LAT - S05E40 - Mediāna

00:00 - Ievads
03:26 - Ziņa: SpaceX un Ilons Masks
06:56 - Komentārs: ECB "iet pret spalvu" ar procentu likmju kāpināšanu
08:43 - Komentārs: Kulberga eksperiments ar ministriju budžetiem
09:34 - Komentārs: LAU Infra Grupa uzsāk IPO
10:53 - Komentārs: OECD ziņojums par Latviju
12:40 - Energofirmai "JAUDA" - 65 gadu jubileja
18:02 - Politiķi un nozare diskutē par finanšu tehnoloģiju jomas attīstību
39:29 - Rubrikā #digiTuvi - CERT.LV informē par kiberdrošību uzņēmumos
52:35 - Noslēgums

Transcript

SPEAKER_04 0:00

Ekonomika nāksomes, atļušu pardu pasu tēlā virkstam medijām. Kā pilgiem ludzot 30 tēmā čatri unternetā. Navimē mūsu vīces, tāpēc naviem neskatīties un neklausīties. Aktuāls zīnes intervijas diskusijas kopmā kripo sē. Savā košu unvecošu sabiedrība bet galvenais saviedrības veselības krasu pasāšanās. Tī galvenie negatīvā novertējumu no voisīdīmā Latviju 2026. gadam. Darbās spēks samazinās, tasok kā slapiku. Vadzu pārvaldu un burokī uzglītusi, tā nēļu privātēm sektoram attīties. Armazītu gadomļu Latvijas valdīši par nepīņemtajiem lēmum. Tad ceram sur handļu klub cerkuņu valības galvelīk kā visējā labā sāksīs, cēlonie spējam. Sadien pretpējā fināšu tehnolo izaicinājumu pretātu uzmē un poliknu teklu vīotēšā 6. Uraidās atramās par emājem gīšku notek starībā spāte skelvē. Tā kājiet startu skatīšanos un klašanos. Palēstamo industā bangka finte Latvijas asociācija. Tāikties visiem kāīs sezonas laikā prēsās ar savu vēstā un tīksta Latvija, Pīs Latvija teda un uzņēmums klimer. Vēl vairāk es ļoti īpaši par des gribu parēt diviem cilvēkiem un vēl vienam uzņēmumiem, kur daļa faktiska medijā ir bijusi iespējams šīs uzņēmums ir sē baka. Ekonkas daimas gazeras pirmās sezonās man personīga noti un daudziem jrojām atmējās ir ekonomikus neknē apskati. Daims bija klā arī mediā dzīves brīdē, lai to varāņas ir šī kruēce. Daudziem skatīju teicu joprojām pieau šo video un būt nesiem atgriezimies. Tā lielies sagē valot un robotam ide son personību. Artuši sau medijām vienu kruēm, jo ar viņu palīdzība esķē šo teikt ne tikai medijā, bet visā Latvijas meidā informatīvajā tāpā jeā terminu kapitā tigus. Šir kaut kas ko vēsturam notiek nevarēs atņemt. Un treš cilvēki, kur priekšā es esmu gatav niek galavībā ir dives attmīks un Delfing grup komand. Kad medijā vajadzēja uzrāvi, detis bija īstajā vietā izāgun savu dat valstu un par to vienmēr būšu dziļa pētīj. Betad gan, sākam uzēm. Protams kaļā vienu pagšējā nedēļā Bismas debes bija ilman maska kļušana par pasaulē pirmo trilionā. Viņas uzņēmum spējoties birdžā. Pirmajā tās dienā spējā izniedzē 30% vertēku robešu, tomēr dienu vai sērijā tā noslēdzā 12%, kas pēc jēkiem standiem, tā pat ir grandīs notikums. Līdz spējācijas verķīli 11 triljone dolā - kas to izējā vietā lielāku publisko kompniju sarakā pasulē. Bet pārlīdzot pirmējā liēnes runāki grandiem ideo. Param la 42% izwa akciju kasu izbējīt 8 milijardā. Appvienojot tās ar tēlu sējām viņu pašonīgā veidība noļ pārdziet 1 trilju dolā. Kadši ir uzskatu, ka es esmu iežu tā būt jaunā jēļā, kurā triljones vairāk visas pasaulē neskaitīsi nekas ārteis. Tā pirmo trjone kapitā vētību nesīvojām ar Petro šēne tālā 2007. gadā kas bija pirmā kompānija kuras kapitalizācija pārstīdz vienu trilionu. Tas bija bezmazes brīnumā par to rakstīku ļoti daudzumu. Tad 2018. gadā uz reiz divas kompānijas Apple un Amazonā pārkāpšanu siekniem un gavā 12. gadā to vispirms izrī Microsoft betra izakošu šī noivā otras lielāka sipēm pasa vēsturē sāti ambāku. Pēc tam 12 kompānijas, taču Seku tas vairs nebija vienas betāv 2 triljoni dolā. Arklai tikai nobrīnīties lietus kā mainīt desmet un vēl vairāk 20 gadu laikā. Ta nebū tikai saigūs par šo vētu kā visuē pozatīku - brūti tikai lai padīt spējtu publisko akciju piedāvājumu pardu, gan Asda ganus ir nākošē pretēšanu arāsnām noteikām izmainām, kas Sēku pēc konācijas ievēšas, kas savkārt nozīmē, ka ASV arī visas pārējās pasaules pencijas nudas automātiski privalās šajā. Kās kat bīstamību, es nesu, ka tā irva vai tā būs, bet gadījumā jāut kas nojiet greisu aršiā mku savienēm mākslinie do varācijas zaudējumu, kas savā nēs arī šām penijas kapitālām šādā brīžas rīka līdz 208. gada krīze, kur tā izraisīja banku uzāņus. Ko grib teik, sūtīja, redzā tās dieška irstādē, kas ir domāts, lai balancētu, slāpētu kurpatību mantkārt unatās par notiku ievērošanu. Viņas paš vērtas sako pillīst privātās sēru spēlētājam. Tas man ir kā signāls, ka bīstamība krīze nāli. Uns akarīt grib paslēgt Eiropas centrālo banku, kurši prē rīkojus, un pagājušē nedēļā par 25 mēnes punktiem pēlināja procesme, tā signalizējot ka ir laiks korģēt inflācijas spiedriju mažot ekonomikas aktivitātu tirku. Daži DCB locekļi ir mēši lēmumus varētu arī sākot jugijas sāksmē. Unpēc CCB manprātā ir pelnīgi uzaves par šo gājien, galvenokārt, tētis, ka tā uzka nopikas veidotājam Eiropā nosūtīja signālu par tūlīt unieciešamību, sārtot fiskālo tēpu. Tad vārdos viens neaklausās ir nepieciešam konkrētas dara. Daudz šo saistu kopā piemēram ar enerģēku un piegāšu kažē tuva saumos un sak, ka ei propa ir pārāk atkarīga no ārpas, tāpēc likmē turēnīgas. Nu jautājumu šiem cilvēkiem, bet kas tad lietuķiem pieņemt aktīvu sēmumu, piemēram, 1 elektro staciju būvēšanā un atjašanā veidā un salas elektrika ražošanā kā arī uzkrāju šoālās sitēm stāpināšanu. Kas viņiem to lie? Un tikai ka svarīg lēmumu Eiropā tā Latvā - netiek pieņēti fiskāās politīku organizāciju vai organizētāju pusē. Mēs joprojām esmu spēli sēretās import adatās visās galvenajās pozīcijās un VCB die žēl ir spēši iedarbinātu monetārās politikas viras. Van tas patī? Ne, man tas ne visam nepatī, bet es SCB arīdzību izprotu par 100% izprotu. Tā kā tāpēc ka mūsu ekonomikai šod tikai prognozēti lēnu izauksē, mēs neko nezaudētu, ja pieķeros klātu ministrij būgētu revidēšanai un valstiju izdavumu un tērijņu samazināšanai. Premijers Andras kurbarks ir iztees, ka varētu pēģināt iauņu pieredu, kurā tās kopā lielāku valsts malgas arī privāto uzņēmumu vadītājus, un katram laīs veidā piespējām ministrijai un dievumu, izveidot to alternatīvos budžetus. Param skaļā šo idezējās tā novēra un espatiku, ka man tā būtu šķietka ide. Alternatīvās skatījums no males īpaš pirmās būta veidošanas būtu veidīgs un nākamai saimē to vise. Mans piemaitājs jau Sēgs vēsturiska IPIO. Ir aizmanis kaut koņā mūsu pašma vēsturisko publisko akciju piedāvājumu un tas ir no Lavu infra grupas, kurra akcijā velstar citu pietēties līdz 12 jūrem. Tāpēc tā ir vēsturisk, no pirmkārt, tas ir Latvija pirmais IPO pēc ilgāka laika, taču galvenokārt, tāpēc, ka šis ir pirmais Latvijas valstīs piederošu uzņēmumu, kas šāu ir sadūšies spē. Vādas kā īpašnie ir atvais 25% akciju brīnu tgumu konēšanas rezultātā je kasējot arī daimā līdzekļiem jau tākušo daļu izmanot uzņēmumu mīkstības plānu realizēšanai. Daudz investī norādītu, ka arī šī nebūtu prieskaitā dinamiskajām aktīj ar potenciālu stāku pieaukuma verībā, tā būtina konservatīvam ieguldītājam piemēra. Man sakar arī neli datu, ka šata par racinājumu tagad virtuētu grupā veikā citā uzņēmumā savas investīciju izvēli jūs izderīt paši un par tliet paši un komentārus attājās noslēgumā dažus vārdu grib pateikt parcēto Latvijas ekonomikā. Es veut laiku nēzu nalētu, lai tam izētu un arī tārodām visus zināmās nelaimes. Kopējas novērtējums par progresu šāņojām ir visē pozitīvas. Ir virkina ilgtermiņā negatīvi ietekmešu rādītāju, kā piemēram demogrāfija un saviedrības veselība kas līdzīt pagā arī darbu tirku. Tā pat nepietiekamais izglītības un zinātnes finās neveidina uzņēmumu iegūdomas prātiskajos pētījumos un inovācijas. Un kurām būtu šī ilgteņā i. Faktis 20 ir noliekām blaku Aurās investī bankas pārvalstījās padām, kā arī domnie tas ar pētījiem un apājām par Latvijas ekonomikā veselību. Ko darīt. Man kā labāk veida kā sāpē un sēņo lēmuma pieņemšanu. Un tas ir jāādā. Un es domāju, ka arī prē vieta kurš no mums šo brīn jāieslēdzās malnieks valstīs sekretāriem un departamento vadītā inistrijās un nedrīkst tāpā nākā tik salvaistī lēmum visvētīja un pieņot. Manā uzskā tas ir darbs, kas ir jāistara. Un varbūt vasara tam irnērodis. Šod jūra kārtīgi nosimējusi savu 60 pepereju. Uņēmums rāžu eksportē elko iārtu sonā saistītos metālu izstrādījumus. Šīs ir savērās specifiskas biznesu taču ar pieaušu klient skattu. Interese par to izrādīja elektroenģijas ražotāju un sadli, tagad viņu ražotos konteidējā spēku pustas un piemēram arī datu centri, kurad kā sēnes vēst lietus. Marbīt tas gods, apmeklēt uzņēmumu un arī apranāties ar tās direktoru operationālās jautājum Avešu vasīvišu.

SPEAKER_02 13:26

Turītu vieni par mazu. Orientētās klient arī pēc tam, kad protāk irādos. Vācija runājiet par federatīvām sēnu, nešķērās prasīs, kur viņu izvērz vienā to pašām procesiem. Tā kā daudz domā, kad mēs gribam būt visur konkrēt, bet jāizdomā, kurš būs no tām produktiem, tas dosēju uzēt tiešu konkrētāj. Varbūt tā individuālā pieeja katram un resinam. Tā prāms arī labi lieta, bet ideālā gadījumā ir jāspēj to pasnie klientam, tā ka mēs individuālās pielāgojumē bet faktiski piedāvājumu viņām standard kopa se ražiem. Jo vairāk individuālās risinājumiem starģītā ražo. Kāram produktami attieksītu ražo sīnē, gan papil izmakes, gan papildas rekarīnām sāku šķērsu ve to. Viņas caras reproblēm to. Activitate monster, don't I just technically produce it, so they're not going to zone to the technical matter, straight to me, specialization inbooty ballot, dark manually the technical. Bet ar visu laikomas egliem tai procesa, ko atīstite. Klientiem, ar kuriem ir vas trisaviem par turpinam vienkārša attīstam paplašinam, bet parabeli protams navbojem ar aktu pārdošanu, braukaniem apmeklējum existabs, pardošanas thaws koler des aktives prezentējum gan savaut namiem, especializam skatam, ko predaviti sad, optics s'ablatis club. Tas izstartas konferences can't tastavam revisit, shadow that canal. Bet no dauk būtu lies un ratīkst es teikā ir bezglīt. Tās prasības, kuras man izgas dzīves. Viņab ideogrāfisko karte parelks valstis un vāti tas pras, ar kurā mes aktī strādījās eksportījom plār Skandinavija. Skandinā ir nedobas savāktas prasīs, bet tiešu vāci vienlaks neiku mes turšā šoņānu, tieši mērogot viņu pārnēdzē tās pratīs, mus teorija būtu jāpad, kā mēs varam savu konkrēt spēku, var būt palielā un brānu arī palietā mesu, var būt samazinām šādas tās prasības. Kvalūts. Proms, neat šo standartu, koodši.

SPEAKER_04 18:05

Nidijās uz citīgākie satītāji noteikti būs panīšu to, ka šē sezonā mēs sadarboījās ar finanšu tehnolo asociāciju Latvija. Cešoties pirmkārt skaidot saviedrībai mūsu skatītiem, kas ir šoma un kas ir šī nozē. Bet galvenokārt arī analizē un rescinētu jautājus, kas palīdzētu tā vēnes tākāciju rauknu pievienot vērtību darbu vietas un galju valā radīt vislabāk iespējam produktu šeit no Latvijas pasūtē. Tasku studi redzēти un dzirdēsi ir izvilkumi un citāti no plašākas debatas par šo un Latvijas polikā arī piedalījās, kā sakā pretno statīšanām var būt debašu laika notikā betizodāšu zaiti uz pilnošu diskusiju, vaan arī jūs to noskatīties, tavēšanu uzmanību no svārīgākiem svārīgiem mūsu citātiem. V pirms parādījās par Finta Jāsības stratēģiju. Atcerieties, zināms tā nokļuva kā tā arī tas spēk būs līdz nākamā gādā beigām šitēģija un tas izpildē vai neizpildē vērtas 4 definē punktus. Šīs ir dokuments, kas faktiski sa palpēšanu skidri definē mērķis un sasniedzos uzdeumus vēlē, lai šīs dokuments ir ar lielākām ambīcijām, beidās sanā sanācu, bet labā ziņe ir, ka nozē ir stratēģija, un arī abām pusēm savpējumu sapatne, ko tu viens no otru sagida.

SPEAKER_12 19:54

Man sa tikai, ka šo brīt napīt nekas nevod jāmann, bet kād mainit, es ekonomiks mēģiniem vasku virtu, kas tikai stratēja ne tikai. But tas ir dokuments.

SPEAKER_09 20:40

Darbizu strategium, islamic boot to know your banks are banks Latvia to What's Banks, Watchbooks and Stavas, but What's Banku, turn out the Football Slack, but never parejaistic, to name unkout neighborhood, būs jaunim siktam būs takā, nākaminā, tā polskā saktā gadu būs junā par produktivitā, efektivitā, un tas nozītu technāļu izmantošanu un skatām uz pūlisko sektora, kas vienu, no šāti mesikā veidā un esmu sākšu š finta se, būtu newsīga noza prisinot publiskā se efektās jautājums. Un pirms arī pārējās pārēļas tā senku uzarēts, būtībā lielam takim zināju spēku produktivitā stāvēšanu.

SPEAKER_04 21:49

Otrs būtisku temat ir nosēks pārdaudzība. Lik šiem tā ir bijusi patēvēta tiesībā vai sēdzības centra paspārnē, taču vienā brīdība ne brīdi no konsultējoties. Financial ministry is the bank sector, we saw these Latvia's Central Bank. Netikai parasite new pathai par regulation, that next to īpašu Kritiku. Kojai ir pamatots plažas par to, ka pirmā nav skaidri uzrau mainas motījumi untrakā, joprojām arī nav skaiders kas un kādā veidā tas ietekmēs pasu Sniektā uzņēmums un to finšu darbību un arī veselība.

SPEAKER_09 22:50

Kā kompānija te savūt ka sēņo dzīvnie strādā regulātur, kas paterātē tiesības uzraudzības regulāturas. Tā uztipīgs pakāpē pilnāk atšķirā, ka tas ir nationālais fināšu sektor uzraks, kurš ir Latvijas banka, kur strādā starpās Europas Vēstē necēbē regulācijas sistēmā un nodrošina kvalitā un par Latvijas bankas darbu kvalitā tur ne apkārt Latīs bāku. Es sapro sentimentu uns viene tāpīgs regulators, eski paliek par tā regulatora, bet šeit sāk nevezēt tā neigāts. Betrā tas ir valdības jautājums, esķēti, kas to daru un tur vienkārši ložika. Nēģinā sim runās un runās unāsim. Bet tas ir vienkārš ložks siloves, kas ir jānote. Otra daļa, mēs tešām labā noslēgāta impatē un tā viena lielām sadļām, kas lat pārmasti, tas kā mes fragmentē finte uzrodību. Tā tas simpults sākotēšanu. Un attiecībā uz fintekiem lūdzē, nevad māti finteku lielu daļu uzragu Latvijas banku un tie tā barās pēc lēkiem, visā Latīs banka tur ir. Viņa klāts. Vārlāk ir trīs regulātori, Latvijas banka vidu un tā un vienkārši to likas būt viens regulators. Es saprotu to sentiu. Mēs runāj par pārēti laikiem divīs gadus, ne var būt vairāk. Bet to iztrīt, bet vienkārt, tas ir jāizdara. Tas ir kaut kā noteiktā kārtībā mēs daram lietuci. Runā parā se tāpu parā vienu kapā tiku ir vienkārši gēzīgs lēmums, kas ir jāizdara.

SPEAKER_00 24:31

Patī esapro to pamatu funkciju unieciešamību piemēums ir teiku tā noregulēta mums visiem ir saprotam spēles noteikumi kam drīkstnie, kod drīkstē, tā strādā un tā tālāk un tā ir vairākus gadus. Sākumā ar mūsu regulator patā centri grūti, attiecībā, ka tu iepazīst viens otru. Bet protams, to augu atīties un tu pielāgojies, un mēs vairāk pielāgoījās regulātam nekā otrāda, tā viena šēlā dzīves pasība, bet mēs to sam izdarīšu un regulators beidot man, ir ļoti kompetents, viņš saproņas darā, viņš aprot, kas viņiem ir jāskatās, kam ir jāpēšas uzmanība. Man pieka daudzē tādus spēlētājs, kur tāina var būtiners, tas notiek. Un īsti neredzu tiešām to nepieciešamību šodien vienkārši pie esoša nemainot regulāciju. Vērši pateik, šodien līdz šodien ir regulē, tā rītā regulē Latvijas banka. Mums finte uzarēts un skatoties, pilnīgi nesaprotim, atkal būs jaunots, atkal būs nesapratne, būsim godība viņi nesaproka uzē, tā kā sapot no tā kas detgle vairāk 10 gadus. Un estu redzu tiešām varbās resursu un visu to, ka mešēt vis sēram tēram šo laiku savu var būt investējiem lietās, kur mēs tiešām ka varam uzlabūt, nes vienkārši mainīt mainīšanas.

SPEAKER_06 26:14

Ir viens zīnā salpā, paru mēs narināja. Mēr tāda sistemātiska problēma ar dosmi, mums visā politikā sistēnu setātisku iemaslu daļu, cilvēki, kur nekad navfrontēš pretīnēm, nekrantēš pretmām, nekad navruntēš par to kā brīdā pieņēm tām lietām. Un pēc tam, kad viņu ramē, mēs esam šokēti un esmu brīnie, ka viņi gatavi konfrontēties pretieniem, pret lobījiem, vai pieņemt kādas dosmīgākus sēmums tā regulamē jautājum, tā ir mūsu tā lielāks sēģime.

SPEAKER_12 26:52

Šodien ir skaids regulēm, skaid uz razīs kārtība, pieredas, kas nositināsi, pārē no viena regulātā uz otru vais ļoti daudzā gada laikā diskusījās tiešās diskustījās ar nokiem nespēj skaidrības nos būtu nākotne. Un pie šī regulēm kas ir šodien es šodien kaikā misās nosā statī potencijālās un šobrīd kozē pat pēc 3 gadiem noirā pieādums būs nevis par 20% bet savērt piecas reizes no tā daudz uzņēmumu šeit Latvija nāk iekšā potencijā uzņēmuma un actor šoņānu attīstīvā kā viņu šī nākā matīks māni piecas reiz no tās mēnes. Mēs to neokrē nopietnu un tie godējiem, tā ir problēma šodien sēņā pretēm skatīšanai sākne. Mēs vispa nēstē, kad saimē vispār šo jautājās skata. Pā viņu atlikšanu pēc vēlēšanām mēs vispārt vienkārša nē, tā liebst ratināšanu galvenais jautājās jodien, kas ir jādomā, ka nē palīdzēt, sasnieg tobālās mēstu, kuriem arī progresīs pasīs runā tešā progresivā pasīs gus cilvēku nešķīs nē, bet tā problēš pa argumentu attēli cilvēku būtu parādās tās sēmas - tas vī skaitē tiešā ļoti spiritu parādījās, irākās spilti vās avā programās riekam vienkāras reidinās jautājums un ir ļoti aktī mūsu ekonomikā tā Lietorēts ir kādam lie šodien būtībā likāte jautājums par cilvēku mākslinie grūtībā domātu li kaut sticks unu esietu likumiem to risīna ir man tie priekšāku laikā resinā šo jautājumu tā nē strādās.

SPEAKER_11 29:10

Tā valts kurņas daudzāku Eišu likumdošu atbil šo regulēšanu formulē un principu nevis viena vienot paigtu regulēm. Pas to, ka daudz uzņēmumu reģistarēties tiek, kas Ei Europas tā strādā, ka tas domoklē karāties, ka arī nedrīkst pārgulēt ārpus ir popastāšu izņēmumu par elopasību. Līdz to Latvēr būt super aktīna, un tā tiešībā būt nēš, un tā ir jāizda nevis privātējiem, ko paši nezyrīts, bet tam būtu regulēšanas mandātiem, kas ir elas pēsi. Varbūt pat regulēties ar 20 reitingiem, bet principā ir kontrole. Uspēšu bet lielos vilētus. Detalizētā šī izvēšanu pozīcija ir katras valsts rokas, tik tā nepārpa lielu un tas regulēšanas detaļiem riekiem. Sē apā vājas betra lēnu. Mēs nevaram būtri negaidīt, kad jau eskarīgs kartais kartu pasām, tady ka regulēšanu. Tikim jās regmās pusē kā čpion, tas būtu liks astegums.

SPEAKER_01 30:18

Es kurdēšu no dažāma no palikiem un arku esmu uzņēmums, eskarošies tikai tēta vienkārša ir jāsuma izmaņas. Pirmām kartā tikai izdarīgs, kas ir veidīgs la būtu desnieku no Eiropas siedības. Piem 3 gadiem rezdara nevis aizdara, kaut tā, kas dod reālo pienas šobrīd industrijā ekonomika. Tā irmanīgs tas atracošu starku tēšās prioritās. Šīs paši jautājumu kontekst par uzrādību, ja nāks vienotās reklājums ir kas ne sākot līdz tikai attratiek Europā direktījās regulas. Vērnie tas sako līdz privāto universu iegubā strēģija sākās 2020. gadā 2020. gadā. T 2026. gadā viņu vadās paskā kā būtu. Laikā saiktās nevaidīgās lietas ir tas, kur mēs var būt pārāk daudzās darām, savās, kas tiešan tās likā akālās satā. Tā noģijas manā ir manjas turnā, tur jumts carus iz tāņāš Jānu tēnā. Uzgiem arī to kurā žogu. V būtu turn to ir kote dara, tur būtībā pirktlēki, vienrīnnieki, bet tās vajadzīgās lietas meskārt vietējā mātri.

SPEAKER_04 32:05

Kināšu tehnoloģijas nav tikai tāktīja attēti. Ir ļoti svarīgi saprast, ka šā nozē iepast gan investī platformas, gankas, gan itē uzņēmumu, kas programē piemēram, ținējums ar bankām un finšu iestāde. Tā pat arī lietodnes, kas palīdz veikt transakcijas.

SPEAKER_11 32:25

Novēr, nav vienota. Nu tad nu attīstīšies pilgtu misuņēmumu, kur tā vietā vai kreditētu patēņu, tiešām krītā uzņēmumu un nosad tās nišas, kur bankas ir neveiksmīgas. Kras lēnas prasku kadīt nodrošināšanu ar neku īpašu vai koju. Unikam ir milzīga nozīma tiešu tā dimensijā, bet es tikai nevis nosē par prātā runā, bet domu, kas no valst punkt ir lai tā atstē to savu sdaļu spiltā, kur tiešā veidien kopēja uzņēm darbību. Ei arī pretēļ piemēram, kas Industrijā, kur jūsā daudz nodokļu, tā attīstās, viņa var būt labori attīstās, bet viņu izūtĪ un Lielbritā daziem tūstošu lacu dzīvo. Viņab atīstās, bet mini nav tikai uzņēmum ir arī darba ēņēma ministre.

SPEAKER_08 33:15

Es domāju, šeit svarīgi nodalīt divas lietas un tā ir šī lokālā industrija, kas strādā uz lokālu turku, kas iznī ļoti mazotā kopuma un tad ir tā globālā konkurējošā daļa. Svarīgs saprast, ka mums kā valstī ir intereses par abām par lokānu kur piesā starotipu valstī arī ar savas intereses laik. Tāši kā Andrē saka, lai nav tā cilvēki pēc tam spiegas ceļotā un kaut kā 50 tās proces. Tā ir normāla valsts interese. Arī tas pats par kapitā pieeamību reģionā tas pilnīgi normal. Ja mēs pārējām to otru, kas ir globālā daļa, kur tā Latvijas mazā pievedība noikuma mazāku interesē turībā ar valsty ir bīši citāda. Bet tur mēs konkurējam vismaz no valsts puses ar regulācijas kvalitātu un āru.

SPEAKER_05 34:31

Vin tikai vas valsty, ne liņā, un tas tiek būtībā izmanīgs pāris, kadpakaļ un automā ir daudz programs, kur tikai šo institūtīt netrīksti pietēk te tikai tērt, ka sīšķir tikai regulācija pret šāda veida uzņēmiem. Gribot tas tam kolektī tiek daudzām traumā, un viņš vairs ne tikai izmantoties gan sēņoien, gan ka tasēņas, gan ka tā argumentā Viņ tiek triotas piemēram, cilvēki neverē bija banka balte un cilvēkiem ne tikai fintek, dar savītīga gadu neregulātā videā radās uzņēmumu spēliam sākā man noderē pārīmiem, pirms reguļas un tikai regulē, līdz ar to šīs traumas ir bijuš unītu labiem, skadīties uz priekšā, kā situācija ir šobri, kā uzņēmuma ir šobri, kas spintiks ir šobrīd un kā viņš diversificē un ka viņš atstīst.

SPEAKER_00 35:26

Tad pārgāts atpakaļ pēc Kovida tas tikai sauka uzrānie laiku un tā piebramzētu pārkartošu ekonomiku kāpa sēru likmes. Un tad attiecīgi ziedu laikām ēru 4%, tav ir ļoti daudzas tā klient norēķiem kontos, undzē NCB un pelnie neko nederot bez riskā vienkār se vaudzīgs tas likums gais priekšu un prinpā trīs dienas līdz beigām, priekšnie kā izgobēja turēks runā tas bankām jāmaks ūnju, kas tu nav vairāk nemaksā to viene un reienties katru gadā fiziski būtā ir ūņas. Kas bija saprotums un kas bija saprotsā bankām un valstī tas kompromis betnīgi likās absurdi un skribā taisināt mainīt. Ir tas kaidā pēdējā vagonā tika ievēks arī bankas kreditē kā piems. Katru gadu, vien alā mēs to peņu reinvestējiem uzņēmā vai izmiem dividendē.

SPEAKER_10 36:41

Tas jautājums poliski facēlās par tānu bankām. T man biedri teica kauties, to vienu mūsu arī iegrazīts un esņēte ne, jūs navda sakara par bankām, tā nevar būt es lastu pēc tam jāir. Un eszinos ar attbildīgā ministrijām, un komentārs ir tāms tiek iegrodīts. Tāpēc bet viņiem arī ir nauda, tā bija argumentācija, vai mēs varam labot? Ne, tas vīdzē arī ir aizgais. Mums vairāk vedā runā par piemēram kapitātirku satīgu un tas tikai no viena politīcija izskinēja par pieņēmumu par kapitā pieauguma nodokļa politiku. Tā ir viena lieta ko mēs esamējuši kapitātirku satīstā stratēģijā, ka mēs kā vienu roku rakstam, ka mēs gribam attīstīt kapitātir un otrā roku mēs pieņem lēmumu, kas palīdzam nodokli, tas neizklausās ļoti loģiski. Tad mēs runājam arī par šo reformas jautājumu, tad tas dokuments, no kuras kāis reformē, par kur tikai izkutēts, tas dokuments paredz vēl virkī citus pasākumus, kurāt ne reālu piedavumu pieasumu nozāk attīstībā. Piemēram viens no tādiem pasākumiem, kurram izpildas terņiņas ir pagāšā gada beigas, kad tam bija jābūt izdarītam, ir 1 sad darbības ar kofinansēšanas platformām, kā tas ir Lietā un tas jautājums ir kaut kur izprūdas un tur uzņēmēja gaida, ka tas tika izināts un ļoti interesējas, bet tas kā nekustās uz priekšu. Tāpēc laikam tā vispārīgā ir tāda gribētos vairāk arī tos izpildītos darbu nevis tikai polatiska atbalsts ir ļoti labi. Malnieks, to es arī gribu teiku palīdzēt. Tas mums ir svarīgi. Šobrīd ir fintek. Politiskā dienas kārtā vienāk zina arī, kas vispektā ir un kāda. Tā das novē pārstāvētas. Bet gribāties, tādes konkrētas KP A2 exekušanu arī redzē.

SPEAKER_04 39:02

Velmas un vajadzīgs labāk nākotnē, kas nepastarpinātu nozi apmaksāt darbavietas un vēl vairāk irosēli ļoti skidri. Poliskā tās arī saļē. Bet vai notakā līdz šim, ka suņēti karamā tāme, tu redzēsim dročē kāšanu. Mās pēli tuga rubka šreļanēm visiem uzņēmumiem dai procedūrām gan rikēm un viatnēm internatā notiprinā savu kliber ratību. Šā visā palīdzī roku geta malnieša vieta no ve šo sniegtu organizācijas komunikācijas vadītāja lita vesere, piedāsi.

SPEAKER_07 40:10

Tā, runājiet ar darbiniekiem narākā laikā sānē zrēku arī skabina vienu kas no dažādiem uzņēmumiem ekspertiem, kad darbiniek ir vairākis plasis un teiks arī dažādas Figuration Speisters Frickstoration Santa Plus on push and sound again. Uz Vēnes a sēņu ar koģiem, Kiberistaba, un pieteikt savas darbaniekus un pirmējiem daikumiem, mēs sniegam iespēju izbaidīt šo ēru sēli.

SPEAKER_04 44:12

Zinām tagad kur grieties. Es atceros ka tadad parvien, es lasī vienu rakstu par pētījumu, kurā tika piemēraks ka bieži vien cilvēki apstājās pie pirmām grūtībām. Propiem, man kaut kas tiek lūgti darītu, kaut ko izmainīt, kaut ko uzlabo, kaut pārstāvēti vaiutā tā ir pirmās grūtība, ar kurām cilvēki ir techniski kaut kur saskar, unē un tie. Un es atmetam to savēka, es jau varbūt nezinu visā palie pa vecam. Ir kaut kas, ir arī mums Latvija šī, tā novēro tendencija, bet tas ir vienkārša rakstīja. Es lasītu tikai vienkārša valstrīd rakstā.

SPEAKER_07 45:03

Tā ir malnieks vispār cilvēcīga tendencijas cilvēki bet savas būtībā slimks, un vispārās linkums bija progresa, bet nevadzētu paļautēties uz to, kad hei, tas ir pārāk sarašīt duislakt arī aršķītu. Diegā jo viņi sastātu vaļā, betētu saprast ar, ko mēs riskējam. Un ļoti svarīgi šī gadījumā, gan apmācot, gan arī, veidojot vispāto kulturu uzņēmumā, ir skaidrots, kas tad ir tie riski, kapēc mums redzētu tomēr veidotās sēģītās paralas, kapēc mums redzētu nevis vienkārša 1 klikšināta, pievēst uzmanību, kur tad mēs atverām kas tas par laiku, kurš mums ir atūtī, vai tie gaidējuši šo tēpastu un vai pamatījums laika pārskaitījumu un nepārbaidot, vai tiešām tas sadarbības partner ir mainījās to savu kontu, vai ne. Un pieizi arī veidot pietēkiem atvērtu kultūru uzņēmumā, lai tam darbiniekam nav bailu paprasīt, ja viņš nav saprates, vai viņam var būt nav skaidras, lai viņš būtu pietiekami atvērts un lai tā būtu pietēkama atvēka darbiniek nāks un jautās viņu nekaunās vai nesodīs par to, ka viņš ko ir nesatrati, jo darbiniekiem tā bērniem. Viņam ir bailas nezīka, viņš nedarīs, viņš vienkārši nepateic.

SPEAKER_04 46:22

Un patiek viena, esauks tagā, bet vien Latvijas uzņēmuma attiecme, ka viņi kā viņa mēģina ar darbiniekiem runāt, ir viņu stāsta par to, kas ir tas, ko mēs varam zaudēt visi kopā kā kolektīvas, kas ir tas lielais zaudējums. Viņas tāur to, ka jums ir jāizdara šādu šādas darbības, bet kas ir tas mūsu intelektuālis īpašums, kas ir mūsu datāti, kas mums tajās data bāz ir kas notiks jāku šīs gadījums. Un tā brīdī mēs kad uzbūvēju savās galvās tās armakonus, tad es paskaidēšu un būšu rūpīgākas nākamēre, kad es sāku domātu par kautā man paralu, kādu slikušu vai kāds atjaunājums es instalēšu tālks. Tas arī ārbīgs veiks. Viņet cur zaudējumu prismu.

SPEAKER_07 47:21

Šis notēti ir ļoti porši, un šī ļoti fantastiska pieeja, un arī šē būtiski vai tas darbinieks savēts tevi kā daļa no uzņēmuma, un esmu turans vadītājs vai uzņēmums, lai mans darba devēs kaut ko pazaudēsi un uz manija, kas neatiecās, bet tas ir mūsu kopējāis iegrodīgs. Sargūt sargā šo kopējus. Jā, kad sargā šo tā kibēder drošību un kad mēs kopā mūsu mans uzņēmums es arī esmu darbanieks, kas esmu daļa no tā. Tas tas zaudējas būs kopīgais.

SPEAKER_04 47:54

Mēs par šo iepriekš runājām, bet man liks to ir vērts atgaāti vēlreiz. Kas ir tie gadījumi kuras? Kiber apdraudījumu vai jau notikušu notikuma gadījumā ir vērts tomēr zvanīt arī certlē.

SPEAKER_07 48:12

Attiecībā uz darbaniekiem, tā drošē būtu svarīga, lai katram uzņēmum arī tā līdzība vai iekšējās kārtības nosiecījumu vai darbanie ir informāti par to, ko tu darīt. Būt droši parezāk, vieni vis pirms informāciju savu ittaļu nodaļu par to, kad kaut kas ir noticis. Bet, protams, arī mums vertīgi, ja mēs saņām informāciju pieņemsim par kaitīgām saitēm vai vietnēm, kuras mēs varam iekļaut, piemēram, Daina sigunsmūri, lai mēs varam pasargāt citus un attiecībā uz Daina sugunsmūri, kas atpalīdzēt un nevis izveidotis koprojts. Viņi var izmantot je kuršgan iedzīvotāji, gan uzņēmuma pilnīgi bez makas, lai pasargātu saviem savus darbiniekus no kaitīgām vietnēm, kas izpot vain kaitību saturu, vai mēģina izkrāpt datus. Un šot Daina ugunsmūri var izmantot vain, izmantojot jau DNS rekursīvos server, ko piedāvā its, vai izmanto savos DNS serveros, vai sagatavotās serpē zonas, ja vēl izman zonās.

SPEAKER_04 49:14

Tas nozīmē parēt cilvēku valodās nekad nozīmē, ka es iešu internetā un man automātiska nelaidīstā.

SPEAKER_07 49:21

Jā, saņemsi brīdinājumu par to, kad rekursī vieta ir potenciāli kaitīgi, tas ir apdraudējums un arī tiek paskaidrots, kas apdījumu un jūs tu mainonāk, attiecīgi, kā uzstādīt var saņemt informāciju, da ne es mūsu punktā, vai arī sazināties arā vai jūs uzņēmums un vēlties, izmantojot šīs arpējās zonas.

SPEAKER_04 49:44

Es kā uzņēmumu vadītājs, veēlos organizēt piemēram, kaut kādas drošības kursus vai kaut kādas dienas, vai ka informatīvā pasākumu vai. Vai šā gadījumi arī cert, salvē kolēģi palīdzību, tas tomēr nav jūs uzņēmums, jūs novirzat uz kādām mācību kompānību vai tā.

SPEAKER_07 50:03

Jā, tā valsts iestāda vai tas ir uzņēmums uz kūru attiecās ne iz divu direktības prasības. Mēs nodrošām savas pakalpojumus un mēvi, tur jāskatās. Vir pār mums ir arī publiskie pasākumi. Mēs izziņā savos resursos, kad rekur mums ir atvērtās legcijas. Un tikai rītāji speciāls, kas vēl pildināt savas zināšanas mums divraiz gadā ir semināra viens ar mārā, viens ar decembrī un radī starptautiskā konferenciju Aktobrī, kur mēs runājam par aktuāliem ieder drošības jautājumiem, iespējams satikt gan viena mēron, gan starptautiska mērogu lektors, uzzināt svarīgāko jaunāku un attiecību ne to, tā laiku savu uzņēmumu un pielētā praksē. Jā, šādis espais.

SPEAKER_04 50:47

Kotā paldies līki. Un es domāju, kaiks kas kā manšķirī, ka pat uzņēmuma vadības vai vadītāju vadība, vispirms saprot šo riskiku, apzinās to un turlāk jau par dažādiem kanāliem, to nodod kvalitīvā tiešā veidā arī darbiniekiem. Tik es esmu saskarīs un runāj ar darbiniekiem, viņi pat arī apgūtās labās prakses un zinātni vis kaut ko beta vadība ir aizņemta, un tā ir nav prioritāte drošība. Tad tā uzņēmā māroja vēl kādas liks būs patiem darbiniekiem, apmācītiem.

SPEAKER_07 51:25

Tā mēs atkar aturmies, par uzņēmumu iekšējā kultūra. Viens ir tas, kad prioritāti tiek izvedoši, tiek izvedīt kā prioritāti, un mēs komunicājam to, ka tas ir svarīgi nevis, rekur jūs parakstīšanas ka jūsu saņēma uz instruktāšanu par to aizmir tam. Un tas arī tāskara, lai tomēr no tas nodalības, kad re, kur jā, jūs kā darbanieka, jums ir jāiemēro, jums ir jāustā divaktora, jums ir jāveid gasas paraules, jums ir jāsaskaņo rītā noda, ko jūs drīkstat un nedrīkstat izmantot. Un tad ir tā brīvūtais galves, kas neko nesaskaņo un visu dara tikai, ka viņiem tā gribās, tā kopējā savūta izprat un tas tiek nivelēts, un tad viens ievēru, tāpēc viens neievaro, tad citiem būtu jāievēro. Tas arī tās pakļau viskāmš kopējā došību saminu.

SPEAKER_04 52:14

Jāsaki es esmu savā dzīvē tādu slices redzējus un diežā jāzīst arī valstā. Jā, cerēsim, ka tā kultūra visiem atnāks reizi kādā brīd. Līgli palīdz. Savīko ar mūšē. Satarposimies arī kā nākām sezonās palīsi. Patiem stava un citāda divar. Medijā ir noslēgusies un tā noslēgies ne tikai savu piekto sezonu, bet arī savu lšu valodā sratījumu sklu. Mēs ne attādāmies uz visiem laikiem tikai līdzēm mēs atgriezies jaunā kitāte, jaunā geogrāfija un patamitā izpīnā. Vienāti samāki patāpē kaltā un tas tiek datīt viennu, katītaju interesē. Vaikiem skait savā datar. Tā