LAT - S05E39 - Mediāna

00:00 - Ievads
02:56 - Reportāža no ERAB pilnvarnieku sanāksmes un konferences Rīgā
29:28 - "Riga TechGirls" 10 gadu jubileja. Saruna ar Annu Andersoni.
42:26 - Reportāža no "Investoru festivāls 2026".
59:10 - Noslēgums

Transcript

SPEAKER_02 0:00

Ekonomika, uzņēmka dārību un finanses, aizvarjuši par nowu, reidījumā un rādīkstā medijā. Kādru pirmien 20 viendo 30 tatre unite. Nāikā mūsu visu, tāpēc nādes neskatīties un neklavītes. Aktuāl zīnes intervijas diskusijas kopā mēlipo tēšanu. Grams šīs mēģijām sēnās la došti kā man piegā izstāstī, kas pašē piezas galāpēc ka tikai norādījās Europās rekonstrukcijas un attīstīnieku sāke - un biznes samidu no kuriem arī šobrīd sērijus. Tā tikai notials despada zimšanas dienas sēņasu, parīšu mēnes un paspējšanu. Vas pasīja pagēšana natēļ veidās tāspijā. Vā tavā iz davās. Tā ir segunde. K mēs priecājam kopare bāku finta latvijas asociā uzņēmumiem orklā Latvija energo finā Latvijas valstāju televijas centru un organizāciju 34. Darnies kums mūsu arī visuki. Šit pirms pējās vaidmas, kur mēs paidam, palies arī tēšu par brīstīko sādījās tikai šīs sēnās laikā bet 2020. gada fruāra kā vienā izkaļā medidas sezona. Tāpēc esot visu tāšu viene kaidās brītu, lai patiekā nākamē daļu mēs paidīs pēšu mēnesas sērijā. Es esmu pieņiem sām šo reidē lapsi valodā vairs neveidot. Varbūt kādu sit apstākļos sitos kanālos bet tā esmu to darīš 4 gados. Tā dabiskas noslēgums. sēndra suntu garšu reidījās būs tikai, arī vienā staršu angļu valodā, paprasrāfiju no Latvijas uz lāti. Virat vienas kuru, es noik tikai ne iztrēšu un veik to, ka būs viens sēšo, kurās dienas kurās noskatīties kanā mēti. Es patrot, ka liteņdā pardomā un sakram laika ne tikai sūde, tāpēc nēlām patījām satīšanos un kavēšanos. Irādījās tam ka esnu būtinu liktuurs par Europas rekonstrukcijas un tēņu banknieku savāks 25 gadiem. Tāpat netā no mangāvām. Varbūt 12 gadījās mēģina atrast kā laikā vienžēl. Turiku nebija vēlā vietā unība arī fotogāšanās. Pirmkārt jau pasākumu vēnes, otraskārt arī vienu starī. Šī savpējā gadsimā laikā ļoti izmainīsi. Vējās tas nājē galvenokārt centrānu un dažas būtās sērijas - tā tagad taskomikās trīs kontinentos. Gād uzvars bija kolatīva privatizācija tīgās liberalizāciju un privātā sēta izveidā tā runā par zaļu un arī digitalizāciju. Tā māks un investī apjums kopā 36 mārdu e būtu tas 16 koladus milijus. Tad tiem, kas nezīku rekonstruk un attīstās mākslas galvenā mīta, atrodas lodgā organizācijas, kas finās uzņēmumu, bankes un infrastrukturas proakā valstīs, kurās ne piecie sīklināt tēļas ekonomiku un privātās stora. Ja mes jo projām piedziem vienkār šīs valstīm un kā vēlāk drēsīt, ar vīīs valstīs avā plānu pievēši vārtu. Tā piešķirts vienu kapitālās snieg garantīs, piesāist sītu symorus un konsultē uzņēmums kā arī vās institūcijas. Latvā spēlē lietu dienu kad vajadzējā no parakās bankas timēm. Tāīt uzņēmumu latvā kuritālā ir arab interesā. Mā skatījās lies pāršu. To sakīt ka arāsībā no dažiem elās sēņas fondiem, ne piešķirts betu, kuriem ir jābūt nieodspējīgiem un jāsāt finā mārzu. Lai gan veiksmīgs vai neveiksmīgs projet vēstur nevis tikai no fināās puses bet arī no strukturālām pārmaidām, kur šīs kapitā ir atnes. Kus kā mūsu valstīs sākāru vārnes dobis. Parāli sākstē kurā šokā pīmernie mēm saglabāt urādus tēlā kā bakes galavitāti ganā laikā gan arī tāšanā - īpaši tēņot enerģētā un kritisko pakalpoju notarībā arī privātā sortānošanu - ka simpiemšu sēri cilvēku kapital. Viennie tasnie vienojās kaurā papšanās atbaltu kā konfliktā starām ekonomikām, ispaņojot 5 milijārtu jūram investīcijas plunes sagošanu. Un arī ekonomiskās izaukses - apkārtējā, Jordānā, libanā - tikai kaimē valstīs, kuras izjūt konfliktā sē. Tā musi vairāk inte Būtīja.

SPEAKER_08 6:46

In this region of three unique countries, Estonia, Latvia, and Lithuania. First, I would say the transformation of the energy sector has been really important, and it's made the countries more resilient. But then much more impetus on the back of the war against Ukraine and the need for resilience and energy security. So that is one thing that is moving forward, but needs to continue. The investments need to continue at pace. The second thing is EBRD worked a lot with the national development institutions to help them with private equity to become funds of funds. And I think we have invested a lot in private equity, and it's really important for innovation, it's important for growth and competitiveness of the private sectors of the three countries. And so I hope that will also continue. And then the third thing is what we will be working on here in a few moments an MOU on the Pan Baltic Capital Market. To create products to put in place the policies to make it work across. So now we have one in an index in MSCI for the three countries and uh giving them the status of advanced frontier markets. But we need more trading and we need more IPOs to take it to the next stage. And I know the ministers will sign an MOU shortly on this. So thank you very much.

SPEAKER_00 9:10

As a result, the countries are not just catching up. We increasingly see the opportunity to vault, to leapfrog, as I said, using the basis of investment in fintech, digital public services, and innovation-led growth. Now, what is striking is that despite small domestic markets, Katie alluded to the fact that the region has produced some really innovative, globally competitive companies Skype to WISE, Bolt, Vintage, Nord Securities, these are just some of them. And it demonstrates how powerful innovation, investment in education and digitalization is for growth. But the scale, of course, is not going to come fully, and vaulting into this first rank is not going to come fully just from national markets in countries of the sizes of the three in the Baltic region. It's going to also come from deepening integration, deepening ties, and therefore creating more scale across the three countries. This is the area where EBRD will focus even more of our effort in the coming years. And we're looking at three priorities that we think will drive higher economic growth. I'm sure the panel will talk about this. First, deepening capital markets and mobilization to unlock additional institutional investment, both domestic institutions, pension funds, as well as international institutions. We look to expand financing ecosystem within the region and to build more resilient financial systems. Second, driving even further this strong basis of innovation and digital leadership, supporting fintech platforms, technology companies, and the broader innovation ecosystem to help Baltic firms scale globally. I heard many stories this week about companies that have been started in one of the three countries that have gone global through the use of technology. Obviously, we have uh SaaS platforms uh et cetera now being very relevant. And then third, and this is really critical, I believe, accelerating the basic the basis that's already been established, but there still need to invest to create the energy system of the future. Uh, and we have a reminder, of course, in the last several months of the importance is not just the climate transition, but it's being resilient, it's being secure, and it's controlling our own destiny in terms of uh energy generation and distribution.

SPEAKER_02 12:00

Ta man bija interesanti patlausīties, kasīs valstīm lakas kā ekonomikas attīstas prioritā turmākiem gadiem - Lietov skaidri minē kā vēlas uzlabot lielu projektu pārvaldību kā arī stiparinā fināšu tehnolo attīstībā, kur tā uzāku pirms vairākiem gadiem, bet vienlaikus arī pārveid savu finanšu attīstas institūciju lite - un izvēās niešas, kurās strādā. T piemēram, negauna šāidri paudzka savā valstīs saskā kā plānu - kurai vlasnes izvēlieties uzņēmumiem investot un sēņu interesēt, izmantojot tās liņām vītu un regulējum. Un esklēšu ka sāksīs pārstāvējiem uncinājā mes starpiskā satures nekā noslēp to mums navīzīgs un paudziem uz visām pusēm. Varbūt mums pasā priatā sitēšu ir veselība, zinātnie lielā projekta kā arī mākslinieke intelekts. Tas tie prīs tās norēks kas mums ir atstādās visliākā nārtā. Nav speciāli program, nekā vairāk izrādien, vai valsts izstrādā konētu politiku, uz tāju terņiņi, uzīmētu attilīku pasun līdzīga sāņē dienas liā. Es arujem saviem kosmosu rotējās ap savā un šķietē turpinu kurien izvedku vispārīgas frāes, no tāņot aizmēli tā starpiskā saviedībā. Tas pieod man šķērsā nesagatavots myzdavs. Betgriežoti. Man ļoti uzmanji tieši Lietuvas pārstā te tikai par Baltīs vienotību, unājiem nevis konkurēt, bet sadboties. Paklausīs koņas taicā un piefiks, ko funā comentēja finanšu ministres toges liging.

SPEAKER_01 13:56

I think we have to do we have to compete less across the Baltics, and I think that we have to do more. He's weak. No, but across Europe, across the European Union, I think we we compete too much. And I think that it's a real opportunity comes when we work together, when we do cross-border projects. I think this is uh this is something where we have to sit and leverage.

SPEAKER_13 14:41

So we have lowered our forecast for most of countries in emerging Europe, including the Baltic states. The conflict in the Middle East erupted at the point when where the momentum in European manufacturing was already weak, as businesses were coping with elevated prices of energy and uncertainty about trade policy, particularly in the US. And the eruption of the war in the Middle East sent another energy shock throughout the world and of course the European continent. And that, of course, is eroding European competitiveness, it's undermining investment through greater uncertainty, and it's creating inflationary pressures. In Latvia and in Estonia, what's cushioning the blow is the participation in the Nordic Baltic electricity market, which means that electricity prices adjust less than, for instance, uh in Lithuania. And that's because the Nordic Baltic market is highly reliant on hydropower and other renewables. Public spending related to RRF, so European funding, as well as um related to infrastructure and defense spending.

SPEAKER_12 16:37

Gaiecībā uz to, kā da veida attīstīts energiā notē unēģijas pārēļas gan arī attiecībā uz to, kā da veid atīstē kopējā ekonomika. Vūt viensātiemās arī stāstē: šādījās daudz, formas sēta unta. V mēs neatkārt un cilvēku 27 gada krīze. Bet tas tēcinājs bija lielākā tiesa sensē bija mums iz dosīs tā līāk izņāces gados, tak mūsu drīksā sagait, tā mēriņas izauksē unēši. Slēgts Enēģijas starta šeit. Viņa ir liks otvarsīgām iekšējiem, bet otra būtinus par to, ka Eiropā kopumā noszē, tās ir enerģijas intensīvās, kur mēs faktisk pārvietējām attomus, lai veidot kaunas lietas vielas iekšā kurām tas tam ražot šajās energi intensās nosa tiesu, ka Eiropā enerģijas sēnes to augstākās, gan gazai, gan savaid enerģija nekā piemēram, savienotās kīnā - kad Eirop zaudē šajās bāes wārzē, savūt tgus daļu un zaudē kopiju izlīdzē zapjon, kas salīdzin pēdējo gadu laikā izlais apjon šajās pamatīs tēpsēm, un tas ir tā daļā šīs sēnijas sēnes pasākus tē no vienas pusīs jāmā par to, kā mēs paļēm uz atšķirīgas enerģīju no otras pusas īpaš Latviemās 20 arī par to, kā mēs nodrošinām zēmas enerģijas sēņu bālz nosurēm. Viņa bālz nosarkas uzrašu lētu elektriku lētas tiks un nevaram pārveidot patējās, bet arī visas pārējās nē sadāzenās un visā konkrēt spēītās. Un mes zaudējiem ilgteņā izaugures pieņā ar kinu un ar savīt valīm. Latvāts daudzās pēdās gados nekā produktivitā. Man patīks un nekas pretē, tas forvēts ne vairāk bet. Ja cilvēkiem makā vairāk nekā viņā reāli produktus starpēm. Latvijas starpēm asņemtās nāztēm. Mēs izņēmās norme ir savā, kas ne mazāk eksportējiem prē un pakāpiem nekā importējiem. Tā mēs importējām vairāk izņotties un par šo apju mēs paidām savās valgus. Kas navspējs, tas ne luks. Kas ir instinājums? Rīstējums ir koncentrēs uz produktivitās piegšanu. Kavēlā produktivitā divas veidos palē notīnē, lai mēs varam vairāk ārtuu, spēlē klātīs katram cilvēkiem līdz to paugstā vien brādīgum stuntu, ja viņam vienkārša viena vairāk nespējās ārts, bet tam vajag zemē sēnes un plā viņu piema un otras veiks pa augstināt inovācijas kapatā, ja mēs vairāk niegodam izpējas attīstībā līdz to palietinot spēju radīt produktus, kurat pa nākā cenu vai vairāk veidra kā būtu pieņāks, tā mēs arī produktivātā viena izgledotājum un esmu stabilizēt viņu, tā lai algunes neaug daudzās. Pirmais uzņēmums būtu koncentrēties uz to un panāk, ka mēs dabojem, ka mums ir exporta pārsoras par import. Tas Latvija noteiktās sneaks, kas ir most pamatuams, dobis labāk par sasnieg, pa augst nē produktivāti jākontrēs katram cilvēki uzņēmum and los nepo.

SPEAKER_04 20:39

On the startup end of things, where do you feel at the moment momentum's coming from? And what do you think is is slowing that down?

SPEAKER_07 20:47

So momentum in startups always comes from the founders who are starting and building these businesses. And uh it's something that's incredibly hard to do to scale very big. Uh, but that's where the momentum comes from. And the reason in an ecosystem like this it it works much faster. The snowball can roll downhill much faster is the community is very small and tight. So in London there's a very big startup community, but it's much harder for a young, ambitious founder to find connections that can help them, uh, angel investment money that's very close to them. Here the community is very tight, and those who are successful uh reinvest locally, angel investing, um uh supporting organizations like Startup House to support the next founders, and that's what makes the snowball uh roll downhill faster in all three countries.

SPEAKER_04 21:35

Do you think that's an advantage for big business as well, having a smaller community?

SPEAKER_09 21:40

It is for sure. I mean, one of the reasons why we want to invest here in Latvia, not in Germany, where we are coming from initially, is that we see uh there's uh good ground for innovation, first of all, and and we believe as well that we have a close cooperation with the government, so it is easier to access government authorities as well. And I think It will be easier as well to start this innovation what we're needing. So we have applied now actually for Innovation Fund, uh Cinea with a breakthrough innovation, what we're doing, which is more a technical innovation. But what we have done as well is that we combine it with AI. So we have involved an AI company in this application, and we we really believe that this AI application can be even more efficient in this process with this new technology. And we see as well that this there's a huge demand for decarbonized products because that's uh we are not only Latvia, so we're exporting 75% of our production goes to the Nordics. And and we see as well a big demand there. So I mean unfortunately a green economy, green transition was at the end, but I think it's I think it's clean tech what we are doing, and it it is innovation what we do as well. Innovating traditional industry, but combining that as well with AI in the future. And I think that's of something I think we can do here faster in Latvia or in the Baltics in general.

SPEAKER_04 23:00

For sure. I mean you could argue, as you say, the green transition could very well fit in the innovation bracket. Tell us more about why you are making this big bet in Latvia, though, for the carbon capture plant that you mentioned.

SPEAKER_09 23:12

I mean it is a big bet, but uh first of all, we are a family company, and for us, we see for us and for our industry only a future for the next generation, for our owners actually, uh if we decarbonize, because we we see that really as a demand which comes comes from the market. Secondly, of course, it is a business case because we know after 2030, only for our cement plant here in Bruceini we need to pay more than 100 million per year for ETS CO2 allowances, and simply we want to hedge that by building something, carbon capture and capturing and then storing or even reusing CO2. Um so and what we're doing here in Latvia is yeah, as I said before, we have these Nordic markets and they're really demanding the product. They want to have decarbonized products, and we see as well we are in big competition as well with others. In Norway, there's already one existing, the only one in Europe, decarbonized cement, and there will be another one, I assume, in the next few years uh as well in the Nordic market. So it's not that we are only want to do this transition, but we have to do it because the customers are requiring it.

SPEAKER_04 24:16

Yeah. I use the word bet just there. I mean, uh that is what venture capital is, right? In many ways, it's placing a bet on on startups. How are you convincing people how easy is it to get outside investment into Latvian startups? And how willing are people to place bets here?

SPEAKER_07 24:35

So uh very willing. Uh so if you look at uh Latvian, all three Baltic states, uh all of the major uh venture capital funds from the US and Europe have some kind of investments here, or almost all of them. Uh they all come here regularly. Um and uh the the ball the Baltics are on the map for sure for all those. Uh so when I travel to London to meet funds, they also they always want to find out who are the next companies that they need to get get get to know. And and that's uh you know clearly on the map. And the reason is you have a whole list of success stories that have proven that these small countries can generate uh amazing s successes and and because that community is tight, then the investors are coming to to look for more.

SPEAKER_04 25:20

You talked about a snowball earlier. How much is it also about a flywheel or of, as you say, a success story who then comes back and reinvests in other startups in the ecosystem? And how much of that are you saying?

unknown 25:33

Trevor Burrus, Jr.

SPEAKER_07 25:33

I i it it is, and and because the community is uh is small, you have successful founders who are themselves they're personally invested. So in some sense, it's easier if you're a successful founder. So uh Printify, which is uh uh now part of Fuel, which is uh print-on-demand world leader. So the founder of Prentify is now a major supporter of Startup House and on the board, he's reinvesting his personal capital. He could go and put it in the markets or you know, buy yachts or whatever else, but he cares personally, right? And it's this we see the same. We see it uh David Hindu in Estonia, Thomas Okmanus in Lithuania. So successful founders who could do all sorts of things with their money, but because it's a small community, they care about this community and they put that money back. And it goes with it's not just capital, it's capital with uh a lot of experience, connections, and they're the ones that then are creating this flywheel because they're helping the next startup founders be more successful than they would be without this help.

SPEAKER_04 26:36

What do you see as the biggest challenges facing the region at the moment? I mean we talked about some of them with the finance ministers early earlier, but it does feel like there's a a lot going on uh globally at the moment that's making the world of business very difficult.

SPEAKER_09 26:51

I think it is, of course, the size of the single countries uh which is challenged because of the market. I mean there's not a big enough market for us as well for for products. So I think that makes it necessary that we're cooperating. And uh I was happy that it was discussed in the previous uh panel that the Baltic countries should cooperate, but even together with the Nordics they should cooperate. Um the other thing I see, and we addressed it as well in in last week's uh meeting from Foreign Investors Council where innovation was actually the big topic. And one finding we had there as well is that there is a gap between universities, what they are doing, and what uh companies need. And and that's uh something I think this gap we need to bridge more. Uh and uh because there uh there is a lot of good research done in the universities, and I think as well in the topic of EI, but it's looks like it's a bit uh different from what the companies need. And I think that's something which has to be bridged. And I think there can be ideas how to do that. I mean we are discussing now in our company um how how to closer cooperate with universities and bring in even or even invest into small startups which are linked to our industry, at least for to some extent. Because I think we need to set to set to a critical mess uh that there are bigger investors smaller startups to to bring up our focus innovation.

SPEAKER_04 28:09

How about challenges from a startup perspective? I mean you've been very bullish on it, and you know, the the talent that's here, the finance but I mean I cover tech in London, which is a thriving tech ecosystem, but we all know that across the Atlantic, you know, there's a lot more money and a and a greater concentration, arguably, of businesses. Um where d where do you stand on that and where do you think some of the challenges are for for your startup scene?

SPEAKER_07 28:35

So I think the um uh uh the challenges uh there's still some challenges in terms of capital at the very earlier stage, so there are a lot of investors coming here, but um each of the Baltic states, uh Latvia recently launched uh several new small pre-seed funds. You know, we need more of this early capital that is effectively just multiplying the number of founders who are trying to build something and helping increase the chance of success that one of those seeds grows into something very, very big. So I think that's an area where we can still do more.

SPEAKER_02 29:25

Es ceru, ka jūsu atbalstu. Pirms daiem Latvija izlākās kā inatīvā, kas šodien ir izaugās patām nopietnu izglītības programām. Es runāju paru vienu no nozīmīgāk tehnolijas izglītības kopienām Latvām ar mētu tehnolo būtībā. Organizā misijā, praktiski palīdzēt sievietēm, mēģinēm un nok arī citiem interesēm ap būtās prasmes, mainīt karienu un drāsmīgi izaistītās tehnolo. Dasika talls ir kļuvšu ar apāksībām, mortī s tēmā skolām, uzņēmas programām un regionālās kopienām visā Latvā. Star būtējiem notakiem ir momens tēkones - tēlā smoke sāktons, kas pār noti ļoti sērdējā. Norzymu mliecki arī Speakrue. Vruti 20. gadā tās programā piedāvās vairāk nekā 11 tūš cilvēku, bet Saver Tē viens savēdz vairāk nekā 15 tūšo daimiek. Kav vienm rašiem sastniegumiem ir lavi organizāta komanda, kuras priekšā šo da irvusi nā Anderso, kur arī esmu ținējusi uz sārhu. Tagināta organizācija, vai jūs domātu skā tikai tā bija vairāk tās kā projekt, kas ir tagad, vai tomēr tā doma bija. Pašā sākumā līka tam ir jābūt noteikti ilgāku gadu projektā.

SPEAKER_06 31:08

Mēs sa domājām tā gadas perspektīvā. Mēs uzādījām pirmā pašu pirmā mērķi, ka mēs gribētu līdz 2020. gadam sasniegt. Un tagad es domāju 20 tūkstošus, un tagad dais gadu svēlā mēs varīki, ka mēs esam tās mērtes pārnieguš, jo mums ir vairākas 65 tūkstoši uniks neka divreiz vairāk paisē, bet tas skaits tomēr vēlīgs.

SPEAKER_02 31:46

Es atceros ka savā laikā tur arī pie pašiem sākumē runāju turētu laiku ar Māksimu, kurš bija tā laikā Senžija vadītājs, viņš teica, tas tā ir liela misija sievietes iesaistītē, es nezinu. Man tas būtu tāšu to darītu, un tā bet to skataes tagad, atskatoties, tas bija misija, vai jūsot uzlikus grūtu.

SPEAKER_06 32:19

Tā misija ir arī šo gadu laikā mainīsi. Mēs esmu pārtransformēju šo tā, mēs foksējās tieši uz siebie iesaistīs IT uz to, ka mēs runājām par digitālo prasmu attīstību kopumā saviedrībā visiem, un tādā ziņā šobrīd no pēdējos gados tas fokus tieši uz sievietēm un tāmā zāk, kas to iesaistī, bet es teiku, ka pirmajos gados mēs izkarībā ļoti labi parādījām, ka tas strādā un kā mēs to varam, un tā interesā ir bijusi gan no siebie, gan uzņēmuma pus, un tieši Akcent ir bijis viens no tādiem selmanlažiem, Latvija un Bātiā. Kā Aksen bija vesus būtina, kas saucā šīgo sēri un tas, ko mēs arī parādījām pašam aksenčera, fokusēties uz šo aitoriju unicī strādājot ar tā kopienu, ir iespējams panāk to, tas bija arī rezultāts viena gadījumā, kas parastiem būtiem nākā pusēta pusie, kas ir tās mērtis unši sadarībā sen, es sasniedzām to, ko mēs dzīām. Tas izrādījās ļoti paicami, vai tas bija viegli, es teiku: ka no viens tas ne, jo vispāktiskā sektora, tēm finā tik daudz, dažkārt partneriem ir daudz ar cilvēkiem, tikai darba ir daudz, tas nav viengas, bet tas ir ļoti apbalvojuši darbs. Pām jau redzēt tās sievietes, kuras ir mainīšu savu kādušas savuksmi labi pelna dzīvo tādu dzīvu, kādu viņš ir vēlēšās. Tas ir tas brīnišķākais apbalvojums, kur dēļ, visa ir vērs darīts.

SPEAKER_02 34:20

Protams, jā. Un tas fokus māja notikka tāpēc, ka jūsu piepildījāt savu misiju un šobrīd sievietes ir ļoti daudzīt, tas tam ir kaut kāda citiem dēļ.

SPEAKER_06 34:35

Ne, tur ir cita iemesli. Es domāju, tas merķis par 50% sievēšu IT, tas bija tas bija sākums pat sākums bija tiešām iepazīstināt vienkāršu par iespēja savāk sievietes ar šo tēva profesijām un arī programmēšanu, bet vēlāk, mēs uzādījām šo tēnu merķis, ko tiekties, vai tā fokusā mēņa bija vairāk saistīta ar to, ka mēs pārmaiņā ar to, tad, kad mēs sākām bija milzīgs programēšanas speciāls trūkums, gan laatījā gan visā pasaulē bija ļoti IT speciālisti, un tas kaitā vairāk sievietes, lai veicā šo īpa svaru, tadējos trīs četros gados mēs redzam, ka tas pieprēšanas pēc tām juniora līmaņ programētājiem ir ļoti nritties. Bet ir liels pieprasījums pēc digitāliem prasmiem kopumā. Šobrīd brottam, mākslinieka intelekts ļoti dominā, kiberdrošības prasmes, datuanīkas prasmes, mašīna mācīšanās ir tās citas prasmes, kas ir vienākušē, un kuras iznajmāk pilnīgi vienam. Tas vairs nav specifiskām profesijām, tikai ir vajadzīgs arī specifiskās profesīs promēts, bet būtībā īspāti par kiberdrošību, mākslinieku unklu lietošanu ikdienā ir veidīga pilnīgi vienam. Mēs arī esmu persēšē no tā, ka mēs strādājiem tieši šo dzimma līdzvaru, ka mēs vispark strādījās uz ekonomisko attīstību, ekonomisko spēku un stabilitāti, un mēs gribām redzēt Latviju kā šo tehnoloģijas lieluvalsti un mēs nevaram redzēt Latvī kā tehnoloģijas lielu valsty ja arī vīriešu nepiedlās tajā izauksē un digitā prasma apgūšanā. Tā kā mainot strādājot izmanībā kopā arī, piemēram, ārvieto ministrī, mēs un strādāši 2008. gadada, būvē Latīs tālu un ārpus Latvijas un redzot to kur tās prasmes, kuras mēs zinām un varam iedot sabiedrībai, kā tas var palīdzēt būvē gan iekšējat vienā Latvijas tēlu, tas arī ir mainījās mūsu fokus. Mēs esmu pamījuši tāu spēku un tā impact plašāk kā vienas sabiedrības daļas interšu pārstāvēšanu itai nozē.

SPEAKER_02 37:13

Un tas kaut kā automāti man arī lieku uzdot jautājumu vai 10 gadu nav pietiekām lapsonas, lai domātu parbūt pārzīmošanos vai kaut ko tālīdzību, ne?

SPEAKER_06 37:26

Mēs esam diezgan daudz domāši par zīmuli mājuņu. I pēc pāras gadiem mēs esam piegājuši tikai braisturmojuši, radījuši potenciālās citas zīmē idejas balsojuši par tām, jo tur vairāk iemesli, kāpēc Rigate Tech Girls ir teiks daudz jautājumu par to, kāpēc Rigat Tech Girls. Pirmkārt, vispār girls, jo mēs tikai strādājiem ar piegušanu cilvēkiem un arī no pašiem pirmsākiem ar sievietēm, nevis ar meidām. Un esmu saņām šo jautājumu, kāpēc es sacties Rigat Tech Girls, un esmu esmu domājuši, kas pārsaukta citāku, un tad otras jēši, fokus un mainās sabiedrību kopumā unik viena uz iekļaujošu. Bet godīgi sakot, kaukā esmu vienkārši no visē atrastu lapu alternatīvu.

SPEAKER_14 38:16

Viņat dabiski, vien atnāks dabiski, iespējams.

SPEAKER_06 38:19

Jā, iespējams, atnieks dabiski. Un savērt tas pozitīva, ir ka Rigat Glums ir viegli atcerēties, viņš nav apdrodoš, ne viens najūtās apdracē, ka Rigatek Glalās vien kaut ko atņs vai tagad ir naidīgās sievietes viens, viņa ir pozitītais konotācijas, un mēs pat esmu dzirdējuši tādaju ka esklausās pēc tās Rakband.

SPEAKER_14 38:45

Prasī, kaut kā es arī uz tūma. Tā, turās asociācijas ir iedaistītu galvā, man viņi tad brīv ļoti labi. Bet tas nav slikts. Tas ir ļoti labi.

SPEAKER_02 38:58

Daismit gādījā ir protams arī kaut kas tāds, kur skatīties tākotnē, un es esmu panīgs, ka jūsu ne tikai labias ir dzimum tur līdztiesība tajā visā tēmā, bet arī eet jau pazienāti runāt par digitālām prasmēm un dažādu profesiju šķērsā, taiskaitā publiskais sektors un vis pārējais, kas tad ir tas tāzvaigas vien šobrīd no tiem nākamējiem 10 gadiem.

SPEAKER_06 39:29

Tas ir ļoti labs jautājums, uz kuru es domāju, ka šobrīd pajautājiet jebram cilvēkiem, kas notiks ar mūsu pasaul un digitāla prasmēm un vajadzībām nākamēs 10 gados atbildēt ir ļoti grūti vai arī tādām laiks var atbildēt, tad domāju mums ir daudz ilūziju par to, kāda būsēle. Es domāju te, ko mēs turpināsim darīt pilnīgi noteikā nākamās 10 gadus ir sērt līdz, kā mainās pasaulē un kas ir vajadzīgs darbā, kas ir veidīgs mūsu ekonomiskā attīstībā un stabilitā un drošībai un to mēs arī piedāvāsim. Tā mēs esam attīstās līdz šim, ka mēs ļoti sēram līdz, un mēs kā nevalās organizācijas ir ļoti flexibli. Mēs varam ievaudzīt jau vajadzību, un mēs varam pēc mēneša jau piepildīt, pēc trīs mēšiem, izveidot programmu, vai esot šo programai pievienot pabildes trūkošu informāciju. Tā kā šobrīd, piemēram, mēs esam radījuši jaunu programu, kas aucās digitālā jaunu, kurķē tieši mazot uzņēmums, atbalstīt digitā transformā. Tā mēs ieraudzījām, kas ir veidīgs. Mēs izpējām kādas tiešu prasmas ir veidīgšie šērijai, mēs atradām lektorus un uztaciem program. Tas ir eis dabs, un tas ir tas, ko mēs arī turpināts darīt, tas ir tas, ko es var apslīt. Bet nu tā mēs redzam noteikt ļoti nozīmīgi turpināts būtu šī datu analīti un izpratne, jo ar viena vairāk visās datas jāmat ķirdrošība un kibāši ir pilnīgi visos sīmeņos gan uzņēmums gan privāties dzīves izpratna par to, kā darbo uzdarbojas krānieki, un mākslinieku intelekta tur tās iespējas ļoti attīstās un cilvēkiem ir tiešām ļoti ja, lai zinētu kādu paredzētu kādas ir tās iespējās un kas tev pasākā. Māksliniecais intelekts nekā nepazudīgs, un noteikti tur tikai jaunas lietas katra dienas, turkas priekšā. Es šobrīd ko es varstā, tu ir kois droši zīnu par tuvākiem pārras gadījiem ir tieši mākslinieka intelekts un izglītība būs tās lietas, pie kurām mēs ļoti strādāsim.

SPEAKER_02 42:02

Ja, tas ir tieši tas, tās ir arī tās vertības ko bedijām pārstātu pēc tikai vienīgi atbalstes 100% atbalstās un jabkurā brīdī sadarboījumu priecīgs un paicīgs. Anderson kopā ar mums studijā arī agglās vid 10 gadus la iz dodas jums. Reklamu, kurcinājām visuatāju klausītāju uz Intu festival. Sastās jūrijas nē pagāte, un patiešām festāli noti tas bija plaši apeklē, faktisk ļoti lielisks. Tāākie vārdi ar fijā organizatiem. Lielks notikums tā grupu - šķirmā publiskā prezentācija pirms sē. Instoriem domāties propēšanas nirga galā un varā to arī sēnes neterēšu reidīt un gargas vienādas is darē to paši, aprodēcija gēšanas docucinā. Es ka riņāms pieņas neikāku pozīciju un rekomendē simku, bet ko ir svarīgs uz to gribu šo gadījumu iz divie vienes. Tas irmais lap ilgākā Latvija uns. Kas tomēr ir valstīs uzņēmums, kas ir specifiski nēsā visā stāstā. Labnes konstants, kā konsultantsā procesā izmēlējās piedzēšu irgmanā kārus. Lukas par šī uzņēmumu ceļo bieži.

SPEAKER_03 43:51

Esāk, šeit, kas tāļumē. Stakeholder Sky valod, Skyra weiza, ispilled. Monsieur Jamaica, we can't say that process who has to need a private sector. But we started throw sectors, you should be sustai sept project. There's ites to kas viņiem tikai spiedāvs. Tā vienkārši, to kurtu savas.

SPEAKER_02 45:02

Like grupas valde priekšā tai izmaņēšu prezentāciju. Dažas jautājums tomēr viņš izlaidas. Tāpēc es noķer viņu pēšu prezentācijas turpat skatus un vēl mazījās pār tā nijantu. Uzmī mūsu savnē.

SPEAKER_11 45:23

Usturēšana plus būtnie plus ražošana, kad es sawētā papildināšanu, un kas savu efekt un savā ietekmē un tas tā kombinācija arī veido. Tā kā ziņā. Par vă exmīties gan utrēšanas uzņēmums, gan būtnie uzņēmums, un ražošanu par sevi. Kādram ir savā plu minusi. Mās palēko kopā mēs redzam, ka tas ļoti jaudzīgs. Parš tam stabilīgs un iespējā stāviku izauks un eso nevošu investīciju.

SPEAKER_02 45:59

Parmēvāumā inventor tikai sāktiv. Tā ir jāvūt sakci. Tā jošan unāksivā. Kav tācijas.

SPEAKER_11 46:16

Es ļoti respectījām šāciju galā v mūsu sēņas un sākonāju tā arī defināte. Un palotīm irādījās arī un cilvēku un līdzēgā vienošanās unavas balā. Un savā visas pārējas, kas tiek izniec paru, tā tie tomēr ir piebaid līdzekļā uzņēmā attīstībā, es to sētimku kopā ar mūsu plāniem, incijas plāniem. Tas kopā veidot ļoti tāciju. Mēs turēram tā ļoti atbildīgi pret valstie šo sēlījumu.

SPEAKER_02 46:57

Es investor zī arī valstē pārtu.

SPEAKER_11 47:06

Es kaļauju kar no turī apskatīsies jo pa lielā s tiešām ir viens no īpašniekiem, tie šobrīd, jāunē, mēs esam spēj, izstēņot arī šīs īpašnie vadzības, un tā veidā demonstrēt šo spēku. Dē, ka nākotnē tas tikai tābilībā un dividends politika tikai attaisot sēnja.

SPEAKER_02 47:32

Vars jautājums par dividendu salju. Tai ir strādā neklīt svējā 7% to 2000 jā, turbūt jūs katās pieņots dividendās arī izmākslē 20% no peiknu. Tā kā savē kopā sāskar jums ir lielās vienādības pirmīšanu par kapitā jāmā tehnologijām turvals sēru sērošanu.

SPEAKER_11 47:57

Irs ir pārēks laiks. Mēs šobrīd esmu bijām 10% valstīs kapitā siedrībām un valstīs tā regulējums vika šē 90% dividendu tiek noteikta valstās kapitāles saviedrībām. Tā kā da zņēmā tas ir jāvēro un arī te pārē pirmā gadā periodē mēs arī izvēles tā tak, jāistorām ir tāktā diva dividendu politiku bet tāksotties vai lidās garākā termiņā mūsu tā veselīgāksme ir 65% dividendu un 30% attīvē tas spējam gan attīst gan arī būtu pievilīgā invastoriem. Es tur vairāk ve tāds pais laiks. Vienlais arī šo 7% izniegu arī kaukējām faktisk arī mainā šī dividendu politika, tā ir pietēka piesardzīga, jā skaties arī iepriekš glu rezultātus un tagad redzā potenciāli tā rūpīgi strādājot mes savē šo dividend dividendšu šapju to sadījā.

SPEAKER_02 49:12

Tā jo jautājums eskaņē par tam par to kāst attieks pēcākum akcionāriem. Vāšās valstīs brūtis go tikai, kas paradījās valdībā savaras piegā to lēgus to, un var būt ne pas kaidot, tak manikā malāk un aktionā tas tikai.

SPEAKER_11 49:38

Es darmu es klūšu godīgs runāšanu tā navēsa idea, ideālisām viendokli, ja turēma ir neatrīgā paduma, tai saņēma s Sējas Sēnēksko sēņas, savasības plānes savas intēcijas plasīm vadumē strukturā piee es man būtu grūti pieņemt situācija kautas potiskās turbūt spēku pieau, nes domāju ka tē tā viens deka mēs neiku. Un turības deklarācija un arī savienē faktisk ļoti atbaltuši un virtu šo šajā jautājum es personīgi ļoti mazu patisko skupe.

SPEAKER_02 50:35

Es navienēt augustīs kaltā šim festālu un pašu faktu klubs. Kā generā partneriem kas šodnka sēban unētā. Lokā pastā pasākumu organizatora inte.

SPEAKER_05 50:59

Mēs viens turpinātu pagāšā gadā ļoti veiksmākās duā no viens pusēju invasorā pasīs jau invasor, tikai sāte līdz nošķiras skapes un tēmas - attēli fināšu prātība uzāk tāms, piemēram, kasākt investēt, kas suļ, kā izvēles instrument un savuorāse un galvenās skatuvas ir attēli vairāk, šedēšanu inutiem, kā būtu prasīs patru. V būtas investīcijas, nēstam īpašu investīcijas un turnes arī tāvena lielia teatai Latvā pašēka vape, kas un turbās un tālko. Tas viens pievienoj šo klā ir tehnoloģijas skatē, tā ir trešā skatov, sorta jokman es organizēm, un tā nosikās lēsa šēme, tieši saisīt ar technolijām, voidā technoģijas izmantošana un investī lānu pieņemšanai vai attēli tieši investējot tehnoloģijas. Provākās arī SpaceX IPO un Antropika Ipo ļoti lielās aktuālās tēnu patelā valā akāku un lielāku un prasīs intuiem interesantā laikā mērena daudz vienē brīstīgā finālu finku likloņisko ricinā, kas ļauj, pas valīt savīcijas godā vai vienkāršās finansas godrā un arī šienā skatku un turbē, kā instēku intelektu gan tā līdz mākslinieku intelektu, lai vienstē good. Festival formāts tieši lielisks ar to šeit attiekās ganzēš, gan jau nieši. Pavērt savu varbūt reizus kā citā inasīs iespējām, kas tālt, un tieši otrāti, jaunieši, vai māksīties no priedēšiem intuiem, par savu risku tolerāciju, arī būtentiem unapērteta adīku un tālāk. Abas pūšanas pēdzē vienaši vai ļoti matīta un tas ir svarīgs festivals navenses šeit n tikai saturas un spīka unēm - šai ir vienokļa apmaņā, cilvēki runā, un talās un networkings notiek un brniešķijas sīņā noikē tieši ne uz skatus, bet tie notiek gaitņos un tā prominā. Tas patījās Intu festival divas lielas bankas, Sigņābanka un sēbā apvienās un kopā mes darām intu festival milzīks saņēm un tikai parād, mēs kopā varam sasniegt daudz vairāk nekā dara individuāli. Šīs ir kopīgs sādības projekts un tā ļoti patīga visiem, ne tikaiiem. Tas ir kahr sie savuņ. Intu festiālā šeit ar komunikāciju apkārtē ar maziem pasākumiem, kasiem notiņām, ar izglīto šiem materiāliem, ir tikai informācijas nodrošināšanai skaidro, trājiet atkal unkar cilvēkiem. Tās ir tas, kas ilgā būtībā. Es uzskatu informācijas irna, ir daudz likšu kanā, kur informā, bet startu informācijas pieme un star darīšanu ir ļoti liela plais. Mir jāpāk, mēs savzinām to plais un tā irme, ka mēs palīdziem cilvēku spāsu s invasīs fabrišanu intuiras gattu, kur vienu par nāk un dienas beigās jautājum, kas būs tās slabīsi investīt, very paskaīs patru investē vai kas būs darīs mājās. Ne variedot savā finā. Mēs gribām, lai tā finšība realizēti reālās darbības. Pārāk ar investi, samazināt šo plausu un panā, ka investēšanu par tā mainstream, bet mēs nevariem gaidīt ludzējus rezultātus.

SPEAKER_02 55:00

Tā palā to Latvai katras iedzīvotājus, tā loves un rūbes par savu likas sigienu, parūpais arī par savu finanšu stabilitā. Šiau es nedomāju parku valku bet par uzkārmā izgūtīšanu līdzifikācija. Vas visā gimneisāšanu. Varbūt mums tiešām katad diena televizorā būtībā būtējā par akciju turēm vētībā un bīnes kopumā. Es daru attvēšanas un investīj šo expertiem, kurš daudzās autotrijās ir paistami par to kā negūšanu un viso investīcijas valodā. V vienkārši. Kas tas. Usaving par gandru.

SPEAKER_10 55:57

Tas prasu ne normalu doņēks uz kāptu savu stru. Neudzās, bet festāli domā štātu. Safiski to avnīmuatko plobi. Tā esinu kayat man, vai tikai esat vient savā problēmā vai citiem maritāte projās sēri skype, es virks tram tikai tēksmas gadījum. Runā par neveiksmēm, arī tārādē populāri investēli nekad ne būtu tas simprecē veiksma. Ja vien to neistar tiem, izrādat, nook nad procentiem, kur nopirku neinvestere. Microtechnology vai video pirmiem trim gadiem to viena lotrijas biļetas vidē, li viena lotaris bietas zawoda ir absolutas mayratums, but irriks stāstu. Un šad festival jajli apruži zaprasu, kas tēvia notija. Visatīvā, kais ir nave. Positiva es ir norma dzīvot, līdz to mes to dzīvošanu pieņas kā norma. Kavāni izabsā tā ir norma, everyt parasti jauga, tīri augu. Zaudējuma apkārtē ka negaidīta, kas arī norma bez būtībā, kas neveroti vse laiku viena virtuain, to esoim kā tady un nepatīka. Tā ne baffete Microsoft vadītāji za limitze darīsiņā mesam iznāku pirms salīdzināšu nesavan laika. Thee tavā drošības spēli kasīta, tie šviet jaunība savīvā meidināta arī visi mēģinari tūnicā kuršanu drošības spēlanu. Tā navīgs veido drošības Lekcija bez izpējas viera. Šabīta Latvia ļoti labri strādā ganāšu sektora sētu skolām ir daudz dažādas progras ir individuāls sīks ir kurs ir internetā. Mēs palādījās investīcijas skole ir pirmą jūnie var pietrest investīcijas spēlē ar labām valamit, šīs statīstās, parce investēšanu tikai nostaņas vociniem. Tā spēla no 16. Vasamē, tu var patrina tesam, tak tā drīks, sakatē mēģina, kaut darīt nevis tikai to varstāk trendēties par te istaniem. Es domu, ka izglītībā sistuma var būt, bet espat personīga skolām ir finanšu protēbas jautājums ar vienas stundam. Ir progreso gadu gaitā novēro, piemēram, laiku, pratu zintu par laatiku, pensij tā aggā būt. Tā zināšanās izpatās das ganbas mūsu mūtiem laikā.

SPEAKER_02 59:16

Gaidīt grīzām izvērtu video monologu no mannes par to kas kanālā mēnepo būtījām sezona. Es atgāno šķiet, kurbē garām nākammo sezonu varsīšu valodā neveidusi. Kas ka esmu gupuši atzinību no blognes manē devis pamodināju un arī motivāciju sakā veidot savā angļu valodā un papināt ideogrāfiju no latīt uz lietuva unigru. Bet tas vis vairāk kanālā. Alās nu šīs sepās apstīta patie arī skatīt tāši. Ar jums takmē tāmē. Plikās sepans pējā rejma un tāšī pēja raidījuma tē. Malim silā un salva.