“Personības koda” pirmo sezonu noslēdz ReTV programmas redaktors Andris Jurga, kurš kanālā ReTV plāno ētera programmu mēnešiem uz priekšu, bet kanāla skatītāji viņa balsi dzird katru dienu raidījumu pašreklāmās. 15 gadus bijis radio dīdžejs un no rītiem modinājis Radio TEV klausītājus, bet vakarā spēlējis ballītes naktsklubos un bāros. Vairāk nekā 20 gadus ir cieši saistīts ar Latvijas bobsleju. Bet garšīgās burgeru reklāmas nebūtu iedomājamas bez pozitīvās Andra balss - viņš gan ierunā, gan arī producē audio ierakstus, un viņa darbi skan ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

"Personības koda" viesis – vides aktīviste, ilggadējā žurnāla “Vides vēstis” un Latvijas radio raidījuma “Zaļais vilnis" veidotāja, zaļā un ilgtspējīgā dzīvesveida atbalstītāja Anitra Tooma. Sarunā par to, kā Anitra prot taupīt, lai tiktu pie auto un dzīvokļa bez kredīta, kāpēc nācās aiziet no darba “Rīgas domē” un par to, kāds spēks piemīt sociālajiem medijiem.

“Personības koda” ciemiņš šonedēļ – Irbe Šmite. Kad viņai bija 22 gadi, kādā intervijā Irbe atklāja, ka visvairāk viņai bail, ka savas dzīves laikā nepaspēs izdarīt visu, ko gribētos. Nupat nosvinējusi trīsdesmito dzimšanas dienu, viņa jau paspējusi daudz. Vairāk pazīstama kā viena no apakšveļas zīmola “Kūsiņš” radītājām, mazāk zināms par pārējiem Irbes darbiem un aktivitātēm. Kādas tās ir – uzzināsim raidījumā.

“Personības kodā” viesojas etiķetes konsultante, pasniedzēja, bijusī diplomāte Aija Strautmane, pazīstama ar saviem visai asajiem komentāriem medijos par politiķu un citu sabiedrībā zināmu cilvēku ģērbšanās stilu. Pati gan saka, ka žurnālisti mēdz teikto dramatizēt. Šogad Aija Strautmane atzīmē savu septiņdesmitgadi un šim notikumam par godu viesojas Latvijas novados ar bezmaksas lekcijām.

Raidījumā “Personības kods” viesojas aktrise, runas pedagoģe, Latvijas kultūras akadēmijas profesore Zane Daudziņa. Saruna par darbu, ģimeni, vērtībām. Arī par to, kā tikt galā ar izdegšanu, kā sevī saglabāt to priecīgo bērnu, kāds reiz esi bijis un kāpēc, ieraugot Zani Helēnas veidolā, visi sāk smaidīt.

Šonedēļ “Personības koda” viesis – ārsts, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis. Spožs savas jomas profesionālis, atraktīvs un dzīvespriecīgs cilvēks ar labu humora izjūtu. Dakteris ir pārliecināts, ka nodarbojoties ar fiziskām aktivitām un neatstājot novārtā savu veselību, cilvēki varētu paši sevi pasargāt no daudzām saslimšanām. Sportam nav vecuma ierobežojuma – tas ir arī tas, ar ko mums jāsāk un jābeidz, uzskata profesors.

Šoreiz "Personības kodā" Latvijas Universitātes profesore un vadošā pētniece Zanda Rubene. Pētījumi saistīti ar izglītības filozofiju, pedagoģisko antropoloģiju, kritisko domāšanu, izglītības digitālo transformāciju un digitālo bērnību. Sarunā par digitālajiem zīdaiņiem, sudraba ekonomiku, un - ar ko šodienas piedesmitgadnieki atšķiras no savu vecāku paaudzes. Un, protams, par Zandu pašu.

“Personības koda” ciemiņš – uzņēmēja, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande. Guna vada Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociāciju un ir cieši pārliecināta, ka no uztura lielā mērā atkarīga arī mūsu veselība. Sarunā daudz par ēšanas ieradumiem un dzīvesveidu, taču ne tikai. Mūsu viešņa ir azartiska personība, ceļotāja, trīs bērnu mamma un, kad viens mērķis sasniegts, jau domā par nākamo.

“Hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta” – tā par viņu saka mūzikas kritiķi. Pianists Andrejs Osokins ir cilvēks, kurš nes Latvijas vārdu pasaulē un nupat viņš uzsācis savu koncerttūri pa Latvijas novadiem. Raidījumā par mūziku, līdzpārdzīvojumu, atbalstu Ukrainas karavīriem un to, kas dara cilvēku laimīgu.

“Personības koda” viesis šonedēļ – Silvija Brice, viena no izcilākajām latviešu tulkotājām, iztulkojusi vairāk nekā 250 grāmatu. Silvija nāk no Varakļāniem, viņas pirmā valoda ir latgaliešu, viņa pārvalda piecas svešvalodas. Silvija atzīst, ka viņas logs komunikācijai ar ārpasauli ir sociālais medijs Facebook. Tur tapusi arī viņas pirmā grāmata. Un tur viņu ik pa laikam ieliek “cietumā” par cenzoriem netīkamiem tekstiem. Par to un citām aktuālām lietām runāsim raidījumā.

Šoreiz Personības koda viešņa būs Latvijas izcilā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kopš prezidentūras pagājuši 16 gadi, valstī mainījušies prezidenti, taču viņas popularitātes reitingus nevienam vēl nav izdevies pārspēt. Ko Vaira Vīķe-Freiberga dara šodien, kā vērtē pasaulē notiekošo, kādas ir spilgtākās prezidentūras laika atmiņas, ko Latvijas 6.Prezidente novēl mums visiem, uzzināsiet raidījumā.

“Personības koda” viesis šonedēļ vīnzinis Raimonds Tomsons. Pirms pāris mēnešiem sociālajos medijos vētru sacēla video no prestižā pasaules vīnziņu čempionāta, kurā redzama viņa uzstāšanās finālā. Kā Talsos dzimušam un Rojā augušam puisim no zemes, kurā nav senu vīna darīšanas tradīciju, sīvā konkurencē izdevās kļūt par pasaulē labāko someljē, kādas rakstura iezīmes tam nepieciešamas un vēl citas interesantas lietas.

“Personības koda” pirmais viesis Andrejs Panteļējevs. Kādreiz ietekmīgs politiķis, viens no tiem Augstākās padomes deputātiem, kurš balsoja par Latvijas neatkarības atgūšanu. Tagad skolotājs, grāmatas “Intīmi.. par grāmatām” autors. Pēdējā laika intervijās Andrejs stāstījis galvenokārt par grāmatu un savu grūto periodu. Bet šoreiz saruna mūs aizved pagātnē – sākot no laika, kad trīsdesmitgadīgais Panteļējevs vēl tikai uzsāka savu politiķa karjeru. Par ko viņš stāstīs nākamajā grāmatā, savos memuāros? Raidījumu vada žurnāliste Inga Gorbunova.

Kā katrs no mums izjūt valodu, kas to piesārņo, kas kopj? Kāpēc latvieši kā gardu kumosu apēd patskaņus, aizbildinoties ar ātrrunu? Vai redaktoram daiļliteratūrā ir jālabo rakstnieka apzināti lietota nepareiza vārda forma? Cik precīzi lietojam frazeoloģismus, kā tos izskaidrot tiem, kas latviešu valodu mācās? Spēles ar izrunas pierakstu, kas nav ieviešams, bet konkrētos apstākļos pieļaujams  līdz saprātīgai robežai. Rīgas Stradiņa universitātes docente Dite Liepa.

Antisociāli personības traucējumi ir aptuveni 2 līdz 3 % pasaules iedzīvotāju, tomēr visai reti šādi cilvēki vēršas pie psihiatra. Pat tad, ja diagnoze tiek uzstādīta, nav pietiekami laba ārstēšanas algoritma, kas varētu novest pie pacientam, ārstam un apkārtējiem vēlamā rezultāta. Visbiežak sociopāti nemaz nevēršas pēc palīdzības, jo viņiem problēmu iemesls ir tikai ārpus paša personības. Taču pie psihiatra nonāk šādu cilvēku partneri, kas cieš un meklē neveselīgo attiecību cēloņus. Studijā psihiatre Laura Štāne.

Uldis Dumpis ir teātra aktieris, kuru pazīst arī tie, kam nav ne jausmas, kurā teātrī viņš strādā. Visdažādākās lomas teātrī, kino un balss radio ir laika gaitā veidojušas viņa tēlu sabiedrībā - vīrieša ideāls. Aktieris savā laikā ir nospēlējis vairāk nekā 700 lomas, sākot no komiķa tēliem līdz pat traģēdijām. Ulda aktiermāksla un talants arī atzīts un vairākkārt nominēts, sākot ar nomināciju "Gada aktieris" līdz pat Andreja Pumpura prēmiju (1987) un Alfrēda Amtmaņa — Briedīša prēmiju. 

Vai visus var iedalīt pareizajos un nepareizajos, ar otrajiem domājot tos, kas aizrāvušies ar ezotēriku? Kādi faktori liek spītīgi turēties pie īdejas par sliktu karmu, kuru uzlabot spēj vien ar kosmosa kanāliem savienotie īpašie ļaudis? Kā ezotērika kļūst par naudā konvertējama rūpala pamatu ar klasiska mārketinga paņēmieniem? Kādus lēmumus jāspēj pieņemt pašiem, paturot prātā, ka starp tiem, kam patiesi uzticiesas, var būt harizmātiski šarlatāni un tiešam talantīgi sava biznesa lolotāji. Studijā žurnāliste Inga Spriņģe.

Teātris, māksla, televīzija, kultūra un žurnālistika ir vārdi, kas sasaista Ojāra Rubeņa dzīves gaitas. Ojārs savu karjeras izaugsmi sasitītjis sākot ar atmodas laikā veidoto raidījumu "Labrīt", līdz pat preses sekretāra amatam "SWH Rīga", Nacionālās radio un televīzijas padomes lovekli un Latvijas Nacionālā teātra direktora amatam. Pēdējā desmitgadē viņš ar savu degsmi un mīlestību pret Latvijas Nacionālo teātri ir tam sasniedzis būtiskus kāpumus un ieguldījumus. Ojārs vēsta, ka: "Kultūra ir nācijas izdzīvošanas jautājums!", kas viņu dzen tikai uz priekšu. "Spēlmaņu nakts" specbalva ir tikai viens apliecinājums paveiktajam, bet tas neatsver tūkstošiem mazo darbiņu un lietu, kas teātri un tā mākslu ir saturējis kopā.

Mēs krājam zināšanas, lai spētu atrisināt savas problēmas. Dzīvojam savstarpējas saskarsmes tīklā, kur šis zināšanu kopums un pārbaudīti fakti veido saites, kas aizved pie cilvēkiem, kas ir labākie savā jomā, piemēram, santehniķa vai ārsta. Taču informatīvā vide tiek piesārņota, lai neļautu bez piepūles atklāt tos, kas kvalitatīvi palīdzēs, radot šaubas un tādejādi novirzot prātus sev vēlamā virzienā. Kā nonākt vajadzīgajā plūsmā, kā neapmaldīties viedokļu dažādībā, skaidros filozofs Ivars Neiders.

Baletdejotāja un horeogrāfe Zita Errs ir sekojusi savam aicinājumam, taču joprojām meklē balansu starp darbu un atpūtu. Viņa uzskata, ka sievieti skaistu padara viedums, vieglums un līdzsvarotība.

Kā rīkoties, ja zaudētas ilūzijas par apkārtējo pasauli? Kāpēc mentālās un fiziskās veselības pietaupīšanai drīzāk noderētu izraudāšanās un palīdzības meklēšana, nevis ieslīgšana alkohola lietošanā? Kuras izrādījušās vērtīgākās minūtes psihoterapeita kabinetā, kāpēc droši jāļaujas vēlmei radoši izpausties, nevis tā jāslāpē? Un cik riskanta ir kriminālu tēmu publiskošana, skaidros žurnālists un rakstnieks Oskars Vizbulis.

Vēl pirms 20 gadiem nevarējām iztēloties hokeja translācijas bez Gunāra Jākobsona komentāriem gan radio, gan televīzijā. Sports joprojām ir Gunāra sirdslieta, bet vēl bez sporta viņam patīk uzrunāt radio klausītājus visā Latvijā.

Kāpēc daļa vecāku grib, lai viņu bērni ir vienkārši normāli, nevis laimīgi? Kur slēpjas zemūdens akmeņi komunikācijā ar atvasēm, cik bieži ar patiesu interesi jautājam: "Kā jūties?" - un arī sagaidām atbildi? Vai respektējam tuvāko cilvēku emocijas un pievēršam uzmanību savām? Vai izvērtējam runāto bērnu klātbūtnē un kā tas var ietekmēt attiecības gan ģimenē, gan ārpus tās?  Studijā vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Margarita Vilcāne tiek dēvēta par “latviešu estrādes karalieni”, jo izcēlās ar spilgtu artistiskumu, patiesi karalisku skatuves stāju un inteliģenci. Viņas ceļš mūzikā sākās vēl džeza zelta laikmetā 60.gadu pašā sākumā, tomēr tā īsti M.Vilcānes talants uzplauka tieši Raimonda Paula, Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta vadībā. Līdztekus darbam kolektīvos, dziedātāja iestudēja pati savas soloprogrammas, izraugoties to repertuāru, sadarbojās ar plašu skaņražu spektru.

Katram ir tiesības ļauties emocijām, skaudība ir viena no tām un signalizē, ko vēlamies. Ja mākam emociju atpazīt, varam to izmantot kā vērtīgu instrumentu, lai attīstītos un sasniegtu savu mērķi, savukārt neizkopta skaudība var kļūt agresīva un destruktīva. Kā veidojas bailes maģiskās domāšanas ietekmē, kas liedz iespēju uzticēties, bet citkārt arī saņemt palīdzību? Kā iegūt jaunu pieredzi, atpazīt savu emociju spektrā traucējošu skaudību, skaidros ārste psihoterapeite Laura Valaine.