viņi ir no kur viens viena? Pirmais jautājums, ko viņi grib darīt un kā mēs var viņiem palīdzēt. Un tad, pat, vien neizas atbilkas to jautājumu, to ne. Bet ļoti reti. Tas filtrs jāieslēdzē. Nevis pirmajā brīdī, bet kaut kā vāti. Jo nekā riska tam nav.

SPEAKER_03 43:37

Mentalitāte.

SPEAKER_01 43:38

Mentalitāte un to jācīnās. Un tas ir pieedums. Un ar to pieredumu jabāda piereduma var mainīt.

SPEAKER_03 43:48

Igaņām lietušiem, tā vad mentalitā.

SPEAKER_01 43:51

Igaņiem un lietušiem, es kautā vētā aizrādības nozē. Igaņiem ir tik perfekts būkles. Jebkuram, kas atnāka ar raizardzība nodraboties. Viņa tāda mini grāmatina ar cilvēkiem, kas ir atbildīgs par ko, ar kontaktiem, ar vārdu bildi. Un tam investoram tika uzreiz transparents. Latvijā tā nav, mēs neesam vēl tik gatavi gribētos. Un daudz redzības aizsardzības, kas to ļoti attīstās, tagad daudzi nākuma un meklēko kāds kontaktus un to laiku visi noņemt. Lai uz Reiz ir skaidri, kuriet, kāpēc un esmu šeit gaidram. Ar jab kādu ne tikai aizsardzība ražošana jabu. Vājer labs piemērks. Es visu laiku to reklamē. Mums tur ir ļoti daudz klient, kur pašvalība ir ļoti atbalstoša. Es esmu piedalījus tadās sarunās ar tiemestoriem vai jauniem ražotājiem, vai uzņēmum īpašniekiem vai vadība. Viņmēr saka, jūs tikai nācēti, mēs jums visu izdarīsi. Un tā arī jābūt visā Latvija. Arī Rīgā tā jābūt un vis. Jūs tikai nācēti. Mēs jums visu nodrošinātu, bet veat naudu kura šeit paliks unateikt.

SPEAKER_03 45:23

Paricu, ka nodok iz tikai un kautā var veicinā to konkurenciju ar pašauībām, lai vairāk tā sēs.

SPEAKER_01 45:35

Pašaudība esnībā kautā nekstām īpašam nodoklē, kas ir svāks parametr īpaši brojka, savēražošanas sēka. Pašaudība konkurē, ja tur tas ir lēks, turētā. Job kurva kafēnā ir es piemēram, tālinu un Riga, kāpēc tālā bieži vien kafija sāktā, kafeinā. Tāpēc ka negastām īpašu nodok komērtu tālām ir lētāks. Tav to katru kafijas krūze navildas tur centi, kas uzdzēna to kafijas scenu. Un tas savu kart nozīmē, ka jebkurš tūrist, kas pie mums atbrauc, viņš jau var atcerēties kaut kādu mazu viens, es tam nopirku pārāk dargu kafiju. T viņš brauca var būt otrē uz tālruņu rīku. Te mums jāpacīnās arī par tādu pievilcību parastiem tūristiem. Jo tas ir ļoti svarīgs segments, kas nozīmē ieved naudu pie mums, kas šeit palika, kur šeit iztērēties dodavietes. Nabagu restorānu īpašnie visu laiku slūdzēs no slikte. Viņam ir jāiedod tie tūristi. Jāpalīdz tādā veidā gatavot viņu protu, mišljen zvaigznes esmu savā pro tam, bet nu var būt kaut kur mums pietrūks bšķie. Jāpiedom, var būt plašāk. Varbūt vispā jāceļo īpašu nodok uz komērts tālām centrā. Latgriežas, lai ir komērts. Varbūt tas ir izinājums.

SPEAKER_03 47:13

Nodokļu mēs parunās un vēlāk. Es redzēju skredējā tīka no spānā tagad. Jā, vairāk kas vairāk. Stratēģisks virzēns iet uz citām valstīm.

SPEAKER_01 47:30

Ja, bet tas ir ļoti sēns mūsu virzīnes. Mēs vienkārši mainām valsts. Mums ir Īrijas akcionārs, lielais darbās desmots. Īrijas miljieras, kas bāri jau no 2006. gada vai septītā. Un viņš parādīja Īru Angliju, tad mēs esam kreditējuši Vācija, mes esmu kreditējuši Portugalā, ASV, vis kaut kur. Man patīka, tas starptautiskais virdzēņas. Viņš dodat reali eksportē banku pakalpojumu. Zā, tas nav slikta. Tas ir ļoti labi, jo vairāk es uzskatu, ka Eiropā ir mājas tirgus. Tas ir vienas mājas. Un tam ir vairāki pluse, par ko drošiem priecīgāka ir Risku komanda. Tu esi mazāk pakļauts kautē turbulence, kas saistīta ar geogrāfiju. Ja Latvēja ir kīze kredītas spādu drošību spilde, kas noteikti nav slikte. Un vēl lielais plūs priekš maniskā, prieiekš bankas vadītājs, prie komandas, kas strādājot dažādās tirgos un dažādās valstīs, mēs redzam to atšķirību. Nu es nepiemēju tagad Igaunija lietuva, kur mēs arī daudz strādājom, un jā esmu pieradši, ka tas ir visviens. Bet kā mums ir ļoti vairā iespēja salīdzināt, kā uzņēmumi strādā dažādās valstīs, kāda turusa mīnuse, kaut ko viņiem ieteikt. Kaut ko paredzētu vir kādas tendenses, kas nāk no vienas valsts uz otru. Nav tā tas jāir plaša medija vidida, bet nav tāunku, vis ir vienucīgi. Kaut kāda reģione to uzņem ātrā, kaut kāda laināka, un tur redzētās tendences. Kas arī ir ļoti.

SPEAKER_03 49:31

Sām svēlēšanas ko vajētu par ko vedēt politiciem, domāt.

SPEAKER_01 49:37

Politikā jādomā par plānu par labu valstu stratēģiju, jo mēs esam tik maz valsts, manprāt mēs varētu būt pārvaldīt ka uzņēmums. Un trešiem politika labāk zina, par ko viņiem domāt. Bet runājot par banku sektoru un tendencijām banku sektora tēr ļoti mainās vidde. Jo ir lielās bankas Eiropā monstri. Daju banka, komertsbanka, unikred. Viska kas tāds milzīgs liels, kas ir vēl ir var būt ne tik gatavs kaut ko mainīt, digitalizētu un tālāk. Tad ir mazākas bankas, kas ir vairāk pakļautas, izmaiņām, jo ir mazāki tā kuģi, lielais kuģi un mazais kugi pagriezti ir grūtāk nekā mazā. Un tad paikšņē parādījās elektroniskās navas institūcijas Mīlas arī strādā tur patone ir regulācijas vidē, tā kādēlēja banku funkcijas, nav tik regulētas kā bankas, un tas ir tāds. Nezinā man lekas kā sistēmas baks, bet kļūst, jo no vienas puses tē lielās bankas, kurām ir milzīgas corporate governance mehānis struktūras kontroles drošības pasākumi. K mēsistāvam jeb kādu klientu un kā mūs kontrola. Un tad tās ir zem visādiem spiedieniem, kas ir no regulātora, un tad paralēli ir maksēmu iestādes, kas dzīvo vispar brīvi no tā vis. Jā, nu vieniem arī kādā savi savī reglementa un noteikmas, bet noteikti tie nav tikpat strikti kā banka. Un tas var būt tikai laidīgs jautājums. Vai nu maksēmiestādes apēdīs bankas, vai navakēdīs maksājus. Vai nav tirnieki pārņas kaut kādas īpašības, kas ir svarīgas. Un tas, ko es redzu un noteikti gribētu daļa no tā rietumbanka svārādās ekistēmas banka kļūst par tādu māju klientam RTL klientu. Nopirkt apdrošināšanu, pārbaudīt kā tevi iegūdīt naudu, ar Tavījov var mākslēli intelekts. Tas private banking ir ļoti mainās arī turīgām personā. Jās Kovids mainīja mūsu vēl komunizēt cilvēku par cilvēku, kas kļuvām vairāk tendēti nerunāt, netikties. Un tagad ir rodas jaunas aplikācijas, jaununa vidida, kā pieminē par mūsu jaunu internet banku, kas iesūdz tā klienta dzīve vairāk banka, ka viņš visu var izdarīt, jau banka, kas nav slikta jo tur arī rodas, nezina, tā cilvēka aizsardzība, jo bankas tam ir atbildīgs irgāks dalīks un bankas piedāvā vistu labaku. Paudīto ir mazāk iespēja kūdīties, kautā izvēlē. Banka tomēr nestā atbildību un acējā ka nepareic. Tas ir tikai la. Un tas par ko ļoti daudzka runā par to, ka mums ir jāizglīto mūsu klientu, lai tā nauda vienkārša nestāv kanto, un tā strāda, un neskau kādu labumu. Clovēkiem ne valstī bankām tam pašām. Tad tā ienākšana superaplikācija, ko banku šabrī veido, lai apkalpo un savu klientu uzturētu tā formā, tas arī atrisina to, ka tā nauda sāk strādāt. Man prat, tas ir ļoti labi.

SPEAKER_03 54:08

Vad cilvēki miljardiem sēšu kontro šā.

SPEAKER_01 54:12

Es kaut ku dzirdēju no kolēģiem, ka mums ir 300 milju.

SPEAKER_03 54:18

Atlikom.

SPEAKER_01 54:19

Atlikumu milzīki. Atlumā kādās investīciju fondos vai nav kaut kādās vēstur.

SPEAKER_03 54:25

Tā inflācija nāde.

SPEAKER_01 54:26

Vienaši inflācija noja.

SPEAKER_03 54:30

Kēls potencijāls.

SPEAKER_01 54:32

Lēls potenciāls. Tās lielās potenciāls.

SPEAKER_03 54:36

Mums mums ar viena runā par tendējā, viena vairāk redzam, ka nāk tā turī biznesme domā par tāšion plānību, kas nodot nākamajā paudzēm no to savā biznes. Šobrīd notiek vai ir sācties.

SPEAKER_01 55:03

Ja, tas proces ir esceros pirms gadiem dazmit. Novērums, ka 90. gadu uzņēmēja mainīt tā videā vairāk strādā, un viņu tikanes atlikumā vai biznesiem, kas viņiem bija. Tad vairāk apzinā un vairāk lieto se accesion terminu un vairāk apzināta meklē, kā izdarīt to, lai tas biznes izdzīvo, jo daudziem uzņēmumiem. Tas viņu uzņēmums ir kā bērns, viņa rūpēj par to kritē, lai viņš dzīvo arī pēc viņiem un tās izēma būtu slabums būtu. Bet tas visu laiku domā par to, ka mums ir jāatrod kāds veids, ka popularizēt Latviju tieši starptautiskā vidē - kāvijas. Un tas izgaunīgs piemērks ar būklutiem. Tas ir var būt māņas tās māziņu risinājums. Jāmaklar vēl jāstāst, nācēt pie mums jo, mums ir labs uzņēmumu vienākumu nodokes. Nācēt pie mums jo, mums ir iespēja veidot trastus. Nācēt pie mums jāmums ir vēl kasnē.

SPEAKER_03 56:27

Parstī runā par investīciju piesēšanu vispā ekonomiku attīstību ir jābūt kaut kādē stratēģija, ne atbalstīt lielos, kas ir tie, kas atnis t 80% nodokļu mākslinieku vai tiešu otrā mazos un ideos. Tā mazliet atgādījās diskasī, kas ne bija aktīva. Fokusēmies ka valstī tik daudz navstas ir mēs foksēmies uz kaukā prioritātajām spara veidiem, kasim no tā vai visiem vienā. Vai vispā tāda kādē stratēģijai ir jābūt, vai visatīstās paš plās.

SPEAKER_01 57:23

Gribas tikai, ka atbalsta visi, jo nevari būtent uzņēmums no mazā uzņēmuma, tu var kļūlo uzņēmumu ja tam mazējiem droši vienu var būt tas atbalstās ir vajadzīgās. Vīspārties uzskatu, kabalsta programus, gan ladam, gan automam, gan bankas kreditē labi, un esmu negribu piekrist tai publiskai taizē, ka bankas nav aktīvas bankas nekredē visu kreditē. Vai kā tu var atbalstīt uzņēmumus, un kā uzņēmumi var attīstīties, tur jāprasa uzņēmumiem, kas viņiem traucē attīstīties. Viens no lielākais, lielākais iemesl. Manuprāt, ir darba spēku trūkums. Es arī priekš bankas pēkšu. Banka varētu attīstīties ātrāk un labāk, ja būtu vairāk darbēks. Ja darba spēks būtu progresīvāks, konkurēt spējīgāka. Arī runājiet par jaunu paudzze. Manuprāt jādomā par izglītības sistēmu kā tādē jāzāk viņu mainīt. Iespējams, ka tas ir ceļš, Latvijas izrāvienam ir modernizēt izglītības sistēmu, es tikai drīks to pieminēšu, mums ir jāuni darbinieki, kas palīdz universitā vai mācās universitātē. Un personā pārvalde stāsta, ka viņi atnāka un saka: mēs gribētu algu saņemt lielāku jūs pirmās nodokļu nemaksājiet lūdzu. Ka var būt vispār tāda domu, no kuriens viņiem tas ienāk. Tad es pamājo vienā no kredīt komitējām ka jauniešana nezina, ka ir PV. Mēs diskutējām par nekas tam īpašumā no Pēnu, kas tiek piemērots nelieto tēmā, un tā tālāk un tad un tad bankas bieži vien kļūdās, ka aizmirst LTV aprainā jāņemā PV. Un tad, lai panāktu, ka cilvēks tā saprota, es sāku stāstīt uz tā, ka veju uz rimītu un pēc banānu tur šī PV un visu to zina. Un mēs var būt dzīvojot katra savā. Tas neienāk prāds var mācīties universitātā, ekonomiskā fakultātā un nezināt ka ir PV. Bet tā ir un tevi vienā jāmaina visā no skolas. Viņa no Latvijas problēmām ir tāda, ka iedzīvotāji nezina, lai tev mantot dzīvokļu no miršu vecākiem vai vecmāmiņas, ka tā kaut kas to ir jāādara. To nevari turpināt dzīvotā līdz dzīvokli, māksā komunā vai viņu nemaksētu un skatīties kā tavas pārējas pārē kāpnu tā pieskaitot pensionā. Bet tev ir kaut kasver, jāatklā mantojām lieta no tā. Par to nezi. Un liegt, ka tā praktiskas lietas ir noteikti obligātā jāvērt skolā.

SPEAKER_05 1:00:55

Vēl next, kā tas tikai saviem, dat pas topik uzlēdzīt un tastajā ja nākiem. Kuras, ilmasto festivalls, girdle seta. The stāstu expējas fatumas, dopunkas tendantas invasu, divaste conceptu, wat samba, privāt, tēft wat menīt, letsuma. Tarbitālās sastāvā jūrijan. The idea tāspo festālu tivere, unkārti nodijā tīmi. Unlāk valod svētnu jāmā čuva mākslinieku veidot serālu nodokļu stāstē kurā vienīt daudzās tārun. Pidās serējā mēs izprādsko likvienām Latvijas izgotājiem vajadzētu zināt par nokļuva naksēšanu, som būšanu polizikā izglētajām causpīnumā uzticēšanos līdz plašākā konte kā arī drosmiem savniem. Mandā nie darīs bija ne tikai kopā Latvijas labāku nodokļu exporte, bet arī savās kārteis minijas apnu piepildījās par spietam sāpē pastāstī vienkārša aprotā formā. Mekleš serē apšāgan iz nākes vāšku dienā to regali arī. Tā skatīsa, spamietas.